Trikātas siers nepazudīšot 4
“Nebūs vairs sniega bumbu… Vēl šorīt brokastīs ēdu un slavēju”, “Garšīgs siers. Bija žēl”, “No sirds žēl. Viens no retajiem Latvijas siera ražotājiem, kuru atzinu par labu esam. Skumja ziņa. Skrienu pirkt sniega bumbas, kamēr vēl nav izpirktas!” – šādi un līdzīgi komentāri interneta portālos parādījās pēc kooperatīva “Trikāta KS” saimnieciskās darbības pārtraukšanas no 1. decembra.
“Trikātas” zīmola īpašnieka SIA “Latvijas piens” vadība noraida satraukumu, ka varētu būt izmaiņas saistībā ar šo preču zīmi. “Ar 5000% pārliecību varu teikt, ka “Trikātas” siers būs arī turpmāk!” tā, komentējot daudzo patērētāju bažas, sarunā ar “LA” vakar teica SIA “Latvijas piens” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. “Visi patērētāji var būt mierīgi. Jau 2013. gadā pēc jaunās rūpnīcas uzbūvēšanas Jelgavā sākām ražot produkciju ar šo zīmolu, un tas notiek joprojām. Jau zināmais zīmols “Trikāta” un jaunais eksporta zīmols “Trikata” pieder “Latvijas pienam” un nebūs nekādu pārmaiņu,” stāsta Anita Skudra. “Trikātas KS” maksātnespēja Jelgavas rūpnīcu neietekmē, viņa vieš skaidrību.
Skudra ir gandarīta, ka tagad piena upes plūst uz Jelgavas rūpnīcu un šobrīd tiek pārstrādāts vairāk piena nekā pagājušā gada decembrī. Viņa saka paldies visiem tiem zemniekiem un kooperatīviem, kas sāka piegādāt pienu uzņēmumam, tostarp “Dundagai” un “Māršavai”, un kas pagrieza piena upes uz Jelgavu. Šobrīd dienā vidēji tiek pārstrādātas 130 tonnas piena. Lai arī uzņēmuma kapacitāte ir lielāka, jāņem vērā, ka industriālos produktus “Latvijas piens” vairs neražo.
Anita Skudra cer, ka smagākais punkts, kas bija šā gada vasaras beigās, uzņēmumam ir aiz muguras. Ar “Trikātas KS” administratori Rudītu Klikuču sadarbība esot konstruktīva. “Strādājam uz priekšu, administratore piedalās visās “Latvijas piena” padomes sēdēs, savu darbību saskaņojam ar uzņēmuma padomi. Šobrīd aktīvi tiek strādāts eksporta tirgos, palielinot pārdošanas apjomus.” A. Skudra stāsta, ka eksports ir stabils un regulārs. Vietējā tirgū no kopējā apjoma tiek realizēti 60 – 70%, bet pārējais aiziet eksportā. Dažos mēnešos puse ir eksports, otra puse – vietējais tirgus. Lielākās eksporta valstis – Zviedrija, Somija, Ukraina, Bulgārija, Vācija, Čehija, sākts eksports uz Beļģiju, Arābu Emirātiem un Taivānu. “Mēs laužamies citos tirgos, bet jāapzinās, ka to pēc Krievijas embargo dara arī citi Eiropas ražotāji un konkurence ir milzīga,” skaidro Anita Skudra. Vienlaikus viņa uzsver, ka “Latvijas piena” rūpnīcai ir milzīga nākotne – “tas ir stabilizējošs faktors Latvijas piena tirgū”.
Jāatgādina, ka kooperatīvam “Trikāta KS”, kas ir 53,66% “Latvijas piena” daļu īpašniece, šā gada 6. augustā tika pasludināta maksātnespēja, jo kooperatīvs nespēja norēķināties ar biedriem par iepirkto un “Latvijas piena” rūpnīcai piegādāto pienu, kas savukārt kooperatīvam bija parādā 3 036 600 eiro. Kopš šā gada jūlija “Latvijas piens”, neskatoties uz krīzi nozarē, parādsaistības ir samazinājis līdz 2,8 miljoniem eiro. Šie parādi tika uzkrāti līdz 2014. gada vidum.
Lai dzēstu parādus, iepriekš kooperatīva “Trikāta KS” vadība gatavojās pārdot tai piederošās 53,66% rūpnīcas daļas. Pašlaik daļu pārdošana ir kooperatīva maksātnespējas administratores Rudītes Klikučas ziņā. Sarunā ar “LA” viņa norāda, ka kooperatīvs bija piena pircējs un ar siera ražošanu tam neesot nekāda sakara. Tā kā šo četru mēnešu laikā, kopš kooperatīvs ir maksātnespējīgs, Trikātas siers no veikalu plauktiem nav pazudis, pircēju satraukumam nav pamata, teica administratore. Tomēr pilnībā viņa nevar dot garantiju tam, ka tā būs arī turpmāk.
Šobrīd administratore gaida piedāvājumus 53,66% Jelgavas rūpnīcas kapitāldaļu pirkšanai, pagaidām neviena oficiāla piedāvājuma nav bijis. Maksātnespējas administratore arī kategoriski noraida nesen izskanējušo informāciju masu medijos par līdzekļu izsaimniekošanu, sakot, ka “tas ir apvainojums un nepatiesa informācija”. Viņa kā administratore četrus mēnešus nodrošinājusi “Trikātas KS” saimniecisko darbību un 2,12 miljoni eiro, par ko saņemti pārmetumi, ir nauda, kas saņemta par realizēto pienu, un šāda summa samaksāta piena piegādātājiem. “Atskaitēs šī naudas plūsma parādās kā izdevumi,” skaidro Klikuča. Ar 1. decembri “Trikāta KS” pārtraukusi saimniecisko darbību. Šobrīd izveidots mantas pārdošanas plāns un tas izsūtīts visiem kreditoriem.
Iepriekš bija izskanējis, ka kooperatīvā sabiedrība “Latraps” varētu izpirkt 53,66% kapitāldaļu. Vakar ģenerāldirektors Edgars Ruža sarunā ar “LA” norādīja, ka šobrīd situācija nav vienkārša – šis gads piena rūpnīcai bijis smagu pārbaudījumu pilns. Līdz šim “Latraps” Jelgavas rūpnīcā jau ieguldījis vienu miljonu eiro, bet šobrīd tas sācis nodarboties ar piena pirkšanu rūpnīcas vajadzībām. Lēmums par 53,66% kapitāldaļu likteni šobrīd ir administratores rokās, un, kāds būs viņas lēmums, esot grūti pateikt. E. Ruža cer, ka skaidrība par to būs tuvākā mēneša laikā. “Mēs turpināsim cīnīties. Otrdien bija “Latrapa” biedru kopsapulce un kooperatīva biedri nelēma negatīvi,” teica E. Ruža.
