Ordeņa izdevumi – uz tā kavaliera pleciem 0
Bija tomēr dažas atšķirības starp pirms tam valdībā lemto un deputātu apstiprināto. Valdība bija uzskatījusi, ka Triju Zvaigžņu ordeni jāpiešķir Valsts prezidentam pēc ordeņa domes priekšlikuma. Bet deputāti pastāvēja uz to, ka šādas tiesības piešķiramas atsevišķai ordeņa domei (šajā ziņā situācija mainījās pēc 1934. gada 15. maija, kad lemšanā noteicošā loma bija Valsts prezidentam). Valdības projekts paredzēja lielāku tās pārstāvību domē (ar trim ministriem – ārlietu, kara un izglītības). Deputāti toties panāca, ka domē jābūt vispirms pārstāvētai Saeimai. Nolēma, ka par ordeņa piešķiršanu lemj dome, kuru veido Valsts prezidents kā priekšsēdētājs, trīs Saeimas deputāti un Ministru prezidents, kā arī divi augstākie ordeņa kavalieri, Latvijas pilsoņi, kas ordeņus bija saņēmuši kā pirmie. (1934. gada oktobrī domes locekļu skaitu samazināja līdz pieciem.)
No jauna klāt nākušais 16. pants paredzēja, ka ordeņa izdevumi jāsedz personai, kas to saņem, izņemot sevišķus gadījumus. Jāņem vērā, ka pirmās šķiras ordeņa pilns komplekts maksāja 150 latu, bet piektās šķiras – 20 latu. Likumlēmēji, argumentējot šādu taupību, teica: “Šāds pants tikai tādēļ ieviests, lai valstij neceltos lieki izdevumi.”
Ar dažiem pārlabojumiem, 45 deputātiem balsojot par, 28 – pret un nevienam neatturoties, 11. martā likumu pieņēma arī trešajā lasījumā.
