No roku trīcēšanas nav pasargāti arī jauni cilvēki. Kas to izraisa? 4
Dagnija Millere-Balandīna, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Konsultē DACE ZIEMELE, neiroloģe ar specializāciju kustību traucējumu izmeklēšanā, diagnostikā un ārstēšanā (RAKUS „Gaiļezers; GKneiroklīnika)
Lai gan ar roku trīci (tremoru) jeb patvaļīgu roku drebēšanu biežāk sastopas vecāka gadagājuma cilvēki, no tās nav pasargāts neviens, arī bērni un jaunieši. Lai nenonāktu līdz tam, ka roku trīcēšana sāk būtiski traucēt un ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti, ja vērojams diskomforts, pēc iespējas drīzāk vēlams konsultēties ar sertificētu medicīnas nozares speciālistu, kurš palīdzēs noskaidrot trīces iemeslus, sniegs ieteikumus un nepieciešamības gadījumā nozīmēs arī atbilstošu ārstēšanu.
Īstā iemesla meklējumos
Roku trīce var būt sastopama gan vienā, gan abās rokās (vienlīdz bieži gan sievietēm, gan vīriešiem), un parasti tā ir traucējošāka, ja skar dominanto roku. Tremoram var būt dažādas frekvences/ātrumi un atšķirīgas kustību amplitūdas.
Visbiežāk trīc plauksta, kā arī plaukstas locītavas un elkoņa locītavas līmenis, nevis visa roka. Trīce var parādīties gan miera stāvoklī, gan turot rokas paceltas, arī kustību veikšanas laikā, piemēram, mēģinot satvert priekšmetus – rakstot, zīmējot, ēdot, dzerot utt. Savukārt emocionālais satraukums situāciju visbiežāk tikai vēl vairāk pasliktina.
Trīce ne vienmēr ir saistīta ar kādu neiroloģisku slimību, un noteikti ne visiem, kuriem trīc rokas, sāks trīcēt arī citas ķermeņa daļas, skaidro neiroloģe Dace Ziemele: “Tā var būt arī dažādu sistēmisku, ar vielmaiņu saistītu slimību, kā arī intoksikācijas simptoms.
Tāpat trīci var sastapt pie aknu un nieru slimībām, vairogdziedzera hiperfunkcijas un cukura diabēta. Sākotnēji situāciju var palīdzēt risināt ģimenes ārsts, kurš nozīmēs vispārējās analīzes, tostarp nieru, aknu un vairogdziedzera funkcionalitātes rādītājus, kā arī pārskatīs pacienta lietotos medikamentus. Tomēr padziļinātai izmeklēšanai un trīces iemeslu diagnosticēšanai būs nepieciešama neirologa konsultācija.”
Biežākie trīces veidi, cēloņi un ārstēšana
Normālā jeb fizioloģiskā trīce. Gandrīz jebkuram cilvēkam var novērot pavisam nelielu trīci galvā un ekstremitātēs, arī rokās, kad tās ir bez atbalsta. Tā ir norma un reti kad sagādā raizes.
Pastiprināta fizioloģiskā trīce. Visai biežs iemesls abpusējai roku trīcei. Citādi veseliem cilvēkiem fizioloģiskā trīce var būt pastiprināta dažādu iemeslu dēļ – trauksmes, noguruma, pārslodzes, drudža, vairogdziedzera hiperfunkcijas, hipoglikēmijas, arī dažādu medikamentu ietekmē u. c.
Jebkura papildu slodze nervu sistēmai, gan emocionāla, gan fiziska (tostarp stress, neizgulēšanās, sportošana u.c.), var izraisīt pastiprinātu fizioloģisko trīci. Šīs trīces veidošanās mehānisms vēl nav pilnībā izprasts, bet tā attīstība saistās ar funkcionālu hiperuzbudinājumu un pastiprinātām svārstībām dažādos neironu lokos bez strukturāla bojājuma.
Pastiprinātu fizioloģisko trīci ārstē, novēršot provocējošos faktorus jeb trigerus. Attiecīgi – izvairoties no pārslodzes, stresa, noteiktiem medikamentiem, pārmērīgas kafijas dzeršanas, koriģējot vielmaiņas traucējumus u. tml., atkarībā no konkrētā iemesla.
Interesanti, ka arī priecāšanās un pozitīvs uztraukums var izraisīt pastiprinātu fizioloģisko trīci; tā organisms atsaucas uz spēcīgām emocijām, arī pozitīvām. Ja roku trīce ir neliela, nav vērojami citi neiroloģisku slimību simptomi, tā netraucē un neprogresē, lielākoties medicīniska ārstēšana nav nepieciešama.
Esenciālā trīce. Visbiežāk sastopamais trīces veids. Esenciālais tremors pēc dabas ir labdabīgs un nav saistīts ar nervu sistēmas slimībām. Biežāk parādās pieaugušo vecumā, progresē lēni un neietekmē dzīves ilgumu. Lielākoties skar abas rokas un saistās tieši ar kustību veikšanu.
Parādās, turot rokas izstieptas, dzerot no krūzes, ēdot u. tml. Var skart arī citas ķermeņa daļas, galvu, balsi. Atrodoties miera stāvoklī, trīce parasti izzūd. Nereti novēro, ka pēc alkohola mazu devu lietošanas esenciālās trīces simptomi samazinās. Konkrēts mehānisms, kāpēc šī trīce rodas, nav zināms, bet liela ietekme ir iedzimtībai.
Parasti roku (vai galvas) trīcēšanu novēro vismaz vēl vienam ģimenes loceklim. Esenciālo tremoru ārstē tikai tad, ja pacientam tas traucē. Spēcīgas trīces gadījumā var lietot beta blokatorus vai antikonvulsantus (pretkrampju medikamentus), tomēr šī terapija ne vienmēr sniedz vēlamo rezultātu.
Miera trīce. Nereti klātesoša tikai vienā rokā, bet ar laiku var skart arī abas rokas un citas ķermeņa daļas. Miera trīce parādās, muskuļiem atslābstot, piemēram, atpūtas brīžos. Biežāk sastopamais miera trīces iemesls ir Parkinsona slimība, kas attīstās galvas smadzenēs esošo dopamīnu saturošo neironu deģenerācijas rezultātā un parasti mēdz parādīties cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma.
Viens no šīs slimības simptomiem ir miera trīce rokās, kas izpaužas ar īkšķa un rādītājpirksta berzēšanu. Miera trīci Parkinsona slimības gadījumā ārstē ar Parkinsona slimības ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem. Tāpat miera trīce var attīstīties galvas smadzeņu asinsvadu problēmu, insulta dēļ, kā arī pēc saindēšanās ar tvana gāzi, mangānu vai citām toksiskām vielām.
Distoniskā trīce. Vērojama cilvēkiem ar muskuļu distoniju. Distonija ir nekontrolējamas muskuļu kontrakcijas. Parasti trīc tā ķermeņa daļa, kur vērojama distonija, biežāk – rokas vai galva. Distoniskā trīce pārņem, cilvēkam ieņemot konkrētas pozas vai arī veicot noteiktas kustības. Ārstēšanai var izmantot lokālas botulīna toksīna injekcijas. Distonisko trīci reizēm ir diezgan grūti atšķirt no esenciālās trīces, lai gan tās ir divas dažādas diagnozes.
Smadzenīšu (cerebellārā) trīce. Salīdzinoši lēna trīce ekstremitātēs, kas parādās, veicot konkrētas kustības, un pastiprinās, tuvojoties mērķim, piemēram, ar pirkstu tuvojoties degungalam. Šī trīce rodas galvas smadzenīšu bojājuma dēļ, un parasti trīce nav vienīgais slimības simptoms. Iemesli smadzenīšu bojājumam var būt dažādi – iedzimtas slimības, multiplā skleroze, insults, infekcijas, arī toksiskas ietekmes, piemēram, hroniska alkohola lietošana, medikamentu pārdozēšana u. c.
Funkcionālā jeb psihogēnā trīce. Šai trīcei var būt ļoti dažādas izpausmes, tā var skart jebkuru ķermeņa daļu un parādīties jebkurā vecumā. To raksturo simptomu nepastāvība un nenoturība – tā mainās savā raksturā, var pēkšņi parādīties un pēkšņi pazust. Tā nav saistīta ar strukturālu nervu sistēmas patoloģiju. Tomēr salīdzinoši bieži (bet ne vienmēr) psihogēnās trīces pacientiem sastopama arī kāda cita psihiska saslimšana, piemēram, depresija.
