Rets gadījums: Izdota “Īsa Baltijas valstu vēsture” krievu valodā. Lasi interviju ar autoru 0
ASV Aiovas universitātes emeritētais profesors, latviešu cilmes amerikāņu vēsturnieks ANDREJS PLAKANS tiek augstu vērtēts kā Latvijas, tā Rietumu akadēmiskajā pasaulē. Oktobra sākumā atvēršanu Rīgā piedzīvoja viņa 2011. gadā Kembridžā izdotās un Rietumos ļoti labas atsauksmes guvušās grāmatas “A Concise History of the Baltic States” (“Īsa Baltijas valstu vēsture”) krievu versija. Latviešu valodā grāmata nav tulkota, un fakts, ka šāds objektīva satura darbs šogad nodrukāts krieviski, pats par sevi ir ārkārtīgi rets gadījums. Tiesa, grāmata iznākusi ne Rīgā, bet Maskavā, izdevniecībā “Vesj mir”.
Andrejs Plakans kopš 1991. gada Latvijā ir regulārs viesis. Viņam ir kā ASV, tā Latvijas pilsoņa pase. Plakana kungs intervijā uzreiz norāda, par ko un kāpēc neizteiksies: “Kad sāku braukt uz Latviju, nolēmu, ka nevēlos komentēt lietas, kas skar tikai tos, kuri šeit dzīvo. Man jau būtu viegli komentēt visvisādas parādības un tad aizbraukt prom.” Mūsu saruna notiek Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur vēsturnieks vāc materiālu savai jaunajai grāmatai, kas būs veltīta latviešu trimdai.
– Jūsu “A Concise History of the Baltic States” un igauņa Andresa Kasekampa “A History of the Baltic States” laikam ir vienīgās, no kurām angļu valodas pratēji pasaulē šobrīd var gūt pamatzināšanas par Baltijas valstu vēsturi.
A. Plakans: – Tiešām tā ir, ka salīdzinoši saprātīgu grāmatu par visām trim Baltijas valstīm angļu valodā agrāk lāgā neviens nav rakstījis. Ir īsas, populārzinātniskas bijušas. Toreiz Kembridžas universitātes izdevniecība man piedāvāja ko tādu uzrakstīt. Viņiem ir sērija par atsevišķu valstu īso vēsturi. Kad jautāju, kādēļ par citām valstīm atsevišķas grāmatas, bet par Baltijas valstīm jāraksta kopēja, viņi atbildēja, ka vēloties paeksperimentēt ar reģionālo vēsturi. Pasaulē esot daudzas valstis, par kurām rakstīt atsevišķu grāmatu neatmaksājoties. Man rakstīt par trim atsevišķām tautām, trim atsevišķām valstīm tā, lai tur kas sakristu kopā, šķita interesants intelektuāls projekts.
Gadu iepriekš bija iznācis Kasekampa darbs, kuru arī izdeva Anglijā, tikai cita izdevniecība. Mēs ar Kasekampu neesam konkurenti, labi satiekam. Viņš ir jaunāks, Toronto igaunis, tagad Tartu universitātē. Viņš kā politologs raksta pavisam no cita redzespunkta. Bet es esmu vēsturnieks. Maskavas izdevniecības “Vesj mir” redaktors Oļegs Zimarins kaut kāda iemesla dēļ izvēlējās tulkot manējo. Viņi nopirka tulkošanas tiesības no Kembridžas.
