Trešdien atlaista “Latvenergo” padome 0
Trešdien atlaista AS “Latvenergo” padome, aģentūrai LETA apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
“Latvenergo” ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais ”DNB bankas” vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas ”airBaltic” valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas ”Rīga” bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS ”Valsts nekustamie īpašumi” padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī ”RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS “Rigensis Bank” valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.
Pēc ekonomikas ministra skaidrotā, Rebenoks “Latvenergo” pagaidu padomē iecelts, ņemot vērā viņa pieredzi korporatīvajā pārvaldībā, Stepanovs ir eksperts atjaunīgo energoresursu jomā ar zināšanām ekonomikā, Šnoriņš ir ekonomists ar zināšanām par eksportu, Degro ir labas zināšanas finansēs, bet Kublickai ir pieredze mārketingā, turklāt viņa nodrošinās tiešu saikni starp EM un “Latvenergo”.
Nemiro uzsvēra, ka “Latvenergo” pagaidu padomē nav iecelti “savi cilvēki” un tiem nav interešu konflikta. Viņš piebilda, ka pagaidu padome ir uztverama kā “blīve” starp pastāvīgo padomi.
Nemiro pateicās līdzšinējai “Latvenergo” padomei, tomēr ministrs vēlētos, lai kompānijas padome darbotos aktīvāk un efektīvāk, kā arī straujāk risinātu jautājumu par elektroenerģijas sadales tarifa mazināšanu.
Ministrs atzina, ka šodien iecelta “Latvenergo” pagaidu padome, bet nākotnē uz šiem amatiem tiks izsludināts konkurss. Patlaban gan nav zināms, kad tas varētu notikt.
Pēc Nemiro stāstītā, viņš vēlētos, ka “Latvenergo” padomē darbotos eksperti, kas atbildētu katrs par savu jomu, piemēram, viena atbildībā būtu finanšu rādītāju uzlabošana, otra atbildībā būtu zaļās enerģijas attīstīšana, cita atbildības sfērā būtu ārējo tirgu iekarošana. “”Latvenergo” varētu gūt lielāku peļņu, darbojoties Lietuvā, Igaunijā un Polijā,” piebilda Nemiro.
Kā ziņots, maija sākumā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sacīja, ka nav apmierināts ar atsevišķu “Latvenergo” padomes locekļu darbu, tomēr izmaiņas padomes sastāvā tad netika plānotas.
“Ir padomes locekļi, kuri strādā aktīvi un produktīvi, bet ir arī tādi, kas nestrādā aktīvi un produktīvi. Akcionāru pārstāvji ir devuši kompānijas padomei uzdevumus, kas ir pildīti smagnēji. Tā kā pārbaude vēl nav noslēgusies, nekādi lēmumi vēl nav pieņemti,” toreiz sacīja Nemiro.
Viņš gan neatklāja, ar kuru “Latvenergo” padomes locekļu darbu ministrs nav apmierināts. Vaicāts, vai neapmierinātību izpelnījušos “Latvenergo” padomes locekļu darbs nav tik kvalitatīvs, lai tie varētu turpināt darbu līdz pilnvaru termiņa beigām 2020.gadā, Nemiro atbildēja apstiprinoši.
“Latvenergo” koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro.
Savukārt “Latvenergo” koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
