Krievijas iebrukums Ukrainā licis ātri un elastīgi pārskatīt tirgus prioritātes 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas iebrukums Ukrainā licis ātri un elastīgi pārskatīt tirgus prioritātes, ar kokapstrādes nozarei nepieciešamajām izejvielām pirmkārt nodrošinot vietējo tirgu, un tikai pēc tam domāt par eksportu.
Statistika liecina, ka Krievijas un Baltkrievijas kokmateriāli, īpaši skujkoku un lapu koku zāģbaļķi gadiem ilgi veidojuši ievērojamu Latvijas kopējās meža produkcijas importa daļu. Piemēram, pērn no Baltkrievijas importētās meža produkcijas vērtība bija 283,675 miljoni eiro jeb 20,8%, bet no Krievijas – 171,557 miljoni eiro jeb 12,6% no kopējā nozares importa. Salīdzinājumā ar 2020. gadu pērn meža produkcijas importa vērtība no Baltkrievijas pieaugusi par 60,4%, savukārt no Krievijas – pat par 68,7%. Pārtraucot sadarbību ar minētajām valstīm, kā arī spēkā stājoties ekonomiskajām sankcijām, ir skaidrs, ka Latvijas kokapstrādes nozare jau šogad saskarsies ar izejvielu trūkumu. Tādēļ patlaban notiek diskusijas par tirgus akcentu maiņu, līdz šim eksportēto kokmateriālu novirzot uz iekšējo tirgu. Kā tas ietekmēs izejvielas un galaprodukcijas cenas un kad (un vai vispār) notiks atgriešanās pie iepriekšējās lietu kārtības, pagaidām neviens vēl neņemas prognozēt.
Pirmkārt – savējiem
“Šobrīd svarīgi apzināties, ka nedrīkstam pieļaut situāciju, ka ar izejvielām apgādāsim britu, zviedru, amerikāņu, ķīniešu ražotnes, kamēr mūsējās stāvēs dīkā, jo nebūs izejvielu. Tāpēc vietējam pieprasījumam būs priekšroka,” tā “Latvijas Biznesam” apliecina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka kokrūpnieki no Baltkrievijas un Krievijas importē ne tikai zāģbaļķus, bet arī virkni citu produktu, piemēram, mēbeļu ražotājiem nepieciešamo saplāksni un ķīmiskos materiālus.
“Ir vēl virkne produktu, kuri ir nosacīti unikāli un kurus Latvijā vairs neražo. Tomēr joprojām ir daļa, ko ražojam, kaut vai tie paši skujkoku zāģmateriāli. Esam ļoti veiksmīgi iemācījušies strādāt ar krievu izejmateriālu, bet savējo pārstrādājam ne tik labi, tātad tagad būs jāpārskata un jāpārregulē sagāžu ķēde, lai tautsaimniecība nebūtu tik liela zaudētāja. Skaidrs, ka kopumā Latvijas tautsaimniecība būs zaudētāja, bet tikpat skaidrs, ka kara apstākļos jebkurš ir zaudētājs,” tā K. Klauss.
Viņš arī atturējās prognozēt situāciju nozarē pēc tam, kad situācija kaimiņvalstīs normalizēsies, taču norādīja, ka sankciju ietekme uz kokrūpniecības nozari netieši būs ievērojama. “Neviens ekonomists šobrīd vēl nevar izskaidrot, ko reāli nozīmēs sankcijas un kāda būs finanšu sektora reakcija. Absolūti skaidrs, ka tik “garlaicīgs” produkts kā koki, baļķi netiks iekļauti sankciju sarakstos kā prece, bet tas nenozīmē, ka nozare nebūs skarta. Pirmkārt, finanšu sektors būs ļoti piesardzīgs transakciju veikšanai ar Krieviju un Baltkrieviju, kas nozīmē, ka būs grūti noslēgt jebkādus darījumus. Otrkārt, tīri emocionāli turpmāk būs ļoti grūti sadarboties ar abām minētajām valstīm, jo skaidrs, ka sadarbojoties mēs netieši palīdzam viņiem karot,” tā K. Klauss.
Noturēt piegāžu stabilitāti
Arī viens no nozares flagmaņiem – AS “Latvijas finieris” – atturas prognozēt perspektīvas, norādot, ka patlaban būtiskākais ir noturēt stabilas piegādes. “Ņemot vērā ārkārtīgi saspringto ģeopolitisko situāciju, nenoteiktība šobrīd ir tik liela, ka būtu pārāk drosmīgi izteikt jebkādas nākotnes prognozes par attīstību. Primārais tagad ir koncentrēties uz piegādes ķēdes stabilitāti Eiropas Savienības ietvaros un enerģētiskās neatkarības vairošanu – gan uzņēmumu, gan valsts un reģiona līmenī. Vienlaikus mēs, protams, kā līdz šim ciešā sadarbībā ar zinātni turpināsim ilgtermiņa produktu un pakalpojumu attīstību, noteikti informējot par sasniegtajiem rezultātiem,” tā “Latvijas Biznesam” atzīst uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
Vienlaikus viņš arī informē, ka, nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, koncernā nolemts pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu valstu pārstāvjiem. Biķis skaidro, ka “Latvijas finieris” ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.
Eksports palielinās
Atšķirībā no importa Latvijas meža nozares eksportā Krievijai un Baltkrievijai nav nozīmīgas lomas – statistikas tabulā abas atrodas sadaļā “Pārējās valstis”.
Tikmēr kopējā Latvijas tautsaimniecībā meža nozares eksportam joprojām ir velkošā loma, proti, pērn koks un koka izstrādājumi veidoja 27% no kopējā eksporta. Kā liecina Zemkopības ministrijas dati, pagājušajā gadā nozares eksports turpinājis kāpumu, gada laikā pieaugot par 41% un kopējai vērtībai sasniedzot 3,649 miljardus eiro. Koksne un tās izstrādājumi eksportēti 3,173 miljardu eiro apmērā, kas ir par 44,8% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 87% (pirms gada – 84,7%) no kopējā meža produkcijas eksporta.
No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 1,212 miljardus eiro, kas ir par 77,3% vairāk nekā 2020. gadā, kurināmās koksnes eksports audzis par 9% un bija 524,343 miljoni eiro, kokskaidu plātnes eksportētas 284,103 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,5% vairāk, saplāksnis eksportēts 255,821 miljona eiro apmērā, kas ir pieaugums par 10,3%, bet namdaru un galdniecības izstrādājumi eksportēti 208,121 miljona eiro apmērā, kas ir par 30,2% vairāk. Visvairāk meža produkcija pagājušajā gadā izvesta uz Lielbritāniju (27,4%), Zviedriju (7,4%), Vāciju (7,2%) un Dāniju (7,2%).
Cenu lēcieni un saistības
Raksturojot kopumā situāciju nozarē, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts atzīst, ka līdz šim koksnes pieprasījums pasaulē bijis liels un arī cena – augsta. Tomēr nozares pievienotās vērtības radīšanas ķēdē ne visi ir bijuši vienādi ieguvēji. “Mežsaimniecisko pakalpojumu tirgus šobrīd piedzīvo bezprecedenta ražošanas izmaksu kāpumu – dīzeļdegvielas cenas gada laikā kāpušas par 26–28%, bet darba algas par 10–12%. Tehnikas vienību remonta un apkopes izmaksas ir sadārdzinājušās vidēji par 23–25%, salīdzinot jau ar 2021. gada vidu, kam pamatā ir rezerves daļu, tehniskās ķīmijas cenu kāpums. Piemēram, motoreļļas cena pieaugusi par 22–28%, hidraulikas eļļas par 50%, citas smērvielas par 21%, arī jaunu riepu iegādes sadārdzinājums šobrīd 15–20%, bet to nepieejamība liek prognozēt vēl lielāku sadārdzinājumu. Līdzīgi ir arī ar jaunu tehnikas vienību iegādi, kur, piemēram, jauna kokvedēja iegādes izmaksas ir pieaugušas par 17–20%, bet šīs tehnikas piegāžu termiņi var pārsniegt pat gadu kopš pasūtījuma izdarīšanas brīža,” tā A. Bukonts.
Viņš arī norāda, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai degvielas un līdz ar to arī citu resursu cenas kāpinās vēl straujāk un šādu ārējo apstākļu attīstību pakalpojumu sniedzēji objektīvu iemeslu dēļ nevarēja prognozēt, īpaši – uzņemoties tās saistības, kas tika noslēgtas pirms gada un agrāk.
“Diemžēl daļa no šīm saistībām to vienpusējas laušanas gadījumā paredz skarbas finansiālas sankcijas, līdz ar to ir uzņēmumi, kuriem tā ir bezizejas situācija – nav paceļama nedz līguma laušana, nedz turpināšana. Atliek cerēt, ka iesaistītās puses spēs rast risinājumu, lai mēs nepazaudētu virkni nelielu, bet godprātīgu un kvalitatīvu mežsaimniecisko pakalpojumu sniedzēju, kas mums ir ļoti nepieciešami, lai sasniegtu nākamās virsotnes visa veida koksnes produktu eksportā,” rezumē A. Bukonts.
UZZIŅA
Agnese Buceniece, “Swedbank” galvenās ekonomistes Latvijā p.i.: “Latvijas koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība 2021.gadā palielinājās par 45% un nodrošināja gandrīz trešo daļu no kopējā preču eksporta kāpuma. Tomēr arī cenas koksnei auga straujāk nekā pārējam eksportam kopumā. Globālais pieprasījums pēc kokmateriāliem un to izstrādājumiem bija liels, bet piedāvājums uzreiz netika līdzi – trūka izejmateriālu. Attiecīgi auga to cena. Nepalīdzēja arī globālo piegāžu ķēžu pārrāvumi. Kāpums bija vērojams arī citās ražošanas izmaksu pozīcijās, piemēram, transportēšanā, darbaspēka izmaksās, energoresursu izmaksās. No Latvijas eksportētās koksnes cena pieauga par 37%. Liela daļa nozares uzņēmumu veiksmīgi spēja pārnest ražošanas izmaksu kāpumu uz gala patērētāju. Koksnes eksporta apjomi ir auguši par aptuveni 6%. Eiropas Komisijas un CSP aptaujas liecina, ka noskaņojums kokapstrādes nozarē šobrīd ir visai labs. Pieprasījums nav tik rekordaugstā līmenī kā pagājušajā vasarā, bet par pasūtījumu trūkumu sūdzēties nevar. Šķēršļus ražošanas apjomu straujākai palielināšanai pēdējā gada laikā drīzāk rada izejmateriālu un darbaspēka trūkums – uz šiem faktoriem janvārī norādīja 20–30% uzņēmumu. Gada nogalē eksporta cenas nedaudz saruka, bet aptaujas signalizē, ka tuvākajā laikā pārdošanas cenas atkal tiks celtas. Redzam arī, ka globālajos tirgos pēdējo mēnešu laikā izejmateriālu cena ir kāpusi. Koksnes cenas diezin vai atgriezīsies pie pirmspandēmijas līmeņa. Cenu kāpumu uzturēs gan gaidāmais investīciju kāpums (piemēram, ES fondi), gan arvien jaunas vides prasības, kā rezultātā koksnes izmantošana jaunu ēku būvniecībā un ne tikai nākotnē tikai palielināsies. Zaļais kurss nozarei nesīs klāt pieprasījumu, bet var kaitēt izejmateriālu pieejamībai, ja ļoti plaši tiek izvērsti pasākumi bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.”
