Trešais mēģinājums izveidot valdību 4
“Jaunā Vienotība” (“JV”) nevar riskēt ar apvienības un sava premjera kandidāta Krišjāņa Kariņa reputāciju, tāpēc tai sarunās ar pārējiem centriski labējiem politiskajiem spēkiem ir jādefinē skaidra sava pozīcija. “Nekādi eksperimenti un Induļa Emša valdība 2 te nebūs,” uzskata “JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Viņaprāt, premjera partijai ir jāvada ne tikai Ārlietu ministrija, pret ko iebildumi nav izskanējuši, bet arī Finanšu ministrija, lai nodrošinātu fiskālo disciplīnu un banku sektora uzraudzības sakārtošanu. A. Latkovskis arī ierosinās, lai valdības deklarāciju paraksta ne tikai partiju vadītāji, bet visi koalīcijas deputāti.
“JV” pārstāvis stingrās prasības pamatoja, atgādinot, kā 2004. gadā I. Emša (ZZS) valdībā finanšu ministrs bija no Tautas partijas, kura šo valdību gāza “uz budžetu”. “JV” premjera kandidāts K. Kariņš piektdien tiksies ar visu labēji centrisko politisko spēku pārstāvjiem, sarunas organizējot ar katru atsevišķi. “JV” arī centīsies panākt, lai koalīcijā ir visas sešas frakcijas, jo pretējā gadījumā ikvienai no tām ir veto tiesības un valdībai būs grūtāk strādāt. Ja to veido seši politiskie spēki, tad koalīcija var pastāvēt arī tad, ja kāda frakcija izstājas no tās, norādīja A. Latkovskis.
A. Latkovska minētie nosacījumi nebūs viegli īstenojami, jo pat piecu partiju koalīcijā frakcijai ar astoņiem mandātiem Saeimā trīs amatus valdībā citi, iespējams, negribēs atvēlēt. “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce atturējās šādu iespēju komentēt, jo, viņaprāt, vispirms ir jāvienojas par koalīcijas modeli. Neoficiāli dzirdēts, ka “Attīstībai/Par!” varētu piedāvāt finanšu ministra amatam J. Pūces kandidatūru. “Sešu partiju koalīcija – tā ir pareiza pozīcija, bet praktiski nav iespējama,” uzskata J. Pūce, atgādinot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) abpusējās antipātijas. Taču tā būšot premjera kandidāta izšķiršanās. Var secināt, ka valdībā, visticamāk, būs tikai viena no abām partijām. Politiķu sacītais liecina, ka viņiem būtu problemātiski atstāt ārpusē JKP, bet, no otras puses – ZZS un “Saskaņai” jau ir kopīga sadarbības pieredze 11. Saeimas opozīcijā. Tas nozīmē, ka tik dažādu partiju veidotai valdībai pie spēcīgas opozīcijas nebūšot viegli strādāt.
JKP līderis Jānis Bordāns apstiprināja, ka “sarkanās līnijas” pret ZZS ir spēkā. JKP atbalstīs K. Kariņu, kura nominēšana, viņaprāt, varētu būt laba ziņa arī ārvalstu sabiedrotajiem. Cerības viešot arī “JV” kandidāta agrākā cīņa pret korupciju. Savukārt ZZS J. Bordāns nodēvēja par “stagnācijas simbolu”, ko vispirms saista ar ZZS sadarbības partnera Aivara Lemberga ietekmi apvienībā. ZZS līderim Armandam Krauzem šādi apgalvojumi esot grūti izprotami. Viņš uzsvēra, ka tieši Māra Kučinska (ZZS) valdības laikā valsts piedzīvoja ekonomikas augšupeju. J. Bordāns nepiekrīt arī tam, uzskatot, ka valsts attīstību nodrošināja iepriekšējās “Vienotības” valdības. Neoficiāli zināms, ka ZZS valdē notiek apspriešanās, vai nevajadzētu nākt klajā ar paziņojumu, ka ZZS nevar strādāt kopā ar tādiem populistiem kā JKP, kuru solījumi neesot izpildāmi. “Mēs nevaram pieļaut, ka valsts infrastruktūru grib pārdot investoriem. Mūsuprāt, JKP grib izsaimniekot Latviju tā, ka tikai melna zeme paliek pāri,” turpināja A. Krauze. Ar teikto ir domāts JKP priekšlikums “pārskatīt nomas līgumus ostās, lai infrastruktūru varētu pārdot vai iznomāt investoriem”. J. Bordāns ZZS pretreakcijā saskata “Lemberga bailes zaudēt ietekmi”. Viņaprāt, valdības sarunās tagad neesot jārunā par tādām detaļām, bet par lielajiem uzdevumiem. JKP mērķis esot panākt ostu efektīvu darbību un sakārtot valsts uzņēmumu pārvaldību. “Mums nav ne smakas no populisma,” piebilda J. Bordāns.
“JV” premjera kandidāts K. Kariņš vēl nebija iesācis sarunas ar partijām, kad Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ceturtdien jau aicināja premjera amatu uzticēt “Altum” vadītājam Reinim Bērziņam, ziņoja LETA. Drīz pēc tam uzņēmējs Normunds Bergs sociālajos tīklos uz to reaģēja ar vārdiem “augstākā mērā dīvaini”, jo LDDK padomē jautājums par premjera kandidātiem neesot skatīts. J. Bordāns savukārt bija pamanījis, ka visi tā dēvētie bezpartijiskie premjera kandidāti ir saistīti ar Tautas partiju, kura savu darbību ir izbeigusi. JKP nevarēšot šādus kandidātus atbalstīt.
