Pozitīva pieredze 5
Gunta atkal var nūjot
Kad Guntai Rozentālei, sertificētai ārstei, celī atklāja masīvus kalcinātus, traumatologa spriedums bija nepatīkams – ja traucē, jāizgriež! Meklējot citas ārstēšanas iespējas, viņa uzgāja informāciju par triecienviļņu terapiju un nolēma to izmēģināt. Lūk, viņas pieredze.
“Novembrī pēkšņi sāka sāpēt labais celis, sākumā – ejot pa kāpnēm, vēlāk arī miera stāvoklī. Sāpes izstaroja uz pēdas augšpusi. Prātā nāca dažādi iemesli, sākot no meniska bojājuma līdz pat audzējam. Pierakstījos pie traumatologa un pēc apskates tiku nosūtīta uz magnētisko rezonansi. Tā kā bija gada beigas un valsts apmaksāto izmeklējumu kvotas izsmeltas, pierakstīties uz magnētisko rezonansi nebija vienkārši. Dažviet ieteica zvanīt tikai pēc jaunā gada, citur piedāvāja pierakstu uz februāri, martu. Esmu aktīva nūjotāja un negribēju tik ilgi no iemīļotās nodarbes atteikties, turklāt celis turpināja sāpēt. Maksāt no savas kabatas, protams, nevēlējos, tāpēc meklēju citu iespēju. Uzzināju, ka Jelgavas slimnīcā nesen sākuši veikt magnētisko rezonansi, bet pagaidām to īpaši nereklamējot. Piezvanīju – paveicās, tiku jau pēc dažām dienām!Izmeklējumi vieš skaidrībuMagnētiskās rezonanses laikā māsiņa paziņoja: vēnā būs jāievada kontrastviela, mēs tur kaut ko ieraudzījām. Man izsitās auksti sviedri – vai tiešām audzējs? Slēdzienu vajadzēja gaidīt nedēļu. Tas vēstīja, ka ceļgala ārmalā konstatēti kalcināti 1,7 centimetru diametrā. Paskatījos uz lineāla – lieli!
Devos pie traumatologa. Viņš teica: ja traucē, griezīsim, tomēr vispirms uztaisīsim rentgenu. Slēdziens bija mazliet atšķirīgs: osifikāti 2,6 x 1,5 centimetru apmērā. Dakteris paskaidroja, ka osifikāti un kalcināti būtībā nozīmē vienu un to pašu – tie ir kalcija sāļu graudiņi.
Labajam celim ārmalā bija neliels izcilnis. Par to agrāk neuztraucos, jo divpadsmit gadu vecumā kājai bija ļoti sarežģīts lūzums. Lika stieples, vajadzēja nēsāt fiksācijas aparātu. Šķita normāli, ka ceļgals izskatās mazliet citādi. Grūti pateikt, kāpēc izveidojušies kalcināti. Traumatologs teica: veca trauma, bijis asinsizplūdums, kas nav uzsūcies, tādēļ pārkaļķojies. Varbūt senā lūzuma ietekmē kāda cīpsla novietota nepareizi, trinas gar kaulu, pastāvīgi rodas mikrotraumas.
Noskaidroju, ka sāpes uz pēdas augšpusi izstaro tāpēc, ka osifikāti nospiež nervu.
Operāciju nevēlējos. Krustām šķērsām izrakņāju internetu, meklējot alternatīvas ārstēšanas metodes. Uzgāju triecienviļņu terapiju, ko piedāvā vien dažas medicīnas iestādes Latvijā. Ik pēc nedēļas bija piecas procedūras. Celi nozieda ar želeju, pēc tam izcilnim pielika triecienviļņu iekārtas pistoli. Sajutu triecienus. Bija ļoti sāpīgi, jo pistoli cieši piespieda jutīgajai vietai.
Sakodu zobus un teicu, ka pacietīšos. Procedūra ilga 3–5 minūtes, un tās laikā triecieni kļuva aizvien biežāki (tika mainīti režīmi).
Jau pēc otrās reizes jutu, ka sāpes mazinās. Pēc trešās mazliet iesāpējās, vien uzspiežot izcilnim. Drīz sāpes izzuda pavisam. Pēc piektās reizes ārste teica, ka pēc mēneša būs kontroles rentgens un kaut kādam labumam ir jābūt.
Biju lasījusi, ka kalcināti uzsūcas pilnīgi vai daļēji un tas var aizņemt pusgadu līdz gadu. Aizņemtības dēļ celi pārfotografēju pēc aptuveni diviem mēnešiem. Piezvanīju dakterei. Viņa skatījās uzņēmumu un jautāja, kuru kāju fotografēja. Vai tiešām labo? Tur vairs nekā neesot. Pilnīgi nekā! Biju pārlaimīga. Trīs mēnešu laikā kalcināti bija izzuduši!
Gunta iesaka
Vietnē www.rindapiearsta.lv var uzzināt, kurā iestādē ir īsāka rinda uz valsts apmaksātu konsultāciju pie jebkuras specialitātes ārsta, izmeklējumu vai citu veselības aprūpes pakalpojumu.
