Foto – Timurs Subhankulovs
Dzīvesstāsti kā dzīpari grāmatas “deķim” 14
Romānam “Duna” Inga Ābele daudz smēlusies no Jāņa Būmaņa grāmatas “Pretošanās kustība dienvidaustrumu Latvijā”: “Arī cilvēku dzīvesstāstiem ir milzīga kultūrvēsturiska nozīme, tie ir kā spilgti dzīpari, no kuriem esmu uzaudusi grāmatas “deķi”. “Visvairāk stāstījusi pērn aizsaulē aizgājusī Latvijas brūno govju selekcionāre Valda Jakoviča, kuras vīrs Andrievs Jakovičs savulaik bija zirgaudzētavas “Sovetskaja Latvija” direktors. (Viņi ir prototipi Vandai un Andrievam Radvilim, kurš gan veidots no vairākiem raksturiem.) Bet Rīgas hipodroms “Dunā” uzburts kā vētras acis – vai tie bija Ulmaņa laiki, vācu okupācijas vai padomju laiks, katru svētdienu hipodromā skrēja zirgi, vienīgi tribīnēs mainījās uniformas. Arī Francis Trasuns iestājās par hipodroma atjaunošanu, jo uzskatījis, ka latgaļiem vajag pārbaudīt Rīgā savus ātros rikšotājus. “Man žēl, ka nepaspēju izpētīt visu par Staņislavu Trasunu, kura ģimeni izsūtīja 1941. gadā, bet kurai savulaik pie Rēzeknes bija skrejceļš,” stāsta Inga Ābele. Rakstnieces vīrs un mamma ir no Latgales, un esot prieks, ka trīsgadīgā meitiņa Līna, skatoties televīzijā filmu “Cilvēka bērns”, vairs nebrīnās – kādēļ tie cilvēki ekrānā tā dīvaini runā? Bet mīļākā literatūra mazajai esot Franča Trasuna “Fabulas”.
Reklāma
Reklāma
