Trešdaļmiljona kompensācijās par Saeimas deputātu transportu un īri 53
Kompensācijās par dzīvokļu īri un transporta pakalpojumiem Saeimas deputāti pērn kopā saņēmuši 326 450 eiro, kas ir par nepilniem 9000 eiro vairāk nekā 2016. gadā. Visdārgākos dzīvokļus pērn īrēja deputāti Dzintars Zaķis (“Vienotība”) un Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība). Savukārt lielākās transporta kompensācijas saņēmuši Askolds Kļaviņš (ZZS) un Ivans Ribakovs (“Saskaņa).
ZZS frakcijas deputāts Askolds Kļaviņš transporta kompensācijā pērn saņēmis 8035,37 eiro. Tas ir pārsteidzoši vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Zaļās partijas biedrs Kļaviņš ir viens no tiem politiķiem, kas visbiežāk manīts, Saeimā ierodamies ar velosipēdu. Otrkārt, viņš vēl pavisam nesen bija rīdzinieks, pirms iekļūšanas parlamentā bija Rīgas domes deputāts un arī uz Saeimu kandidēja no ZZS Rīgas apgabala saraksta. Kā izrādās, pēc Saeimas deputāta mandāta saņemšanas viņš pārdeklarējies uz citu savu nekustamo īpašumu Liepājas pusē, tādējādi iegūstot iespēju pretendēt uz krietni lielāku kompensāciju. Pats deputāts to skaidro šādi: “Par deputātu kļuvu pēc tam, kad mandātu nolika mans kolēģis Guntis Belēvičs. Lēmumu pārnākt darbā uz parlamentu izsvēru ļoti rūpīgi, kā to dara ikviens darba ņēmējs pirms darba mainīšanas. Šeit es zaudēju veselības apdrošināšanu, kas man bija Rīgas domē, bet ieguvu transporta kompensāciju, kas man dod iespēju dzīvot Liepājā, kur esmu nopircis māju. Man patīk Liepājā, esmu Liepājas patriots. Ceļā līdz Rīgai un atpakaļ uz mājām salasās kādi 500 kilometri. Katru dienu, protams, nebraucu, bet vairākas reizes nedēļā sanāk.” Ja apstākļi to ļauj, deputāts pa ceļam uz Rīgu auto noparkojot savā Pierīgas īpašumā un tālākās gaitās pa pilsētu dodoties ar velosipēdu.
Iespaidīgu transporta kompensāciju saņem arī saskaņietis Ivans Ribakovs no Rēzeknes – 7415,76 eiro. Toties ne Kļaviņš, ne Ribakovs neizmanto iespēju saņemt kompensācijas par dzīvokļu īrēšanu Rīgā.
Visdārgāko dzīvokli pērn īrējis “Vienotības” frakcijas pārstāvis Dzintars Zaķis, kurš ik mēnesi saņēmis īres kompensāciju 616,79 eiro apmērā, tātad gadā kopā 7401,48 eiro.
No viņa daudz neatpaliek Gundars Daudze (ZZS) ar 595 eiro mēnesī jeb 7140 eiro gadā. Savukārt LRA Saeimas frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga īrē dzīvokli par 570 eiro mēnesī un pērn saņēmusi kompensācijā 6840 eiro. Paralēli tam Kleinberga saņēmusi arī 1063,50 eiro kompensāciju par braukāšanu uz mājām Skrundā. Sarunā ar “LA” deputāte paskaidro, ka sākotnēji īrējusi lielāku dzīvokli Ģertrūdes ielā, bet pirms pāris gadiem veikusi aptauju un atradusi mazāku un ekonomiskāku variantu – 70 kvadrātmetru dzīvokli Šampēterī. “Šajos 570 eiro ietilpst arī komunālie maksājumi un iespēja lietot apsargātu stāvvietu. Šķiet, ka kopumā tā ir adekvāta maksa par šādu dzīvesvietu,” paskaidroja deputāte.
Viļums joprojām nepārspēts
Vistālāk no Saeimas dzīvo cits LRA frakcijas pārstāvis Juris Viļums. Līdz viņa mājām Dagdas novada Ezerniekos ir nepilni 300 kilometri. Pa nedēļu viņš īrē dzīvesvietu Rīgā, bet viens brauciens līdz mājām un atpakaļ ir ap 600 kilometru. Tādēļ kopvērtējumā Viļumam jau tradicionāli piekrīt vislielāko kompensāciju saņēmēja loma – 4436,06 par braukāšanu un 4920 par Rīgas dzīvokļa īri. “Es par savu kompensāciju esmu komentējis jau katru gadu un esmu arī uzrakstījis plašāku komentāru, kas pieejams manā mājaslapā internetā. Ja kādam žurnālistam vai vēlētājam joprojām šķiet, ka es kaut ko tērēju nepamatoti vai izšķērdīgi, tad labprāt uzaicinātu viņu ciemos un kopā ar mani aizbraukt uz Latgali,” pasmējās Viļums.
Var iztikt arī bez
Taču 16 tautas kalpi pērn no kompensāciju budžeta nav ņēmuši ne centa. Lielākoties viņi visi ir rīdzinieki, bet vairākiem dzīvesvieta ir reģionos, piemēram saskaņietim Jānim Urbanovičam Rēzeknē vai NA pārstāvei Inesei Laizānei Daugavpilī. Tādēļ viņi teorētiski varētu izmantot tādu pašu shēmu kā Kļaviņš, bet izvēlējušies to nedarīt. “Es patiešām esmu deklarēta Daugavpilī un to uzskatu par savu dzīvesvietu, bet pēdējo gadu veselības problēmu un darba dēļ nācās galvenokārt uzturēties Rīgā. Šeit manam vīram pieder dzīvoklis, tādēļ īre nav jāmaksā, un man šķita neētiski prasīt kādu kompensāciju,” paskaidroja Laizāne. Līdzīgi kā Urbanovičs un Laizāne bez kompensācijām iztikt prot arī Gaidis Bērziņš (NA), Einārs Cilinskis (NA), Lolita Čigāne (“Vienotība”), Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”), Janīna Kursīte-Pakule (NA), Gunārs Kūtris (“NSL”), Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”), Romāns Mežeckis (“NSL”), Andris Morozovs (“Saskaņa”), Ināra Mūrniece (NA), Inguna Rībena (NA), Laimdota Straujuma (“Vienotība”) un Inguna Sudraba (“NSL”).
No 818 eiro mēnesī
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli katrs deputāts vienlaikus ar mēnešalgu un piemaksām ik mēnesi saņem kompensāciju, kuras maksimālais apjoms jeb griesti atkarīgi no tā, cik tālu no Rīgas viņš dzīvo. Piemēram, deputāti, kuri dzīvo vairāk nekā 280 kilometrus no Rīgas, var saņemt kompensāciju 818 eiro apmērā, bet rīdzinieki un 19 km rādiusā ap galvaspilsētu dzīvojošie – 123 eiro (kompensācijas apjoms ik gadus mainās, jo piesaistīts vidējai algai valstij). Deputāti var izvēlēties, kā šo summu tērēt: dzīvokļa īrei, braukāšanai vai abiem diviem. Taču Saeima kompensē tikai faktiskos izdevumus, tādēļ kompensāciju saņēmējiem ik mēnesi jāiesniedz Saeimas administrācijas Finanšu nodaļā maksājumus apliecinoši dokumenti, piemēram, degvielas čeki vai sabiedriskā transporta biļetes.
Saeimas kancelejā skaidro, ka īres un transporta izdevumu kompensācija nepieciešama, lai nenostādītu nevienlīdzīgā situācijā deputātus, kuri dzīvo Rīgā, un tos, kuri ievēlēti no attālākām Latvijas vietām un ikdienā braukā lielus attālumus no mājām uz Saeimu vai darba dēļ īrē dzīvokli. Citu kompensāciju deputātiem nav (jau pirms vairākiem gadiem parlaments atteicās no piemaksām par komisiju sēžu apmeklēšanu, reprezentācijas naudām un sakaru izdevumu kompensācijām).
