Jauniešiem līdz 30 gadu vecumam trešo poti nerekomendē 33
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No vakardienas trešo poti pret Covid-19 var saņemt tie iedzīvotāji, kuri pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu ar vakcīnu “Moderna” un kuri ir vecāki par 65 gadiem, kā arī sociālās aprūpes centros strādājošie un veselības aprūpes iestāžu darbinieki. Imunizācijas valsts padome (IVP) aicina uz balstvakcināciju arī cilvēkus, sākot no 50 gadu vecuma, kuri sirgst ar hroniskām slimībām.
Jau kopš septembra vidus ar trešo poti Latvijā ir vakcinēti ap 15 000 cilvēku, jo šāda iespēja tika dota pacientiem ar ļoti novājinātu imūnsistēmu, senioriem, veselības aprūpē strādājošajiem, kā arī personām no 18 gadiem, kurām aizritējušas astoņas nedēļas pēc “Janssen” vakcīnas saņemšanas.
IVP vadītāja infektoloģe Dace Zavadska sacīja, ka trešā pote nav nepieciešama tiem, kuriem pirms, pēc vai starp abām vakcīnas devām bijis pozitīvs SARS CoV-2 PCR tests, kā arī tiem, kuriem tests bijis pozitīvs pirms vai pēc vakcinācijas ar “Janssen” vakcīnu.
Organisma aizsardzība pret kovidu pēc trešās potes veidojoties uzreiz, jo imūnā sistēma jau divas reizes ir redzējusi šo vīrusa antigēnu, un trešā pote ir neliels atgādinājums, lai pastiprinātu organisma atmiņu. Bet vai organisms uz to reaģē vairāk un smagāk, nekā tas bijis iepriekš, saņemot divas potes?
Zavadska norādīja, ka, saņemot vakcīnas trešo devu, organisma reakcija, kuru dēvē par reaktogenitāti, atkarībā no vecuma esot nedaudz augstāka.
Nacionālā veselības centra vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala informēja, ka novembrī pakāpeniski tiekot plānots uzsākt balstvakcināciju visiem iedzīvotājiem, sākot no 50 gadu vecuma, kā arī tiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, bet viņu veselību ir iedragājušas hroniskas slimības, kas rada augstu risku saslimt ar Covid-19.
Jaunajiem neiesaka
Jauniem cilvēkiem, kuriem kovids nerada lielu apdraudējumu, balstvakcinācijas riski un ieguvumi vēl neesot izvērtēti, tāpēc IVP vadītāja stingri uzsvēra, ka veselīgiem jauniešiem, kuri nav sasnieguši 30 gadu vecumu, trešā pote netiekot rekomendēta.
Zavadska skaidroja, ka visām augšminētajām iedzīvotāju grupām balstvakcinācija ieteicama, ja pilns vakcinācijas kurss ar “Pfizer/BioNTech” vai “AstraZeneca” vakcīnu ir pabeigts pirms sešiem mēnešiem. Savukārt tiem, kuri pabeiguši divu kursu vakcināciju ar “Modernu”, labas organisma aizsardzības spējas pret koronavīrusu saglabājoties pat līdz astoņiem mēnešiem.
“Arī tiem, kuri saņēmuši vienu “Janssen” devu, pēc diviem trim mēnešiem būtu nepieciešama balstvakcinācija. Viņiem iesaka potēties ar kādu no ziņneša vakcīnām (“Pfizer/BioNTech” vai “Moderna”). Priekšroka dodama “Moderna” vakcīnai,” sacīja Zavadska.
Vakcinētie nonāk arī slimnīcā
IVP vadītāja pastāstīja, ka, analizējot datus mēneša griezumā, personām, kurām pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši, aizsardzība pret saslimšanu ar Covid-19 sāk nedaudz samazināties.
Taču jāņemot vērā, ka pirmie cilvēki, kuriem pabeidza vakcināciju gada sākumā, bija iedzīvotāju grupas ar paaugstinātu inficēšanās un saslimšanas risku, proti, seniori, personas ar hroniskām slimībām un ārstniecības iestāžu darbinieki.
Dati par stacionētajiem, bet pilnībā potētajiem pacientiem parādot, ka vakcinācija pasargā no smagas slimības gaitas. Slimnīcās ievietoto vakcinēto vidū gandrīz piecas reizes vairāk bijuši tie, kas vecāki par 50 gadiem.
Arī nāves gadījumi analizētajā laika posmā reģistrēti galvenokārt starp personām, kuras ir vecākas par 50 gadiem. Taču, lai statistika būtu absolūti ticama un precīza par organisma aizsardzības spēju samazināšanos pēc potēšanās, ir nepieciešami ilgāki novērojumi.
D. Zavadska: “Tas, ka varam vairāk saslimt, ir loģiski – jo vairāk cilvēku būs vakcinēti, jo lielāks būs saslimušo procentuālais īpatsvars. Bet viņi slimo viegli. Vairāki pētījumi parāda, ka ar balstvakcināciju varētu samazināt saslimstību un vīrusa transmisiju.
Balstvakcinācijas ietekme uz vieglu slimības gaitu un potenciālo transmisiju joprojām ir zinātniski un epidemioloģiski nepietiekami pamatota, bet jāņem vērā, ka Latvija patlaban atrodas īpašā situācijā. Tas būtu jādara pakāpeniski, un absolūta prioritāte joprojām ir primārajai vakcinācijai, tāpēc nekādā gadījumā balstvakcinācija nedrīkst to ietekmēt.”
Zavadska uzskata, ka balstvakcinācija nevarot būt obligāta.
IVP ir lūgusi vairākām veselības aprūpes iestādēm sniegt tai datus, lai varētu iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par to, kas notiek Latvijā saistībā ar tiem saslimušajiem, kas bija pilnībā vakcinēti.
“Pat ja būs vakcinēti visi valsts iedzīvotāji, nav izslēgts, ka kāds smagi saslims un pat nomirs. To mēs redzam gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts. Ja pavērtējam vakcīnu efektivitāti pret smagu slimības gaitu un arī hospitalizāciju, tā ir virs 75% atkarībā no vakcīnas.
Par tiem, kuri nokļuvuši stacionārā, vienlaikus jāpasaka arī tas, kāds ir viņu veselības fons, kā arī tas, cik daudz cilvēku ir nokļuvuši slimnīcā no kopējā vakcinēto cilvēku daudzuma. Tikai 2,6% no kopējā vakcinēto skaita ir inficējušies un saslimuši,” skaidro infektoloģe.
Kur veikt balstvakcināciju
* Cilvēki, kuriem ieteikta balstvakcinācija, tai var pieteikties tāpat kā līdz šim portālā “manavakcina.lv” vai zvanot pa tālruni 8989.
* Vakcināciju var veikt ārstniecības iestādēs, ģimenes ārstu praksēs, tirdzniecības centros, izbraukumu vakcinācijas punktos, tajā skaitā bez iepriekšējas reģistrācijas.
