Kas notiek ar trešā viļņa atbalstu kultūrai un, kāpēc ar biļešu kompensācijām nepietiek 8
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Plānotie atbalsta piešķiršanas nosacījumi liecina – šajā rudenī plānotais atbalsts samazināsies, bet atsevišķus tā mehānismus nav plānots atjaunot, par lielākajiem cietējiem padarot pašnodarbinātos.
Pandēmijas trešā viļņa atbalsts novājinātajai kultūras nozarei – gan uzņēmumiem, gan pašnodarbinātājiem – arvien realitātē nedarbojas arī mājsēdes “pīķī”, pacietīgi gaidot valdības lēmumu apstiprināšanu Eiropā.
Atsaucoties uz nozares katastrofālo stāvokli šajā rudenī, vēl pirms šīs mājsēdes izsludināšanas (pārdoto biļešu vērtība sasniedza aptuveni 20% no 2019. gada biļešu pārdošanas apjoma), jau 12. oktobrī Latvijas publisko pasākumu nozares pārstāvji atklātā vēstulē valdības augstākajām amatpersonām, tostarp kultūras ministram Naurim Puntulim, lūdza atjaunot atbalsta pasākumus kultūras jomas uzņēmumiem un cilvēkiem privātajā sektorā, prasot atjaunot biļešu kompensāciju pasākumu atcelšanas gadījumā.
Tāpat vēstulē aicināts atkārtoti iedarbināt atbalsta mehānismus, kas tika realizēti caur Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF) – radošo stipendiju programmu pašnodarbinātajiem un uzņēmumu dzīvotspējas programmu, kā arī atjaunot VID administrētos atbalsta instrumentus kultūras nozares komersantiem.
Ar biļešu kompensācijām nepietiek
Pašlaik ar Ministru kabineta 26. oktobra lēmumu iekustināts tikai viens no atbalsta mehānismiem – atcelto pasākumu biļešu kompensācija. Uz to varēs pretendēt kultūras pasākumu rīkotāji, kuri ārkārtējās situācijas laikā atcēluši koncertus un izrādes vai Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ tos pēc ārkārtējās situācijas beigām rīkos samazinātam skatītāju skaitam.
Viņi varēs pieteikties biļešu naudas kompensācijām pagarinātajā VKKF mērķprogrammā “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija”.
Tā paredz, ka, tāpat kā iepriekš, kultūras pasākumu rīkotājiem varēs kompensēt 80% no skatītāju atgrieztajām biļetēm. Uz kompensāciju pasākumu rīkotāji var pretendēt par biļetēm, kas uz ārkārtējās situācijas dēļ atceltiem kultūras pasākumiem pārdotas līdz 2021. gada 20. oktobrim, kā arī par tām biļetēm, kas līdz 2021. gada 9. oktobrim pārdotas uz kultūras pasākumiem, kuriem drošības pasākumu dēļ samazināta skatītāju ietilpība (40–60% no kultūrvietas kapacitātes).
Kultūras ministrijas dati liecina, ka pagarinātās VKKF mērķprogrammas īstenošanai, tostarp kultūras pasākumu rīkotāju iesniegto pieteikumu izvērtēšanas administratīvajām izmaksām, piešķirts finansējums, kas no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem nepārsniegs 1 799 128 eiro. Par pasākumiem, kas atcelti līdz šā gada 1. jūlijam, VKKF izsludinājis papildu pieteikšanos divās kārtās.
Tiesa, par šajā rudenī atceltajām kultūras norisēm pašlaik programmai pieteikties vēl nav iespējams – plānots, ka VKKF varētu izsludināt pieteikšanos šajā komercdarbības atbalsta programmā pēc tās saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.
Tikmēr pieredzējušais koncertu producents Jānis Kļaviņš “KZ” teic: “Ir skaidrs, ka ar šo vienu mehānismu ir par maz.” Producents ir skeptisks, norādot – šobrīd prognozējams, ka publisku kultūras pasākumu darbības pārtraukums varētu turpināties arī pēc lokdauna beigām 15. novembrī.
“Šis gads mūsu nozarē faktiski ir beidzies. Arī tad, ja kaut kas atsāktos, visa biļešu tirdzniecības intensitāte ir nokritusies – neko nepērk. Arī skatoties uz saslimšanas skaitļiem, neticu, ka tuvāko divu nedēļu laikā kaut kas mainīsies.
Jāņem vērā, ka kultūras pasākumu specifika paredz ilgu sagatavošanās periodu, tā nav maizīte, ko vienā dienā izcep un nākamajā tirgo.
Valstij ir jānāk mums talkā, lai tad, kad varēsim atsākt darbību, būtu nauda, par ko to visu darīt. Daudz ir ieguldīts jau tagad, saturs ir saražots, bet pie tā arī process apstājies. Būtu nepieciešams gan uzņēmumu ilgtspējas atbalsts, ko veica VKKF, gan arī apgrozāmo līdzekļu grants, lai nebūtu jānodedzina nopelnītā nauda, jo šobrīd neko jaunu nevar piepelnīt klāt,” pauž J. Kļaviņš.
Gaida Eiropas lēmumu
Pēc KM informācijas, līdz šim VKKF mērķprogrammas ietvaros biļešu naudas kompensācijās trīs kārtās jau izmaksāts 1 673 973 eiro kopumā 100 kultūras norišu rīkotājiem. Tomēr jāatzīst, ka kompensācijas līdzekļi, ko saņem kultūras norišu rīkotāji, lielākoties nonāk rīkotāju uzņēmumu rīcībā, sedzot koncerta sagatavošanas izdevumus un, galu galā, uzturot uzņēmuma dzīvotspēju, bet tie, kas tiešā veidā rada saturu – aktieri, dziedātāji, mūziķi, skaņu un gaismu režisori un citi – nereti paliek ārpus kompensāciju loka.
“Bieži vien pasākums tiek organizēts par iepriekš tam paredzētiem līdzekļiem, cerot tos atpelnīt. Turklāt nav iespējams samaksāt māksliniekiem par koncertu, kurš nav noticis,” teic producents J. Kļaviņš.
“Diemžēl par nenotikušām izrādēm honorārus kā izpildītāja nesaņemu,” atzīst mūziķe Katrīna Dimanta, sakot: “Rēķinājos, ka man šajā rudenī būs 12 izrādes mūziklā, par kurām, protams, cerēju arī nopelnīt. Esmu izgājusi rūpīgu, cītīgu mēģinājumu posmu mēneša garumā, veltot tiem savu laiku, taču par mēģinājumiem nemaksā. Šobrīd pasākumi ir pārcelti, un šajā situācijā palieku bez nekā.
Šobrīd varu tikai apsveikt sevi par tālredzību, jo vasaras otrajā pusē strādāju vaiga sviedros par pieciem cilvēkiem tā, lai varētu izdzīvot rudenī, paredzot, ka atkal visu aizvērs.
Protams, es negribu sēdēt mājās, gribu strādāt. Šajā situācijā gribētu lielāku skaidrību par atbalsta mehānismu iespējām, jo par trešo ceturksni paspēju samaksāt valstij lielus nodokļus jaunajā nodokļu sistēmā un tagad vēlētos dzirdēt no valdības, ka tas nav bijis velti. Esmu pierādījusi, ka tad, kad drīkst, es tiešām strādāju, nevis vienkārši vēlos pieprasīt pabalstu, jo tam vienkārši kvalificējos. Tomēr šobrīd informācija ir neskaidra un tā, kas ir, nav iepriecinoša. Valdībai pieredze krīzē ir jau divus gadus, biju gaidījusi savlaicīgāku sagatavošanos.”
Pašnodarbinātu radošu personu skaits saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta “KZ” sniegtajiem datiem šobrīd kopumā ir ap 6000, tostarp gan autoratlīdzību saņēmēji, gan saimnieciskās darbības veicēji.
Pagājušās ārkārtējās situācijas laikā pašnodarbinātie, tostarp autoratlīdzību saņēmēji un privātu kultūras uzņēmumu darbinieki, varēja pretendēt uz palīdzību, izmantojot kādu no piedāvātajiem atbalsta mehānismiem – dīkstāves pabalstu vai VKKF administrēto radošo personu stipendiju –, bet šoruden par dīkstāves pabalstu piešķiršanu runāts vairs netiek.
Tā vietā, kā paredz Ministru kabineta 26. oktobra lēmums, valdība apstiprinājusi apgrozāmo līdzekļu un subsidēto darba algu atbalsta programmas Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, tostarp kultūras jomā strādājošajiem, arī pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem un autoratlīdzības saņēmējiem, kā arī patentmaksas maksātājiem.
Atbalsta programmu apstiprinājums valdībā gan vēl nenozīmē, ka atbalsts konkrētas summas veidā drīzumā nokļūs pie tiem, kam tas nepieciešams, jo grozījumi atbalsta programmās vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Saskaņošanas periods varētu ilgt aptuveni trīs nedēļas, lēš Ekonomikas ministrijā. Turklāt nav izslēgts, ka pašreiz valdības apstiprinātie atbalsta nosacījumi mainīsies.
Trešajā vilnī atbalsts saruks
Ieskatoties valdības šobrīd ieplānotajās atbalsta programmās, top skaidrs, ka trešajā pandēmijas vilnī atbalsta apjoms pašnodarbinātajiem saruks, salīdzinot ar šā gada ziemu un pavasari.
Jaunie atbalsta nosacījumi pašnodarbinātai personai, arī mikrouzņēmuma nodokļu režīmā, paredz atbalstu 50% apmērā no deklarētajiem mēneša vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības (izņemot autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību un ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām) par laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim vai no to deklarēto mēnešu vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības pēc 2021. gada 1. jūlija, kuros pašnodarbinātais faktiski veicis saimniecisko darbību.
“Radošo cilvēku lielākā bēda ir tā, ka pēc vasaras vidū uzsāktajām nodokļu izmaiņām ir likvidēti daudzi uzņēmumi, īpaši – mikrouzņēmumi. Līdz ar to nav spēkā iepriekšējais apgrozījums kā atbalsta piešķiršanas kritērijs, un šie cilvēki paliks bez atbalsta,” norāda Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes priekšsēdētājs, mūziķis Kaspars Zemītis.
Iepriekšējā ārkārtas situācijā maksimālais dīkstāves balsts pašnodarbinātajam bija 1000 eiro mēnesī, bet minimālais (kopš 1. janvāra) – ne mazāks par 500 eiro mēnesī, savukārt šobrīd EM atbalsta programmās paredzamie atbalsta “griesti” ir sarukuši līdz 700 eiro kalendārajā mēnesī, bet minimālā robeža nav noteikta vispār.
Kā “KZ” skaidroja Ekonomikas ministrijā, šoreiz esot mainīta atbalsta aprēķina pieeja. “Pagājušajā periodā atbalstu aprēķināja atbilstoši dīkstāves periodam, taču šobrīd kā periods tiek pieņemts viss mēnesis un neatkarīgi no nostrādātajām dienām atbalstu rēķina 50% no deklarētajiem vidējiem ienākumiem periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim par atbalsta mēnesi,” precizē E. Urpena.
EM arī norāda, ka vienlaikus jāņem vērā, ka pusi no oktobra varēja strādāt, attiecīgi – valsts kompensēs atlikušo pusi –, un paredzēts arī, ka šāda pati pieeja attieksies uz novembri. Jāatgādina, ka jau šā gada jūnijā tika īstenota šāda pati – visai birokrātiska – pieeja, neņemot vērā to, ka faktiski laikā, kad “atļauts strādāt”, tas nereti nenotiek valstī esošo ierobežojumu dēļ, jo pasākumi vienkārši neatmaksājas.
Atbalstīs, bet iekasēs nodokļus
Atbalsta samazinājums kultūras ļaudīm pašnodarbinātā statusā būs jūtams vēl vairāk, jo šoruden no tā sola atvilkt arī nodokļus, kas atbalsta summu bankas kontā samazinās vēl vairāk.
“Jā, būs jāmaksā nodokļi,” “KZ” apliecina EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. “Visām pašnodarbinātām personām (tajā skaitā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem) gūtie algu subsīdijas ienākumi jāiekļauj saimnieciskās darbības ienākumos (virzot caur saimnieciskās darbības nošķirto naudas kontu) un jāpiemēro nodokļi vispārējā kārtībā,” viņa norāda.
Savukārt autoratlīdzības saņēmējiem, kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību – režīms, kuru radošas personas saskaņā ar pašreizējiem normatīviem vēl varēs izmantot līdz gada beigām –, ienākumi jāiekļauj iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijā par 2021. gadu kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%) apliekamu ienākumu.
Reizē EM informē, ka tiek plānots virzīt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, lai skaidri noteiktu nodokļu nomaksas kārtību pašnodarbinātām personām.
Palīdzība ar zaļo pasi
Šajā reizē atbalsta piešķīrums plānots arī kā viens no epidemioloģiskās situācijas uzlabojuma instrumentiem – proti, atbalstu algu subsīdijai piešķirs darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu, vai arī uzsāktu vakcināciju (saņemta vismaz viena vakcīna pret Covid-19 infekciju).
“Labākais atbalsts Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir vakcinācija. Tāpēc, strādājot pie atbalsta pasākumu dizaina, ietvērām sasaisti ar vakcinācijas faktu,” 26. oktobra ziņojumā par atbalsta mehānismiem paudis finanšu ministrs Jānis Reirs.
“Tas izklausās loģiski,” atzīst Kaspars Zemītis, sakot: “Iespējams, kāds protestē, sakot, ka nodokļus maksājuši ir visi, bet mums visiem ir jāapzinās, ka šobrīd bedrē esam tāpēc, ka daži uzskata, ka var pagaidīt, kamēr savakcinējas pārējie. Tas, ko mēs šajā reizē esam sev ievārījuši atšķirībā no citām Eiropas valstīm, ir kaut kas neticams. Šajā brīdī paziņot, kompensējiet visiem visu, ir neadekvāti. Šis nosacījums nekādā ziņā nebūtu jāmaina,” pauž K. Zemītis.
