Trešdien pieaudzis vakcinācijas pret Covid-19 temps 7
Trešdien vakcinācijas pret Covid-19 temps pieauga, sapotējot vairāk nekā 5700 cilvēku, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija.
Pagājušajā nedēļā vakcinācijas pret Covid-19 temps nokrita gandrīz tikpat zemu kā Jāņu nedēļā, kad tas bija zemākais kopš marta, jo no 9.augsta līdz 15.augustam ik dienu vakcinēti 4967 cilvēki.
Apkopojot aktuālākos NVD datus, var secināt, ka šajā nedēļā, salīdzinot ar aizvadīto, vakcinācijas tempi nedaudz pieaug, jo līdz trešdienai ieskaitot vidēji dienā tiek sapotēti 5224 cilvēki.
Tas gan ir vairākas reizes mazāk nekā maija pēdējā pilnajā nedēļā, kad vakcinācijas temps valstī sasniedza augstāko līmeni un vidēji dienā tika sapotēti vairāk nekā 16 600 cilvēku.
Trešdien pret Covid-19 kopumā savakcinēti 5733 cilvēki, no tiem 3170 tikuši pie vakcīnas pirmās devas, 2091 – pie otrās, bet 472 sapotēti ar “Johnson & Johnson” (J&J) meitasuzņēmuma ražoto vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.
NVD statistika par pēdējām dienām vēl varētu mainīties, jo ne visi mediķi datus par savām veiktajām vakcīnām ievada vienotajā datubāzē tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts – bieži tas tiek darīts pat ar vairāku dienu nobīdi.
Trešdien Latvijā vakcinēšanā pret Covid-19 iesaistījušās 156 ārstniecības iestādes. Visaktīvākie potētāji bijuši “Veselības centru apvienībā”, tajā sapotēts 931 cilvēks, “Veselības centra 4” – 441, “Rīgas veselības centrā” – 268, Rēzeknes slimnīcā – 266, “LUC Medical” – 216 un Dzelzceļa veselības centrā 199 personas.
No visiem trešdien poti pret Covid-19 saņēmušajiem lielākā daļa bijuši cilvēki, kuri neietilpst nevienā prioritāri vakcinējamajā grupā.
Sapotēti arī 706 seniori vecumā virs 60 gadiem, 273 personas ar hroniskām slimībām, 222 personas ar citām veselības indikācijām, 165 ārstniecības personas, 139 izglītības iestāžu darbinieki, 66 personas no citas paaugstinātas riska grupas, 50 sociālās aprūpes centru klienti, 12 ārstniecības iestāžu darbinieki un astoņi operatīvo dienestu darbinieki.
18.augstā Latvijā izpotētas 2870 “Pfizer”/”BioNTech” ražotās vakcīnas pirmā deva un 1866 šīs vakcīnas otrās devas, 252 “Moderna” vakcīnas pirmā deva un 217 šīs vakcīnas otrās devas, 48 “AstraZeneca” vakcīnas pirmā deva un astoņas šīs vakcīnas otrās devas, kā arī 472 J&J vakcīnas devas, liecina NVD dati.
Līdz trešdienai ieskaitot Latvijā kopumā izpotētas 811 123 “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas devas, 293 943 “AstraZeneca” vakcīnas devas, 227 168 “Moderna” vakcīnas devas un 109 275 J&J vakcīnas devas.
Līdz šim Latvijā kopumā veiktas 1 441 509 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 712 472 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 729 037 cilvēki.
Par vakcinācijas kursu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši “AstraZeneca”, “Pfizer”/”BioNTech” vai “Moderna” ražotās potes abas devas vai J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.
Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz šim saņēmuši 43,53% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 38,62% iedzīvotāju.
Pilnībā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars nedaudz pārsniedz tikai pirmo poti saņēmušo īpatsvaru, jo J&J vakcīnai nepieciešama tikai viena deva, pēc kuras cilvēks uzskatāms par pilnībā vakcinētu.
Lietošanai Eiropas Savienībā līdz šim ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca” un J&J jeb “Janssen”.
Pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas.
Šā gada 3.aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu.
Savukārt kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17.maija – arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2.jūnija – arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.
