Trešdaļā Lietuvas pašvaldību būs jauni mēri 0
Lietuvā notikušajās pašvaldību padomju un mēru vēlēšanās vairāk nekā trešajā daļā pašvaldību ievēlēti jauni mēri, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija pēc svētdien notikušās vēlēšanu otrās kārtas.
Mēri nomainīsies 22 no 60 Lietuvas pašvaldībām, bet pārējās, tai skaitā piecās lielākajās pilsētās, amatu saglabājuši pašreizējie pašvaldību vadītāji. Viļņā darbu turpinās Remiģijs Šimašus, Kauņā – Visvalds Matijošaitis, Klaipēdā – Vītauts Grubļausks un Šauļos – Artūrs Visocks, bet Panevēžā uz otro termiņu pārvēlēts Rītis Račkausks, kura pilnvaras mēra amatā gan jau devīto mēnesi apturētas saistībā ar izmeklēšanu aizdomās par tirgošanos ar ietekmi.
Visvairāk – 15 – mēru amatu ieguvusi Lietuvas sociāldemokrātu partija. 11 pašvaldības vadīs partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” mēri. Lietuvas liberāļu kustības izvirzītie kandidāti uzvarējuši sešās pašvaldībās, Lietuvas zemnieku un zaļo savienība un partija “Kārtība un taisnīgums” izcīnījušas katra pa pieciem mēru amatiem, bet vienu mēra portfeli šīs partijas ieguvušas kopīgiem spēkiem.
Divās pašvaldībās ievēlēti Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības un Krievu alianses izvirzītie kandidāti, pa vienam mēra amatam ieguvuši Lietuvas brīvības savienības (liberāļu) un Darba partijas kandidāti. Mēra amatu izcīnījis arī viens kandidāts, kas šajās vēlēšanās startēja patstāvīgi.
Vēl divpadsmit Lietuvas pašvaldības, tai skaitā piecas lielākās pilsētas, turpmākos četrus gadus vadīs sabiedrisko vēlēšanu komiteju izvirzītie kandidāti.
Pašvaldību mēri Lietuvā otro reizi kopš neatkarības atjaunošanas tiek ievēlēti tiešā balsojumā. Līdz tam viņus ievēlēja pašvaldību padomju locekļi.
Kā uzskata Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks, šajās vēlēšanās cīņa norisinājusies lielākoties starp konkrētām personībām un to īstenoto politiku.
Pēc viņa teiktā, šī tendence jau agrāk iezīmējusies Seima vēlēšanās, bet pašvaldību vēlēšanās vēl vairāk nostiprinājusies, pateicoties tiešajām mēru vēlēšanām un pieaugošajai sabiedrisko vēlēšanu komiteju lomai.
“Daudzas komitejas veidojās ap konkrētiem politiķiem, vai nu tie būtu politiķi, kas pametuši partijas, vai jaunpienācēji,” viņš spriedis, piebilstot, ka tas norāda uz partiju ietekmes samazināšanos, bet vienlaikus, iespējams, sekmē vēlētāju aktivitātes pieaugumu.
Faktu, ka amatā pārvēlēta lielākā daļa līdzšinējo mēru, politologs sliecas skaidrot ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kas pavērusi lielākas finansiālās iespējas arī pašvaldībai. Kā vēl vienu iemeslu viņš minējis arī lielākas publicitātes iespējas, kas pieejamas esošajiem mēriem.
Kā ziņots, Lietuvas vēlētājiem svētdien bija jāievēl vēl 41 pašvaldības mērs, jo 3.martā notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā no 60 Lietuvas pašvaldībām mēri tika noskaidroti tikai 19 pašvaldībās, tai skaitā Kauņā un Šauļos.
Saskaņā ar CVK sniegtajiem rezultātiem otrajā kārtā piedalījušies 41,2% Lietuvas balsstiesīgo iedzīvotāju. Vēlētāju aktivitāte bijusi nedaudz augstāka nekā pašvaldību vēlēšanu otrajā kārtā pirms četriem gadiem, bet zemāka nekā pirmajā kārtā.
