Valdis Krastiņš: Par ko liecina “Rīdzenes sarunas” 12
Ja tā runā mūsu “varenie” un ietekmīgie, tad mūsu valsts nākotnes izredzes ir ļoti bēdīgas, jo lamu vārdu lietošana norāda uz – būsim atklāti – ļoti zemu domāšanas līmeni. Tāda ir sabiedrības daļas reakcija uz “Rīdzenes sarunām”. Es tai pievienojos.
Bet mūsu zemes tradīcijas tikpat bēdīgā kārtā pieļauj, ka šādi tipāži var tikt un tiek ievēlēti, nostiprināti ar vēlētāju balsīm. Un tad jau vairs neko. Tad atliek sākt meklēt, kā sodīt sarunu publicētājus, kā pasludināt šīs sarunas par valsts noslēpumu utt. Patlaban šis process sācies, un tam savu svētību devuši arī daži politiķi. Kādas būs sekas?
Esmu pesimists – domāju, ka agrāk vai vēlāk publicētāji par savu rīcību maksās, un maksās dārgi. Bet rupekļi triumfēs, kā jau viņi to ir darījuši visus šos atjaunotās neatkarības gadus.
Man tāda situācija liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā ar Latvijas likumdošanu un tiesisko sistēmu. Un arī ar demokrātijas izpratni vēlētāju un amatpersonu prātos. Dažādās valstīs pavadītajos gados esmu pieredzējis daudz un dažādus skandālus, bet nevaru iedomāties, ka jebkurā no šīm zemēm jebkurš pilsonis vai amatpersona būtu ar mieru sveicināties ar “Rīdzenes sarunu” dalībniekiem un tos pieņemt kā politisku darījumu partnerus. Jā, nav likuma, kas piespiestu viņus atstādināt, bet ir tak morāles normas, kaut vai kauns, kas liek paiet malā. Bet, ja kauna nav, ko tad? Tad ir tā, kā tas ir mūsdienu Latvijā.
Man “Rīdzenes sarunas” nešķiet tāls un nevajadzīgs pagātnes atspulgs. Tās ir atgādinājums par veidu, kādā tiek izvēlēti augsta ranga ierēdņi, valsts un valdību vadītāji. Un kādā veidā tiek izmantots dienesta stāvoklis personīgo interešu vārdā. Laiks to saredzēt, sadzirdēt un iegaumēt: nākošās Saeimas vēlēšanas tuvojas!
