Vairoties no pārmērībām ordeņu piešķiršanā 0
Rūpējoties par Triju Zvaigžņu ordeņa godu un labo slavu, 1928. gada 8. jūnijā Saeimas deputāti papildināja tā statūtus, nodibinot vēl trīs ordeņa apakšpakāpes – Goda zīmes bronzas, sudraba un zelta medaļu veidā. Tās bija paredzētas, lai valsts desmitajai jubilejai par godu varētu apbalvot plašāku valsts un sabiedrisko darbinieku loku ar mazākiem nopelniem nekā nepieciešams Triju Zvaigžņu ordenim.
Tā 1928. gadā pār Latviju atkal nolija ražīgs ordeņu lietus – pirmās šķiras ordeni izsniedza 78 personām. Viņu vidū bija Igaunijas un Lietuvas prezidenti Konstantīns Petss un Antans Smetona, kā arī Somijas prezidents Lauri Kristians Relanders, kuriem izsniedza Triju Zvaigžņu ordeni ar zelta ķēdi. Pirmās šķiras ordeni bez ķēdes saņēma ģenerāļi Mārtiņš Peniķis un Pēteris Radziņš, un citi. Otrās šķiras ordenis pienācās 96, trešās – 385, ceturtās – 710, piektās – 1342 personām. Vienkāršāku ļaužu apbalvošanai ieviestās goda zīmes tika izdalītas 1100 personām, kopējam apbalvoto skaitam sasniedzot 3730 cilvēkus.
Protams, arī šoreiz netrūka neapmierināto, kuriem likās, ka viņiem iedota pārāk zema pakāpe – piemēram, tiesu darbinieki pauda, ka ar viņiem ordeņa dome “apgājusies augstākā mērā necienīgi”. Izskanēja arī, ka “valsts darbinieku stāvokļa nopietnai uzlabošanai medalis nebūs vis piemērotākā naturālija”. Bet sociāldemokrāti, kuri paši, kā jau redzējām, no ordeņiem nemaz tā nevairījās, liekulīgi pauda: “Jo tālāk šis ordeņu lietus līs, jo smacējošāka paliks atmosfēra mūsu zemē.”
Vēl 1929. un 1930. gadā presē varēja lasīt to personu sarakstus, kas 1928. gadā bija izvirzīti apbalvošanai, bet vēl nebija ordeni izpirkuši. Ordeņus uzglabāja divus gadus, pēc tam tos uzskatīja par anulētiem.
Izpētījusi Triju Zvaigžņu ordeņa domes sēžu protokolus, Kristīne Ducmane atklājusi, ka tajās vairāk reižu runāts par to, ka vajadzētu izvairīties no pārmērībām ordeņa piešķiršanā. Kārlis Ulmanis 1929. gadā ieteicis šajā ziņā ievērot kādas proporcijas starp resoriem. Bet Ministru kabinets 1930. gada 2. oktobra sēdē atzinis, ka ik gadu varētu apbalvot apmēram vienu procentu valsts un pašvaldību darbinieku. Turklāt Triju Zvaigžņu ordeņi būtu piešķirami amatpersonām no pirmās līdz 12. kategorijai, pārējiem – Goda zīmes.
Savukārt toreizējais kara ministrs Rūdolfs Bangerskis 1927. gadā ieteicis ar pirmo šķiru apbalvot tikai valdības un valsts augstākās amatpersonas, ar otro šķiru – ģenerāļus, ar trešo šķiru – pulkvežus un pulkvežleitnantus, ar ceturto šķiru – kapteiņus un virsleitnantus, ar piekto šķiru – leitnantus un kareivjus. K. Ducmane secinājusi, ka viņa ieteikums turpmāk ar dažiem izņēmumiem arī ievērots.
