Trešais piegājiens referendumu likumam 0
Valsts prezidents Andris Bērziņš jau divas reizes atdevis Saeimai grozījumus tā sauktajā referendumu likumā. Vakar Saeima trešo reizi ķērās tam klāt.
Likumprojekts paredz līdz 2015. gadam noteikt pārejas periodu referendumu ierosināšanas kārtībai. Tā laikā tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 30 000 parakstu (no nepieciešamās desmitās daļas vēlētāju) un pārējo parakstu vākšanu rīkotu Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Pārejas periods nepieciešams, lai atbildīgās iestādes varētu sagatavot tehnisko risinājumu parakstu vākšanai internetā. Pēc pēc 2015. gada tiks ieviesta vienas kārtas parakstīšanās, kad iniciatoriem pašiem saviem spēkiem būtu jāsavāc desmitās daļas vēlētāju (ap 154 000 cilvēku) notariāli apstiprinātu parakstu.
Likumprojektu atbalstīja valdošās koalīcijas pārstāvji ar 52 balsīm, pret bija 37 ZZS un “SC” pārstāvji. Opozīcijas deputāti satraukušies par to, kas notiks pēc 2015. gada, kad paredzēta pāreja uz vienu parakstu vākšanas kārtu. Viņuprāt, tādējādi tautas nobalsošanas Latvijā tiks padarītas pilnīgi neiespējamas, jo neviens politiskais spēks nespēj savākt tik daudz parakstu. “Rezultātā visus lēmumus varēs diktēt šaura politiskās un ekonomiskās elites grupa,” brīdināja “SC” pārstāvis Valērijs Agešins. Opozicionāru pārmetumi ne pa jokam nokaitināja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Ilmu Čepāni (“Vienotība”), kura ieteica neapmierinātajiem kolēģiem izmantot Satversmē dotās tiesības un pieprasīt, lai Valsts prezidents “liek referendumu likuma grozījumu uz referendumu”.
Kā man pastāstīja prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Edgars Pastars, prezidents varētu piekrist Saeimas piedāvātajam kompromisa variantam par 30000 parakstu.
