Aktīvākie diskusijas dalībnieki Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā (no kreisās) Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis, Rēzeknes bērnu bibliotēkas vadītāja Vija Logina, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vadītājas vietniece Ruta Suseja, tēlniece Svetlana Skačkova-Marčenko, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vadītāja Marija Sproģe, profesore Ilga Šuplinska, rakstniece Inga Ābele, dzejniece Ineta Atpile-Jugane.
Foto – Timurs Subhankulovs
Bez praktiskas funkcijas valodai nav iemesla pastāvēt. Kas gaida latgaliešu mēli?
14
Kas ir latgaliešu literatūra?
Kas ir latgaliešu literatūra? Kādas ir tās attīstības tendences un saites ar vēsturisko literatūru? Kāda ir situācija ar latgaliešu valodas pratēju skaitu nākotnē? Par šiem jautājumiem “Kultūrzīmes” rakstu sērijas “KZ Literatūras klubs” ietvarā rīkoja diskusiju Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā un tās lasītāju klubā.
Sarunā piedalījās Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vadītāja Marija Sproģe, Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Ilga Šuplinska, literāte, valodniece Sandra Ūdre un “Kultūrzīmju” uzaicinātā īpašā viešņa rakstniece Inga Ābele, kuras jaunākais, lielu ievērību guvušais darbs ir vēsturisko romānu sērijā “Mēs. XX gadsimts” klajā nākusī 1949. gada notikumiem Rīgā, Sēlijā un Latgalē veltītā “Duna” un īpašu popularitāti atkal Latgales kongresa simtgades kontekstā ieguvis pirms trim gadiem klajā laistais Latgales vēsturē sakņotais romāns “Klūgu mūks”, kura galvenā varoņa prototips ir valstsvīrs un literāts, latgaliešu un latviešu kultūras garīgais darbinieks mācītājs, Latvijas apvienošanās idejas iniciators Francis Trasuns. Diskusiju vadīja žurnāliste Vita Krauja.
Marija Sproģe teic, ka, viņas ieskatā, tā ir gan latgaliešu valodā rakstītais, gan latgaliešu autoru darbi, gan Latgalē izdotais un par Latgali stāstītais. Pēdējā laikā tieši Latgales simtgades kongresa iespaidā palielinājies latgaliešu literatūras izsniegumu skaits un daudzi skolēni mācībās izmantojuši latgaliešu literatūru. Ingas Ābeles “Klūgu mūks” joprojām ir viena no visvairāk lasītajām grāmatām, un Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā joprojām to gaida rindā. Pēdējā laikā daudzi skolēni interesējušies arī tieši par Franča Trasuna dzīvi un darbu. Nākamajā sezonā Nacionālais teātris gatavojas iestudēt “Klūgu mūku”, ko dramatizē režisore Indra Roga. Interesanta sakritība, ka tieši šodien, 16. maijā, notiek pirmais lasījums ar aktieriem. Tuvākajā laikā arī radio skanēs romāna lasījumi. Romāna autore Inga Ābele atklāj: kad viņas rokās nonāca trimdinieka Miķeļa Bukša darbs “Latgaļu atmūda” un viņa izlasījusi par Franci Trasunu, kā pēkšņs zibens spēriens bijis iekšējs jautājums – kāpēc es neko par šo vīru līdz šim nezināju un kāpēc lai tagad par to nepastāstītu citiem? Francis Trasuns bija rīcības cilvēks, kura nelokāmība daudziem nepatika, par ieganstu izslēgšanai no paša celtās baznīcas kalpoja viņa it kā kopdzīve ar saimnieci Terēziju un sutanas nevilkšana parlamentā. Baznīca Franci Trasunu reabilitēja tikai 1998. gadā. Arī Ilga Šuplinska piekrīt paplašinātai definīcijai, ka latgaliešu literatūra ir ne tikai latgaliski rakstītais, bet arī darbi ar vēsti par Latgali. “Bet, piemēram, nevaru teikt, ka tai pieder visi autori, kuri nākuši no Latgales. Ko darīsiet ar Robertu Mūku, kurš nācis no Latgales, bet visus savus eseju krājumus rakstījis angļu valodā? Vai tā ir latviešu, vai tā ir latgaliešu literatūra?”
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
