“Trikātas KS” zemnieki: Maksātnespējas administratore izsaimnieko kooperatīva parādnieku mantu 0
Kooperatīva “Trikāta KS” maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, aģentūru LETA informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.
Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.
Zināms, ka “Trikātas KS” parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.
Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore “bez jebkāda tiesiska pamata” nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka – SIA “Latvijas piens” – finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.
“Trīs mēnešu laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas turpināja pieaugt pircēju un pasūtītāju parādi, līdz ar to samazinoties kreditoru iespējām saņemt pienākošās summas. Vienlaikus no administratores darbības pārskata kļuva zināms, ka trīs mēnešu laikā sabiedrības maksātnespējas procesa izmaksas sasniedza fantastisku summu – 2 212 560 eiro -, kuru administratore plānoja segt no parādnieka līdzekļiem. Kreditoru skatījumā tā ir parādnieka mantas izsaimniekošana,” norāda zemnieku pārstāvji.
Tāpat tiek akcentēts, ka administratore lēmusi neieķīlāto kooperatīva mantu pārdot bez izsoles, kas kreditoru skatījumā neatbilst “Trikātas KS” kreditoru interesēm.
Par visiem minētajiem apstākļiem lems Maksātnespējas administrācija, kurai tika iesniegta sūdzība par administratores rīcību un ierosinājums administratores atcelšanai no amata, norāda zemnieku pārstāvji.
Kā ziņots, iepriekš Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka “Trikāta KS” kopš decembra vairs neveic saimniecisko darbību, jo nav saņēmis nevienu maksājumu no “Latvijas piens”, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, bet gan attiecīgi tiks virzīta kooperatīva bankrota procedūra.
“Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,” sacīja administratore. Tāpat viņa norādīja, ka kooperatīvs esot atmaksājis zemniekiem visus parādus par iepriekš piegādāto pienu.
Viņa arī sacīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām – kopumā 22 vienībām.
Savukārt, taujāta par potenciālo pircēju interesi par “Trikāta KS” kā Jelgavas rūpnīcas lielākā akcionāra 53,66% kontrolpaketes pirkšanu, viņa atbildēja izvairīgi. “Pie manis pagaidām neviens nav nācis. Nav piedāvājumu, kas būtu konkrēti,” sacīja administratore.
Tikmēr “Latvijas piena” padomes loceklis Edgars Ruža aģentūrai LETA atzina, ka rūpnīca visus resursus patlaban koncentrē uz eksporta tirgiem, taču parāda daļa esot nedaudz samazināta.
“”Latvijas piens”, neskatoties uz krīzi nozarē, samazinājis parādsaistības pret “Trikātu” līdz 2,8 miljoniem eiro, turpinot norēķināties par veco parādu, kas uzkrāts līdz 2014.gada vidum. Otrs faktors, kas jāuzsver, ir spēja iegūt eksporta tirgiem nepieciešamo sertifikāciju gan rietumu, gan austrumu virzienā.
Tādēļ resursi tiek ieguldīti eksporta attīstībā, jo tikai no rentablas darbības var segt uzņēmuma saistības,” sacīja Ruža.
Kā ziņots, kooperatīvam “Trikāta KS” 6.augustā pasludināta maksātnespēja, jo kooperatīvs nespēja norēķināties ar biedriem par iepirkto un rūpnīcai piegādāto pienu, kas savukārt kooperatīvam ir parādā 3 036 600 eiro.
Lai dzēstu parādsaistības pret biedriem, kooperatīva vadība gatavojās pārdot rūpnīcas daļas, iepriekš aģentūrai LETA apliecināja valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. Gatavību pirkt kontrolpaketi izteica pārējie rūpnīcas akcionāri – graudkopības kooperatīvi “Latraps” un VAKS, kuru piedāvājums ticis noraidīts neadekvātas cenas dēļ Neoficiālā informācija liecina, ka potenciālie pircēji varētu būt no Skandināvijas, Lietuvas vai Ukrainas.
Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju “Trikātas KS” apgrozījums pērn bija 20,85 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,90 miljoniem iepriekšējā gadā, bet zaudējumi – 638 260 eiro salīdzinājumā ar 15 228 eiro zaudējumiem 2013.gadā.
Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās “Latvijas piena” rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās – aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums – aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat “Latvijas piens” ir saņēmis valsts garantēto atbalstu – 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu – 5 027 473 eiro – šā gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.
Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā kopumā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā – 17%.
“Latvijas piena” dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse”, kā arī “Piena partneri KS”, apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā “Piena partneri KS” izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī “Latrapam”, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.
Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju patlaban “Latvijas piena” īpašnieki ir kooperatīvi “Trikāta KS” ar 53,66% kapitāldaļu, “Dzēse” ar 20,94% kapitāldaļu, “Latraps” ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī “VAKS” ar 5,87% kapitāldaļu.
“Latvijas piena” apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.
