Samoilovs un Šmēdiņš – temps uzņemts, uz Rio pēc medaļām 0
Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš pludmales volejbola Pasaules kausa izcīņas pēdējos trijos turnīros iekļuvuši pusfinālā, un tā ir patīkama ziņa pirms olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro – ja duets spēlē labi, tad pretendē uz visaugstākajām vietām.
Baiga grupa
Aleksandram olimpiskās spēles Rio būs jau trešās, taču iepriekšējās viņam bija citi partneri – Mārtiņš Pļaviņš pirms astoņiem gadiem Pekinā un Ruslans Sorokins pirms četriem Londonā. Abas reizes devītā vieta. Jānis uz olimpiskajām spēlēm pošas otro reizi. Londonā viņš pārī ar Pļaviņu priecājās par bronzas medaļu, taču pēc tam abu ceļi šķīrās. Apvienojoties Samoilovam un Šmēdiņam, Latvija ieguva superduetu, kas divas sezonas pabeidza pasaules ranga līderu statusā un regulāri izcīna medaļas Pasaules tūres posmos. Aizvadītais mēnesis bijis lielisks – uzvara Olštinā (Polija), ceturtā vieta Porečā (Horvātija) un trešā – Gštādē (Šveice).
“Temps ir uzņemts, spēlējam labi. Esmu apmierināts. Arī sezonas sākumā nebija daudz sliktāk, taču pietrūka stabilitātes, trešajos setos zaudējām. Tagad fiziski viss kārtībā un varam rādīt to, ko protam,” līdzšinējo sezonu rezumē Jānis Šmēdiņš.
“Nav nemaz tik spīdoši. Pēdējos turnīros zaudējām tiem, kuriem nevajadzēja zaudēt,” dueta treneris Genādijs Samoilovs pārdzīvo neveiksmes mačos gan pret brazīliešiem Pedro Solbergu un Evandro Gonzalvešu, gan kanādiešiem Benu Sakstonu un Čeimu Šalku. Ar šiem duetiem mūsējiem būs jātiekas arī grupas turnīrā Riodežaneiro, tāpat ar kubiešiem Nivaldo Diazu un Serhio Gonzalesu. Brazīliešiem viņi zaudēja vienīgajā savstarpējā cīņā, pret kanādiešiem bilance ir 2:4, bet pret Kubas volejbolistiem nav spēlējuši vēl ne reizi. Izslēgšanas mačos iekļūs katras grupas divas spēcīgākās komandas un četras no sešām trešo vietu ieguvējām.
“Grupa ir baiga, ne ar vienu no šiem negribas tikties. Arī pārējās piecās grupās nav slimu cilvēku, tomēr ir vismaz viena zemāka līmeņa komanda. Mums no ceturtā groza tika kubieši, kurus Kastro laikam nelaiž spēlēt Pasaules tūrē. Pērn pasaules čempionātā viņi bija devītie, bet olimpiskās kvalifikācijas turnīrā visus apspēlēja vienos vārtos. Grupā varam būt gan pirmie, gan ceturtie,” spriež Samoilovs seniors. Par spīti pēdējos trīs turnīros sasniegtajiem pusfināliem viņš ar sezonu nav apmierināts: “Neesam spēruši soli uz priekšu. Gribētos, lai ar katru reizi ir labāka spēle, sadarbība, fiziskā forma. Manuprāt, pārāk maz strādājām ziemā – parasti Ēģiptē trenējāmies divarpus mēnešus, šoreiz tikai pusotru. Turklāt Saša vēdera muskuļa savainojuma dēļ nevarēja trenēties pilnvērtīgi un tas slikti iespaidoja sezonas sākumu. Tagad jau ir labāk, bet problēmas var saskatīt – lēciena nav, slodzi nevar izturēt.”
Stipri kā nekad
Genādija Samoilova aizrautīgais darbs ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvija pludmales volejbolā būs pārstāvēta trešajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas. Viņš piekrīt, ka tik stipra komanda mums nebija ne Pekinā, ne Londonā: “Ja salīdzina ar Pekinu, Saša tagad ir cits spēlētājs. Agrāk viņš cīnījās tikai blokā, pretinieki pa viņu neservēja, pats servēja tikai planējošo. Tagad dara visu, var celt augšējo piespēli, ļoti labi spēlē aizsardzībā, blokā ir progresējis. Viņa pārinieks – pasaules klase. Tāpēc ir iemesls domāt, ka Rio jābūt labāk, lai gan progresē visi, volejbols kļuvis ļoti atlētisks, tehnisks. Tādu volejbolu, kādu šosezon pirmajā “Grand Slam” turnīrā demonstrēja poļi Kantors un Losjaks, es vēl nebiju redzējis. Ja viņi tā nospēlēs arī Rio, tad būs čempioni.”
Genādijs atzīst, ka audzēkņiem izvirzīt mērķi ir grūti: “Ja nospēlē savā labākajā līmenī, var uzvarēt jebkuru. Bet var arī negaidīti zaudēt. Iet kā pa viļņiem. Ceru, ka tagad nav sasniegta labākā forma, tādai jābūt pēc trim nedēļām. Kā pareizi saplānot – nezinu. Reiz kāds speciālists teica, ka ir 400 zinātnisko darbu, kā trāpīt ar sportisko formu, bet beigās katrs treneris tāpat dara pa savam.”
Šmēdiņa un Pļaviņa bronza Londonā bija ja ne sensācija, tad ļoti liels pārsteigums. Par spīti tam, ka toreiz nenotika tik plānveidīgs darbs kā tagad. “Tad es vēl spēlēju arī klasisko volejbolu, sezona beidzās maijā. Nu jau četrus gadus esmu tikai pludmalē, tādēļ teorētiski vajadzētu būt labākai situācijai,” spriež Jānis Šmēdiņš. “Spēle uzlabojusies, mums ir vairāk medaļu, varam cīnīties pilnīgi ar visiem, ja spēlējam labi. Protams, mēs sapņojam par medaļu, bet tāds pats mērķis Rio būs vēl vismaz desmit komandām. Redzēs, kam paveiksies. Olimpiskās spēles ir pavisam citāds turnīrs nekā pārējie. “Grand Slam” turnīri notiek katru nedēļu, bet šī ir iespēja reizi četros gados. Lielāka atbildība.”
Par vīrusu nebēdā
Pagaidām gan viņš olimpisko spēļu tuvošanos īpaši neizjūtot: “Nākamnedēļ ir “Grand Slam” turnīrs Klāgenfurtē, pēc tam dienu vai divas būsim Rīgā un tad dosimies uz Rio. Nākotnē nedzīvojam, ejam soli pa solim un mēģinām sevi pilnveidot.” Martā Rio notika “Grand Slam” turnīrs, un Jānis atzīst, ka medijos paustais satraukums par drošību nav izdomājums. Pats redzējis, kā riteņbraucējs izrāvis no rokām telefonu kādam kungam, kurš gatavojies sevi ar ģimeni iemūžināt selfijā, bet pieccīņniekiem, kuriem tur arī bija sacensības, nozagta soma. Savukārt par Zikas vīrusu viņš nebēdā: “Divu nedēļu laikā redzēju tikai vienu odu un veikli to nositu.”
Ceturtdien Latvijas olimpiskās komandas prezentācijā tiks paziņots mūsu karognesējs olimpisko spēļu atklāšanā 5. augustā. Samoilovam un Šmēdiņam pirmā spēle pret kanādiešiem ir aiznākamajā dienā. Vai Jānis būtu gatavs nest karogu tāpat kā Mārtiņš Pļaviņš Londonā? “Tas nav man, negribu iet visiem pa priekšu. Labāk ar citiem bariņā, bet, ja piedāvās, tad domāšu,” atturīgs bija Šmēdiņš.
Par nākotnes plāniem viņi pagaidām nav runājuši, tie atlikti pēc atgriešanās no Rio. Lai gan ar vienu partneri ilgstoši spēlēt psiholoģisku iemeslu dēļ ir grūti, Genādijs domā, ka abiem jāpaliek kopā, jo no Latvijas volejbolistiem citu tik labu duetu šobrīd nevarot izveidot.
