Sumina olimpiešus, zemniekus, kultūras darbiniekus 0
Plašas un svinīgas karavīru apbalvošanas ar Triju Zvaigžņu ordeni notikušas 20. un 30. gadu mijā sakarā ar Latvijas armijas pulku desmit gadu jubilejām. 1929. gadā Izglītības ministrija bija izvirzījusi apbalvošanai 94 tautskolotājus, kuri skolā bija nokalpojuši ne mazāk kā 30 gadu. Bet 1930. gadā Zemkopības ministrija par godu agrārās reformas desmitajai jubilejai “stādīja priekšā” apbalvošanai 29 priekšzīmīgākos jaunsaimniekus un vēl 507 – šā ordeņa Goda zīmēm. Visvairāk – septiņi – ordenim izvirzīto zemkopju nāca no Jelgavas. Bet 1932. gadā piektās šķiras ordeni saņēma arī Latvijas olimpieši Jānis Daliņš un Jānis Dimza, kuri bija pārstāvējuši valsti 10. vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā.
Ar ordeni sumināto vidū bija daudzi ievērojami kultūras darbinieki – lai gan netrūka arī to, kuri, līdzīgi kā mūsdienās, uzskatīja, ka kultūras ļaužu apbalvoto sarakstos ir pārāk maz un ka piešķirtās atzinības neatspoguļo viņu patiesos nopelnus.
1932. gadā 50 skatuves darba gadu jubilejā šādi tika godināta latviešu skatuves prīma, leģendārā Indrānu māte Berta Rūmniece. Bet pēc trim gadiem – 50 gadu aktiera darbības jubilejā – viņas ilggadējais skatuves partneris, latviešu teātra patriarhs un nepārspējamais raksturlomu tēlotājs – Aleksis Mierlauks. Īpaši, apbalvojot ar ordeņa otro šķiru, 1934. gadā tika izcelti dzejnieka Viļa Plūdoņa nopelni.
1933. gadā par godu 8. Vispārējiem dziesmu svētkiem apbalvošanai bija izvirzīti vecākie dziedātāji, kas bija jau piedalījušies pirmajos svētkos. It sevišķi Kārļa Ulmaņa valdīšanas gados tika iedibināta arī tradīcija, ka ordeņa Goda zīmes piešķīra arī strādniekiem, kas bija darbojušies 40 un vairāk gadu savā nozarē.
