– Kas tuvāks jūsu sirdij – opera vai operete? 0
– Mana pirmā operete bija “Brālēns no nekurienes”, kur dziedāju Jūliju de Vērtu. Nācās daudz dejot, jo režisors bija profesionāls horeogrāfs. No viņa prasībām slapja mugura, uzvedumā arī ārkārtīgi daudz teksta. Par laimi, Liepājā biju nodarbojusies ar vēderdejām, arī tagad aizraujos ar jogu. Pēc šīm ugunskristībām, šķiet, operetē varu visu. Taču mana sirds pieder operai.
– Vai varat iedomāties, ko darīsit pēc divdesmit gadiem?
– Pēc divdesmit? Cik man būs… Šķiet, četrdesmit septiņi. Ceru, būšu laimīgs cilvēks un vēl varēšu dziedāt tā, ka neviens neteiks – viņai laiks skatuvi pamest.