Trešdienas rītā vietām smidzina, piekrastē gaiss iesils līdz +8 grādiem. Vai 2024.gads kļūs par vissiltāko novērojumu vēsturē? 0
Trešdienas rītā Latvijā ir apmākušās debesis, daudzviet dūmaka, vietām sabiezējusi migla, liecina meteoroloģiskā informācija.
Šur tur smidzina lietus, dažviet piekrastē līst stiprāk. Pūš lēns vējš, galvenokārt dienvidrietumu vējš.
Gaisa temperatūra 0..+5 grādi.
Gaisa kvalitāte atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem ir laba.
Rīgā apmācies un dūmakains rīts, iespējama smidzināšana. Pūš dienvidu, dienvidrietumu vējš ar ātrumu trīs metri sekundē. Gaisa temperatūra +3 grādi.
Maksimālā gaisa temperatūra otrdien LVĢMC novērojumu tīklā bija no +1,6 grādiem Dagdā līdz +8,7 grādiem Ventspilī.
Augstākā gaisa temperatūra Eiropā 12.novembrī bija +24 grādi Portugālē, Spānijā un Grieķijā, kā arī +26 grādi Kiprā. Zemākā gaisa temperatūra naktī uz trešdienu -12 grādi Alpu kalnos.
Trešdien Latvijā debesis joprojām segs mākoņi un vietām nedaudz līs, prognozē sinoptiķi.
Dažviet neizklīdīs dūmaka. Pūtīs lēns dienvidu, dienvidrietumu vējš.
Gaisa temperatūra būs +1..+5 grādi, vietām piekrastē tā pakāpsies līdz +8 grādiem.
Rīgā iespējama dūmaka un smidzinošs lietus, pūtīs neliels dienvidu, dienvidrietumu vējš un gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +4..+5 grādiem.
Laikapstākļus nosaka augsta spiediena apgabals. Atmosfēras spiediens 1027-1029 hektopaskāli jūras līmenī.
Labrīt! Šodien saglabāsies apmācies laiks, vietām neliels lietus, dienvidaustrumu rajonos slapjš sniegs. Pūtīs lēns līdz mērens D/DR vējš. Gaiss iesils līdz +1…+6°, vietām piekrastē +7°. pic.twitter.com/mGDyoDEzBK
— Meteo.lv (@LVGMC_Meteo) November 13, 2024
Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) preses ziņojumā 11. novembrī raksta, ka, turpinoties izteikti augstajām mēnešu vidējām pasaules gaisa temperatūrām, 2024. gads ir ceļā uz to, lai kļūtu par vissiltāko novērojumu vēsturē, tā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas cents (LVĢM) soctīkla vietnē “X” un savā interneta mājaslapā.
Arī Latvijā 2024. gads līdz šim bijis silts – laika posmā no janvāra līdz oktobrim Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +9,9 °C, kas ir 1,8 °C virs 1991.–2020. gada normas un tikpat silts kā janvāris–oktobris līdz šim vissiltākajā 2020. gadā.
Secinājumi īsumā:
– šā gada janvāra–septembra vidējā pasaules gaisa temperatūra ir 1,54 (± 0,13) °C augstāka nekā pirmsindustriālajā periodā;
– ilgtermiņa sasilšana, kas mērāma desmitgadēs, joprojām ir zem 1,5 °C sliekšņa;
– pēdējie 10 gadi ir siltākie novērojumu vēsturē, paaugstinās arī okeānu ūdens temperatūra;
– Antarktikas ledus apjoms – otrais zemākais novērojumu vēsturē, arī ledāji turpina izzust;
ekstrēmi laika apstākļi izraisījuši lielus ekonomiskos zaudējumus un cilvēku upurus.
PMO ikgadējā “State of the Climate” ziņojumā atkārtoti brīdina par klimata pārmaiņu straujumu vienas paaudzes laikā. Laika periods no 2015. līdz 2024. gadam būs vissiltākie 10 gadi novērojumu vēsturē, ledāji kūst, jūras līmenis un okeānu ūdens temperatūra paaugstinās, un tikmēr ekstrēmi laika apstākļi izraisa postījumus visā pasaulē.
Šī gada vidējā pasaules gaisa temperatūra no janvāra līdz septembrim bija 1,54 °C ± 0,13 °C virs pirmsindustriālā līmeņa (1850.–1900. gads), to palielināja arī sasildošā El Ninjo dabas parādība.
Ziņojums publicēts pirmajā ANO Klimata konferences jeb “COP29” dienā, kas šogad norisinās Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Ziņojumā PMO atgādina par Parīzes nolīguma mērķiem un uzsver, ka šobrīd to sasniegšana ir apdraudēta.
🌡️PMO ziņojumā brīdina: 2024. gads ir ceļā uz vissiltākā gada titulu, īslaicīgi pārsniedzot 1,5 °C sasilšanas slieksni.
🇱🇻 Arī Latvijā 2024. gads līdz šim bijis 1,8 °C siltāks par normu un varētu pārspēt rekordsilto 2020. gadu.
Plašāk: https://t.co/nn8PdCiWHO#klimats pic.twitter.com/dccJY3xGp4
— Meteo.lv (@LVGMC_Meteo) November 12, 2024
Šī gada pasaules vidējā gaisa temperatūra visticamāk pārsniegs pagājušā gada rekordu. Jau 16 mēnešus pēc kārtas (no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada septembrim) pasaules vidējā gaisa temperatūra pārsniedza iepriekš novērotās temperatūras, bieži vien ar lielu starpību, saskaņā ar PMO izmantotajām datu kopām.
Ja viens vai vairāki atsevišķi gadi pārsniedz 1,5 °C sasilšanas līmeni, tas ne obligāti nozīmē, ka Parīzes nolīgumā noteiktais mērķis nepieļaut ilgtermiņa temperatūras paaugstināšanos vairāk par 1,5 °C virs pirmsindustriālā līmeņa ir nesasniedzams. Nolīgumā minētā sasilšana attiecas uz ilgtermiņa novērojumiem, parasti vairākas desmitgades.
Klimata pārmaiņām turpinoties, nepieciešams uzmanīgi novērot un ziņot par temperatūras paaugstināšanās līmeni, lai palīdzētu politikas veidotājiem veikt lēmumus. Tādēļ PMO ir izveidojuši starptautisku ekspertu komandu, un aprēķināts, ka šobrīd ilgtermiņa gaisa temperatūras paaugstināšanās ir aptuveni 1,3 °C virs pirmsindustriālā līmeņa.
Siltumnīcefekta gāzes sasniedza rekordaugstu līmeni 2023. gadā, un novērojumi rāda, ka 2024. gadā tās turpināja augt. Ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija atmosfērā ir pieaugusi no apmēram 278 ppm 1750. gadā līdz 420 ppm 2023. gadā, kas ir 51% pieaugums. Siltumnīcefekta gāzes aiztur siltumu, tādējādi raisot temperatūras pieaugumu.
Okeānu siltums bija visaugstākais 2023. gadā, un provizoriskie dati liecina, ka 2024. gads ir līdzīgs. Okeānu sasilšanas ātrums norāda uz īpaši lielu paātrinājumu pēdējo divu desmitgažu laikā. No 2005. gada līdz 2023. gadam pasaules okeāni absorbēja vidēji 3,1 miljonu teravatu stundas (TWh) siltuma katru gadu. Tas ir 18 reizes vairāk nekā visas pasaules enerģijas patēriņš 2023. gadā.
Apmēram 90% Zemes uzkrātās enerģijas tiek noglabāta okeānos, tādēļ tiek paredzēts, ka okeānu sasilšana turpināsies – izmaiņas, kas ir neatgriezeniskas simt vai tūkstoš gadu ilgā mērogā.
Jūras ūdens līmeņa paaugstināšanās pieaug, siltākam ūdenim izplešoties un izkūstot ledājiem un ledus masām. Kopš 2014. gada līdz 2023. gadam pasaules jūras līmenis ik gadu pieauga par 4,77 mm, kas ir divreiz ātrāk nekā laika periodā no 1993. līdz 2002. gadam. El Ninjo parādības iespaidā jūras līmenis 2023. gadā paaugstinājās vēl vairāk. Provizoriski 2024. gada dati rāda, ka līdz ar El Ninjo parādības samazināšanos, jūras līmeņa paaugstināšanās ātrums ir samazinājies līdz 2014.–2022. gadu vidējam ātrumam.
Ledāji turpina izzust. 2023. gadā ledāji zaudēja rekordlielu 1,2 metru ledus ūdens ekvivalentu – tas ir piecas reizes vairāk nekā Nāves jūras tilpums. Tas bija lielākais ledāju izzudums, kopš 1953. gadā aizsākti mērījumi, un tas galvenokārt piedēvējams ekstrēmajai kušanai Ziemeļamerikā un Eiropā. Šveicē, piemēram, ledāji zaudēja 10% atlikušā tilpuma 2021.–2022. un 2022.–2023. gadā.
Jūras ledus apjoms Antarktikā, gan gada minimālais februārī, gan maksimālais septembrī, pēc satelītu datiem (kopš 1979. gada) bija otrais zemākais pēc 2023. gada. Arktikas jūras ledus minimālais apjoms pēc kušanas vasarā bija septītais zemākais satelītdatu vēsturē, kamēr maksimālais apjoms bija mazliet zem 1991.–2020. gada ilggadīgā vidējā.
Ekstremāli laika apstākļi negatīvi ietekmēja ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē, pasliktinot pārtikas nedrošību un palielinot cilvēku spiestu pārvietošanos un migrāciju. Bīstams karstums sagādāja ciešanas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Stipri nokrišņi, plūdi un tropiskie cikloni izraisīja milzīgus postījumus un cilvēku upurus, savukārt El Ninjo pasliktināja ilgstošu sausumu citos reģionos.
Pilnajā “State of the Global Climate 2024” ziņojumā būs papildnodaļa par klimata ietekmi, ko nodrošinās ANO partneri. Tas tiks publicēts 2025. gada martā.
Pēdējo piecu gadu laikā klimata pakalpojumi un brīdināšanas sistēmas ir ievērojami uzlabotas. Turpinās darbs pie agrīnās brīdināšanas ieviešanas visiem (angl. Early Warnings for All – EW4All) līdz 2027. gada beigām, lai pasargātu jebkuru cilvēku no bīstamiem laika apstākļiem. Jau 108 valstīs ir ieviesta agrīnās brīdināšanas sistēma vairākām katastrofām (angl. Multi-Hazard Early Warning system), tā liecina LVĢM dienesta publiskotā informācija šā gada 12.novembrī.
