Vai triju valstu līderi viesosies Kijivā? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nerimst runas par Vācijas kanclera Olafa Šolca, Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Itālijas premjerministra Mario Dragi iespējamo Kijivas kopīgo apmeklējumu rīt, lai ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski runātu par Ukrainas izredzēm kļūt par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsti. Par svarīgo un simbolisko vizīti ziņo dažādi mediji, kamēr oficiālās iestādes klusē, noliedz vai izvairās. Ietekmīgāko ES valstu politiķu brauciens tomēr izklausās ticams.
Pulciņā labāk
Augstu rietumvalstu amatpersonu vizītes Kijivā drošības apsvērumu dēļ parasti līdz pēdējam tiek turētas slepenībā. Piemēram, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelenski pagājušajā sestdienā medijiem izrādījās pilnīgi negaidīta. Jāatzīmē, ka Francija šobrīd ir Eiropas Padomes prezidējošā valsts, kamēr Vācija ir prezidējošā pasaules attīstītāko valstu kopā G7.
Ceturtdienu, 16. jūniju, kā svarīgās vizītes brīdi nedēļas sākumā nosauca Itālijas laikraksts “La Stampa”. Bet par Šolca pošanos uz Kijivu rietumvalstu kolēģu kompānijā pagājušās nedēļas nogalē pavēstīja izdevums “Bild am Sonntag”. Termiņš tika minēts līdz jūnija beigām. Berlīnes un Parīzes sarunas par kopīgo braucienu ritējušas jau kādu laiku, taču Francijas prezidents Makrons vispirms vēlējies tikt skaidrībā ar Francijas parlamenta vēlēšanām.
Vēlēšanu pirmā kārta notika pagājušo svētdien, un Makrona centriskā partiju alianse “Ensemble” (“Kopā”) guva labus rezultātus. Otrā kārta būs šosvētdien. Kas attiecas uz Itālijas premjera Mario Dragi piesaistīšanu, tā esot Parīzes ideja – trijotne pasvītrošot Eiropas vienotību.
Kad aģentūra “Reuters” vērsās pie Vācijas Ārlietu ministrijas ar lūgumu komentēt šo “Bild” vēsti, atbilde bija: “Nevaram to apstiprināt.” Arī Francijas vēstniecība Kijivā kategoriski noliedz, ka tās darbinieks būtu Ukrainas sabiedrisko mediju kanālam “Suspilne” (“Суспільне”) apstiprinājis Makrona ierašanos rīt Ukrainā.
Iepriekš Makrona birojs atzina, ka brauciens tiek plānots. Kopš kara sākuma solidaritātes vizītēs uz Kijivu braukuši daudzu valstu ministri un politiķi, arī no Vācijas, Francijas un Itālijas, taču ne Šolcs, Makrons un Dragi.
Zīme Maskavai
Vācijas politiskajā vidē zināma neērtība Ukrainas sakarā valdījusi kopš aprīļa vidus, kad Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmaijers plānoja doties uz Kijivu, taču saņēma tās norādi par ierašanās nevēlamību, ņemot vērā, ka, būdams ilggadējs ārlietu ministrs, Šteinmaijers bija kvēls draudzēšanās ar Krieviju piekritējs. Savukārt prezidenta noraidīšana saniknoja kancleru Šolcu, un viņš vairāku nedēļu garumā pēc tam esot atteicies braukt uz Ukrainu, par spīti Kijivas ielūgumam. Tagad dusmas pārgājušas.
Nesen Šolcs pauda, ka apmeklēs Ukrainu, ja vizīte kalpos kādam konkrētam mērķim. Novērotāju ieskatā tam derētu 23. vai 24. jūnija Briselē gaidāmais paziņojums par ES un Ukrainas tālākajām attiecībām un nepieciešamība Vācijai skaidrāk paziņot par savu nostāju Ukrainas karā ar Krieviju. Berlīni pastāvīgi kritizē par plānotajām, taču aizkavētajām smagās kaujas tehnikas piegādēm.
Uz pēdējo pirmdien intervijā Vācijas raidītājam ZDF aizrādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: “Mums vajag, lai kanclers Šolcs mūs no jauna pārliecinātu, ka Vācija atbalsta Ukrainu. Viņam un viņa valdībai jāizlemj.”
Vācijas kanclers gan kritiku vairākkārt noraidījis, uzsverot, ka visas apstiprinātās ieroču piegādes tiks izpildītas un ukraiņu karavīri vispirms jāapmāca ar šo tehniku rīkoties.
Šolcs neslēpj aizkaitinājumu, kad žurnālisti viņam pārmet kavēšanos.
“Domāju, tā būtu patiesi derīga lieta, ja viens otrs vēlreiz rūpīgi pārdomātu, pirms izteiktu savu viedokli par šo vai citu tematu,” viņš šonedēļ izteicās. Pirmdien pirms tikšanās ar Slovākijas premjeru Eduardu Hegeru Vācijas valdības vadītājs atkārtoja Berlīnes gatavību piegādāt ieročus: “Šajā kritiskajā kara fāzē mēs būtiski paplašinām savu atbalstu: mēs piegādāsim Ukrainai cita starpā modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas un pretartilērijas radarus.”
Tikmēr ASV izdevums “Politico”, atsaucoties uz vairāku Briseles anonīmu amatpersonu stāstīto, apgalvo, ka Eiropas Komisija (EK) rekomendēs piešķirt Ukrainai oficiālas ES kandidātvalsts statusu. Valdot sapratne par nepieciešamību dot skaidru signālu Krievijai, ka tā zaudējusi iespējas ievilkt Ukrainu savā ietekmes sfērā.
“Komisija neaizmirst, ka Ukraina ir vienīgā valsts Eiropā, kurā cilvēki gāja bojā, tika nošauti tamdēļ, ka izgāja ielās ar ES karogiem. Mēs nevaram viņiem tagad pateikt: “Atvainojiet, jūs plivinājāt nepareizos karogus,” izdevums “Politico” citē augsta ranga ES ierēdni, kurš atgādinājis par 2013./2014. gada Maidana notikumiem. Vācija un Francija vismaz līdz šim par lietderīgāku uzskatīja kāda īpaša statusa došanu Ukrainai, kas stiprinātu tās saites ar ES, bet nedotu kandidātvalsts godu, jo skaidrs, ka Ukrainas iestāšanās ceļš būs desmit vai pat desmitiem gadu garš.
Taču Kijivas atbalstītāji uzsver, ka atteikums būtu demoralizējošs trieciens ukraiņiem.
