Trešdaļa galvas smadzeņu audzēju ļaundabīgi. Kādi ir simptomi un ārstēšana? 2
No visiem galvas smadzeņu audzējiem apmēram trešā daļa ir ļaundabīgi.
Ik gadu Latvijā šāda diagnoze tiek noteikta vidēji 200 dažāda vecuma cilvēkiem.
Pats galvenais ir sākt ārstēšanu pēc iespējas agrāk, jo ļaundabīgie audzēji diemžēl progresē ļoti strauji.
Ne tikai galvassāpes
Zināmi vairāk nekā 130 dažādi galvas smadzeņu audzēji, no kuriem 32% ir ļaundabīgi. Tie var būt gan primāri – jau sākotnēji attīstījušies galvas smadzenēs –, gan metastātiski jeb citu lokalizāciju audzēju metastāzes smadzenēs. Visbiežāk sastopamais smadzeņu audzējs pieaugušajiem ir meningioma (36,4% no visiem primārajiem smadzeņu audzējiem) un gliomas (80% no ļaundabīgajiem galvas audzējiem).
Atkarībā no audzēja atrašanās vietas smadzenēs un izmēra tas var izraisīt gan reiboņus, gan sliktu dūšu un vemšanu, gan jušanas traucējumus kādā ķermeņa pusē un locekļu vājumu, gan krampjus.
“Nesen veiktajā pētījumā pacienti uzskaitīja galvas smadzeņu audzēja simptomus, kurus viņi sākumā nebija uztvēruši nopietni.
Tās bija ne tikai galvassāpes, bet arī problēmas ar atmiņu, nosliece uz līdzsvara zudumu, neveiklība, dzirdes un redzes pasliktināšanās, miegainība, runas traucējumi.
Tā kā ļaundabīgais audzējs var atstāt paliekošu ietekmi uz fiziskajām, kognitīvajām un psiholoģiskajām funkcijām, to var uzskatīt vienlaikus gan par neiroloģisku, gan onkoloģisku slimību,” norāda Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centra neiroķirurgs Vladislavs Buriks, piebilstot, ka, parādoties šādiem simptomi, bez kavēšanās vajag vērsties pie ģimenes ārsta un neirologa, lai veiktu izmeklējumus, kuri ļauj slimību diagnosticēt agrīnā stadijā.
Ar mūsdienīgām izmeklēšanas metodēm, piemēram, datortomogrāfiju un magnētisko rezonansi, iespējams atklāt pat pāris milimetrus lielus veidojumus. Diemžēl ne vienmēr uzreiz var noteikt, vai tas ir labdabīgs vai ļaundabīgs. Šādos gadījumos papildus jāveic biopsija, magnētiskās rezonanses spektroskopija vai pozitronu emisijas tomogrāfija (PET/C). Diemžēl ļaundabīgie galvas smadzeņu audzēji parasti ir ļoti agresīvi un attīstās ātri, tādēļ ārstēšana jāsāk pēc iespējas agrāk.
“Galvenais ir nebaidīties izvaicāt ārstu par visām iespējamām diagnostikas un ārstēšanas metodēm. Zināmi daudzi gadījumi, kad šķietami bezcerīgās situācijās iespējams rast labus risinājumus,” uzsver neiroķirurgs.
Audzējs jāizņem pilnībā
Tradicionālās galvas smadzeņu audzēju ārstēšanas metodes ir ķirurģiska audzēja izņemšana, staru terapija, ķīmijterapija un radioķirurģija.
Lielāko daļu labdabīgo galvas smadzeņu audzēju, piemēram, meningiomu, neirinomu, hipofīzes adenomu, ārstē ķirurģiski.
Tā kā smadzeņu audzēju izņemšanā ļoti liela nozīme ir precizitātei, operācijas laikā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas – neironavigācijas iekārtas, mikroskopi, kā arī ierīces, kas uzrauga pacienta ķermeņa kustības, lai samazinātu citu neiroloģisku bojājumu risku.
“Audzējs ir jāizgriež pilnībā, jo vairāk nekā pusei daļēji izoperētu audzēju ir tendence atgriezties. Taču atkarībā no atrašanās vietas tas iespējams tikai 20–80% gadījumu, tādēļ bieži vien ir nepieciešama atkārtota ķirurģiska iejaukšanās, dažreiz arī apstarošana,” atklāj Vladislavs Buriks.
Ar radioķirurģijas palīdzību iespējams apturēt galvas smadzeņu audzēja augšanu un samazināt tā izmērus, neatverot galvaskausu. To izmanto, ārstējot nelielus labdabīgus audzējus, audzēja metastāzes, pārpalikumus pēc operācijas vai recidīvus, vai veidojumus, kuri nav aizsniedzami ar ierastām ķirurģijas metodēm.
Radioķirurģijā tiek izmantoti tā saucamie kibernaži (“GammaKnife” un “CyberKnife”) vai īpaši lineārie paātrinātāji. Šo iekārtu darbības princips ir samērā līdzīgs – tie ar milimetra precizitāti nosūta koncentrētus starus uz slimības perēkli, taču to iespējas ir atšķirīgas. Piemēram, staru terapijā visbiežāk izmanto lineāros paātrinātājus, vienu no kibernažiem izmanto nelielu jaunveidojumu, bet otru – sarežģītu lokalizāciju audzēju ārstēšanā, it īpaši, ja tie atrodas blakus svarīgām galvas smadzeņu struktūrām, piemēram, redzes vai galvaskausa nerviem, smadzeņu stumbram.
“Labdabīga veidojumu ārstēšanas prognoze ir pozitīva, ja pastāv iespēja to pilnībā izņemt, veicot operāciju vai radioķirurģisku ārstēšanu.
Ja labdabīgais veidojums atrodas vietā, kur tā ķirurģiska izņemšana var būt dzīvībai bīstama, labu rezultātu var panākt ar radioķirurģiju.
Ļaundabīgie galvas audzēji parasti ir ļoti agresīvi, tādēļ nepieciešama kompleksa ārstēšanas taktika, kura ietver gan ķirurģiju, gan staru un ķīmijterapiju,” saka ārsts.
Pēc galvas smadzeņu audzēju operācijām nepieciešama arī rehabilitācija, lai novērstu fiziskos vai kognitīvos traucējumus. Piemēram, Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” darbojas programma pacientiem pēc galvas smadzeņu labdabīgu un ļaundabīgu audzēju operācijas.
Kā liecina Nacionālā veselības dienesta gaidīšanas rindu statistika, atkarībā no programmas uz stacionāro rehabilitāciju šeit jāgaida četras līdz 24 nedēļas.
