Trešdaļa iedzīvotāju prognozē, ka jaunais gads Latvijai būs labāks par aizvadīto 0
Gandrīz trešdaļa jeb 30% iedzīvotāju domā, ka jaunais gads Latvijai būs labāks par aizvadīto 2018.gadu, liecina pētījumu uzņēmuma SKDS veiktās aptaujas dati.
Tikai 8% aptaujāto uzskata, ka jaunais gads Latvijai būs sliktāks par aizvadīto, savukārt 48% respondentu domā, ka tas būs tāds pats kā 2018.gads. SKDS pārstāvji norāda, ka 2017.gada nogalē kopumā 31% iedzīvotāju prognozēja, ka 2018.gads Latvijai būs labāks, 7% domāja, ka sliktāks, bet 46% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais 2016.gads.
Šī gada nogales pesimistu īpatsvars – 8% – ir otrs vēsturiski vismazākais kopš 1999.gada, kad tika uzsākti regulārie gada beigu noskaņojumu mērījumi. Vēl mazāk pesimistu respondentu vidū bija tikai pagājušā gada nogalē – 7%.
Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2019.gads, liecina, ka kopumā 42% paredz, ka nākamais gads būs labāks. Tikai 4% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 37% domā, ka tas būs tāds pats kā 2018.gads.
Šajā aspektā gan vērojams mazāks optimisms nekā pagājušā gada nogalē paustais, kad 47% respondentu prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, 4% domāja – ka sliktāks, bet 31% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2017.gads.
Arī prognozējot savu personīgo nākotni, gan šogad, gan pagājušogad decembrī ir vērojams vēsturiski vismazākais pesimistu īpatsvars (tikai 4%), kopš tika sākti regulārie gada beigu noskaņojumu mērījumi. Līdzīgi zems pesimisma līmenis bija vērojams pirms trim gadiem – 2015.gada nogalē, kad 5% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs sliktāks.
Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 11% aptaujāto prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 12% respondentu prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Savukārt visoptimistiskāk uz Latvijas nākotni aptaujātie ir raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002. un 2004.gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks.
Arī vēsturiski vispesimistiskākās personīgās nākotnes prognozes Latvijas aptaujātie sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 18% paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 22% respondentu prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji uz savu personīgo nākotni ir raudzījušies 2004.gada nogalē, kad 56% aptaujāto prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.
Jaunākie SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujas dati iegūti, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Laikā no šī gada 1.decembra līdz 15.decembrim ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1017 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.
