Ko dod triecienviļņu terapija + pieredzes stāsts, kā izdevās iztikt bez operācijas 5
Nepelnīti palikusi ēnā
Triecienviļņu terapija nepelnīti palikusi ēnā, jo nereti ir vienīgā alternatīva ķirurģiskai operācijai. To visbiežāk izmanto, lai atbrīvotos no papēžu piešiem un locītavu sāpēm, ko izraisījuši nevēlami kalcija sāļu veidojumi vai saišu pārkaļķošanās. Uzzinām par metodi vairāk!
36,6 °C konsultants ROMUALDS ERDMANIS, ER klīnikas ārsts, Latvijas Triecienviļņu terapijas asociācijas prezidents
* Ekstrakorporālā (ārpusķermeņa) triecienviļņu terapija ir samērā jauna metode, kas radīta Šveicē. Tās darbības princips ir līdzīgs litotripsijai jeb nierakmeņu skaldīšanai, pamatojoties uz kuru šī metode attīstīta. Iedarbojoties ar augstas frekvences skaņas un enerģijas viļņiem, kalcija sāļu nogulsnes, piemēram, osteofītus un kalcinātus, sašķeļ sīkos puteklīšos, kas ar laiku uzsūcas apkārtējos audos. “Kurš gan nav kaļķojis ābelītēm stumbrus! Sākumā kaļķis ir šķidrs. Bet, ja spainī kaut kas paliek, tas nākamajā dienā jāizdauza ar āmuru. Izmantojot triecienviļņus, varam it kā atgriezties iepriekšējā dienā, kad kaļķis bija šķidrs, pulverveidīgs un spējīgs uzsūkties,” tēlaini skaidro metodes ieviesējs Latvijā dakteris Romualds Erdmanis.
* Triecienviļņu frekvence ir precīzi aprēķināta, lai drupinātu tieši sakaļķojumus. Kauliem, skrimšļiem un mīkstajiem audiem ir atšķirīgs blīvums, tāpēc triecienviļņi tos nevar ietekmēt. Ļoti sens kalcija sāļu nogulsnējums var būt pārkaulojies, tāpēc to sašķelt ir grūtāk un reizēm pat neiespējami. Tā notiek, ja cilvēks gadiem ir cietis sāpes, bet pie ārsta nav vērsies.
* Ar triecienviļņiem var noārdīt kalcija sāļu veidojumus – kalcinātus un osteofītus, kā arī saišu un cīpslu pārkaļķojumus, kas ir biežākie iemesli locītavu sāpēm. Smeldz, jo, kustinot locītavu, sakaļķojums kairina apkārtējos audus, veidojas iekaisums. Triecienviļņu terapija arī paātrina dzīšanu un mazina sāpes, stimulējot vielmaiņu un uzlabojot asinscirkulāciju.
* Izmantojot šo metodi, iespējams atbrīvoties no kalcija sāļu nogulsnēm gandrīz visās – ceļa, elkoņa, plaukstas, pleca, gūžas, pēdas un pat žokļa – locītavās. Sakaļķojumu veidošanās iemesls var būt trauma, dažādas slimības (osteoartroze, Pelegrini-Štīdas sindroms) vai locītavas pārslodze.
* Var likvidēt tā dēvētos papēžu piešus, nelielus izaugumus uz papēža kaula, kas rada mokošas sāpes, pēdai balstoties pret zemi. Šie uzkaļķojumi veidojas pārmērīgas pēdu noslodzes, vielmaiņas traucējumu, pēdas uzbūves īpatnību (plakanā pēda) un nepareizas apavu izvēles (pārāk augsts vai zems papēdis) dēļ.
* “Ja locītavu nemitīgi nodarbina, vienalga, skrienot, lecot vai dejojot, apkārtējos audos parasti veidojas mikrotraumas un iekaisums. Locītavai piestiprinātajās muskuļu saitēs un cīpslās rodas sīkas plaisiņas. Organisms domā, kā brūcītes aizlipināt ciet – sākas pārkaļķošanās,” skaidro ārsts. Tāpēc triecienviļņu terapija bieži ir sportistu un fiziski aktīvu cilvēku glābiņš. Lēcēji sūdzas par sāpēm potītēs, bokseriem ir līdzīgas problēmas ar plecu locītavām, skrējējiem – ar ceļgaliem. Pārslodze bieži vien ir saistīta ar profesijas specifiku. Diriģenti, zobārsti, šuvēji un frizieri nereti sūdzas par elkoņu sāpēm. Tās var būt tik mokošas, ka grūti pat tējas krūzi noturēt. Šo vainu dēvē par tenisista elkoni jeb epikondilītu.
* Retāk šo metodi izmanto muguras sāpju mazināšanai, ar maigiem triecienviļņiem atslābinot saspringušus muskuļus. Stimulējot asinsriti un barības vielu pieplūdi, iespējams arī paātrināt kaula saaugšanu, ja ir ilgstoši nedzīstošs lūzums.
* Pie daktera nereti vēršas cilvēki ar hallux valgus deformāciju – uz āru izvirzītu īkšķa pamatnes locītavu pēdas iekšmalā. Sak, iesitiet, lūdzu, kauliņu atpakaļ! Taču to ar triecienviļņu terapiju labot nav iespējams.
* Internetā atrodama informācija, ka ar triecienviļņu terapiju var likvidēt celulītu un mazināt zemādas tauku nogulsnes, tomēr Romualds Erdmanis par to izsakās skeptiski. “Mūsu klīnikā neko tādu nedara. Lai likvidētu celulītu, būtu jāiznīcina tauku šūnas. Vajadzīgs neiedomājami spēcīgs triecienvilnis, lai pārsistu pušu tauku šūnas apvalku, un bail pat prātot, ko tāds varētu nodarīt citiem audiem. Ar pieejamo aparatūru tik spēcīgus sitienus radīt nav iespējams. Nevaru gan noliegt, ka triecienviļņu terapija varbūt uzlabo ādas izskatu, paātrinot asinsriti un barības vielu pieplūdi, veicinot kolagēna un elastīna sintēzi.”
* “Strādājam tur, kur ir lieks kaļķis. Ko tādu konstatējot, ķirurgi automātiski piedāvā griezt, kaut gan nereti var palīdzēt triecienviļņu terapija, kas ir neinvazīva metode. Protams, smagākos gadījumos, piemēram, attīstījusies osteoartrozes trešā vai ceturtā stadija, un locītava ir pilnīgi aizaugusi, tās virsma ir bojāta, bez ķirurģiskas iejaukšanās neiztikt. Tad ar triecienviļņu terapiju var tikai atvieglot sāpes, kamēr sagaida operāciju. Savukārt, ja ir mikrokalcinācija, proti, daudz nelielu kalcija sāļu krikumiņu, tos izoperēt ir ļoti grūti un triecienviļņu terapija ir krietni efektīvāka. Pirms piemēro ārstēšanu, katrs gadījums ir jāizvērtē,” uzsver dakteris.
* Vai ir garantija, ka pārkaļķojums neizveidosies atkal? “Tādas nav, jo triecienviļņu terapija likvidē sekas, nevis cēloni. Ja sakaļķojums veidojas atkārtoti, šis process parasti ilgst gadiem. Ir tā dēvētie hroniskie pacienti, kuri profilakses nolūkā ierodas patīrīt problemātiskās locītavas no sāļu nogulsnēm ik pēc viena vai diviem gadiem, negaidot, kad pārkaļķošanās process attīstās tiktāl, ka atsākas sāpes. Bieži nāk vīri, kuri strādā ar meža tehniku, nepārtraukti nodarbinot elkoņu locītavas.”
* Ārsta kabinetā uz ratiņiem novietots neliels aparāts ar speciālu pistoli, ko pieliek sāpošajai vietai un raida triecienviļņus uz sakaļķojumu. Jautāts, vai procedūra ir sāpīga, Romualds Erdmanis piedāvā pašai par to pārliecināties. Pietuvina manai plaukstai pistoli – jūtu vieglus, tikko jaušamus, īsus sprakšķus. “Triecienviļņi sāpes neizraisa, taču procedūra var būt nepatīkama, jo pistole jāpiespiež pie problēmzonas, kas visbiežāk ir sāpīga,” stāsta dakteris.
* Procedūra ilgst tikai 5–10 minūtes. Uz to jāierodas četras vai piecas reizes ik pēc 5–10 dienām. Ja pēc procedūru kursa kalcija sāļu veidojums nav pilnīgi izzudis, pēc 4–6 mēnešiem to var atkārtot.
* Terapijas ietekmē sāpes parasti pāriet viena līdz divu mēnešu laikā. Lai no tām atbrīvotos jau nedēļas ietvaros, procedūras var kombinēt ar mezoterapiju – dzīšanu veicinošu pretiekaisuma zāļu, vitamīnu un citu aktīvu vielu kokteiļa injicēšanu problemātiskajā zonā.
* Pirms triecienviļņu terapijas obligāti jāveic rentgens, reizēm nepieciešama arī ultrasonogrāfija, retāk – magnētiskā rezonanse. Izmeklējumi vajadzīgi, lai noskaidrotu sāpju iemeslu un secinātu, vai ar triecienviļņiem to var novērst. Ja tas ir sakaļķojums, jāzina, cik liels un blīvs tas ir un cik dziļi atrodas. Atkarībā no tā ārsts noregulē triecienviļņu spēku, ātrumu un citus parametrus.
* Blakusparādību parasti nav. Cilvēkiem ar jutīgu ādu vienīgi mēdz izveidoties zilumi. Procedūru drīkst veikt tikai ārsts, jo jāzina daudz svarīgu nianšu, lai rezultāts būtu veiksmīgs un pacientam nenodarītu kaitējumu. Piemēram, pistoli nedrīkst likt pie mugurkaula, jo tur atrodas muguras smadzenes, kurām triecieni nav vēlami. To neizmanto arī virs atslēgas kaula (izņēmums ir žokļa locītava), lai nekaitētu galvas smadzenēm. Nedrīkst likt tieši virs lielajiem asinsvadiem un nerviem. Triecienviļņu terapiju neveic grūtniecēm, bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, jo kauli aug un vēl nav pietiekami cieti un izturīgi.
* Ja uzkaļķojumi, kustinot locītavu, ir stipri saberzuši tās virsmu, ar triecienviļņu terapiju vien nebūs līdzēts. Var likvidēt uzslāņojumus, taču nav iespējams atjaunot locītavas virsmu. Risinājumi ir dažādi, piemēram, var lietot glikozamīna preparātu, kas veicina kaulu galus klājošā skrimšļa atjaunošanos, vai ievadīt locītavā hialuronskābi, kas darbojas kā slīdviela. Smagākos gadījumos, kad ir ierobežots locītavas kustīgums, veic endoprotezēšanu.
