Trešā tipa diabēts? Ko tas nozīmē 0
Mēs zinām, kas ir pirmā un otrā tipa cukura diabēts. Taču pēdējā laikā ārzemju presē un interneta vietnēs arvien vairāk dzirdams termins “trešā tipa cukura diabēts” jeb Type 3c diabetes . Jāsaka gan, ka literatūru par šo nesen atklāto slimību latviešu valodā atrast ir ļoti grūti vai pat neiespējami.
Kas ir trešā tipa diabēts? Ko tas nozīmē? Vai tās ir tikai industrijas baumas? Vai zinātnieki kārtējo reizi nav nākuši klajā ar pāragriem secinājumiem?
Mēģināsim rast skaidrību.
Pirmā tipa cukura diabēta slimnieku imūnsistēma darbojas disfunkcionāli un iznīcina savas insulīna ražotājšūnas aizkuņģa dziedzerī. Šis process parasti sākas bērnībā vai jaunībā un gandrīz vienmēr pieprasa insulīna terapiju. Retākos gadījumos 1.tipa cukura diabēts parādās jau pieaugušam cilvēkam. Savukārt, otrā tipa diabēts attīstās mirklī, kad aizkuņģa dziedzeris nespēj apmierināt ķermeņa vajadzības pēc insulīna. Ja vēl pirms 10 gadiem 2.tipa diabētu tautas valodā dēvēja par “vecuma diabētu”, tad šodien arvien biežāk sastopami cilvēki, kuri saslimst ar šo slimību jau agrā jaunībā vai pat bērnībā. 2.tipa diabēts tieši saistīts ar dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm jeb to neesamību un neveselīgiem ēšanas paradumiem, kas visbiežāk rezultējas ar lieko svaru un tauku uzkrājumiem vēdera rajonā, kas, savukārt, izraisa insulīna rezistenci jeb nejūtīgumu.
Pavisam nesen zinātnieki un mediķi sākuši runāt par 3.tipa diabētu jeb Type 3c diabetes. To izraisa aizkuņģa dziedzera bojājums, kas rodas no aizkuņģa dziedzera iekaisuma jeb pankreatīta, aizkuņģa dziedzera audzēja vai ķirurģiskas iejaukšanās aizkuņģa dziedzerī pankreatīta dēļ. Šādi aizkuņģa dziedzera bojājumi traucē ne vien insulīna, bet arī proteīnu (gremošanas enzīmu) ražošanu, kas nepieciešami pārtikas sagremošanai.
Zinātnieki, kuri pēta un apraksta jaunatklāto slimību, secina, ka bieži vien 3.tipa diabēta saslimušos nepareizi diagnosticē, uzstādot diagnozi “otrā tipa cukura diabēts”. Ir bažas, ka saslimušo ar 3.tipa diabētu ir daudz vairāk, kā sākotnēji lēsts. Šī iemesla dēļ tiek veikti jauni liela apjoma pētījumi vairākās vietās pasaulē; tie iekļauj 2 un pat 3 miljonu slimnieku izlasi. Jau šobrīd ir pierādīts, ka starp pieaugušajiem saslimšana ar 3.tipa cukura diabētu ir biežāka kā ar pirmā tipa diabētu.
Pētījumi liecina, ka HbA1c 3.tipa slimniekiem ir augstāks kā 2.tipa diabēta slimniekiem.
Pētījumi liecina, ka lielākajai daļai 3.tipa cukura diabēta slimniekiem nepieciešams insulīns, bet, atšķirībā no 1. un 2. tipa, šīs slimības ārstēšanu var labvēlīgi ietekmēt arī gremošanas enzīmu uzņemšana ēšanas laikā.
Nepareizas diagnozes uzstādīšana nelabvēlīgi ietekmē saslimušā ārstēšanas procesus, kā arī iznieko laika un naudas resursus. Ilgtermiņā nepareizi piemeklēti medikamenti un ārstēšanas metodes var rezultēties ar nopietnām un ne vien zināmajām diabēta komplikācijām. Iespējams, pareizas diabēta diagnozes noteikšana varētu būt viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem endokrinoloģijā.
Rakstā izmantotie avoti:
medskope.com
diabetes.co.uk
diabetesincontrol.com
independent.co.uk
