Trešā pote krustugunīs: neesot datu par to, kādas blaknes var būt pēc trešās devas saņemšanas 63
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut gan valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) kopā ar savas partijas biedru finanšu ministru Jāni Reiru vakar valdības sēdē izteica vēlmi, lai Ministru kabinets pēc iespējas ātrāk pieņem lēmumu par revakcināciju pret Covid-19 visiem pieaugušajiem, kas vien to vēlas, tomēr tas neizdevās.
Pēc divu stundu diskusijas tika panākta vienošanās, ka pēc divām nedēļām Veselības ministrija (VM) sniegs vispusīgāku redzējumu par šo strīdīgo jautājumu.
Valdība grozīja noteikumus par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, kas ļaus trešo poti pret kovidu saņemt cilvēkiem ar ļoti novājinātām organisma aizsargspējām – cilvēkiem pēc orgānu transplantācijas, tiem, kuri sirgst ar aknu, nieru, asinsrites sistēmas audzējiem, AIDS slimniekiem, dialīzes pacientiem un citiem.
Arī Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) nākusi klajā ar paziņojumu, ka šobrīd nav pamata nekavējoties uzsākt papildu devu vakcinēšanu pilnībā vakcinētām personām.
Visas Eiropas Savienībā (ES) reģistrētās vakcīnas nodrošinot pietiekamu aizsardzību pret smagu saslimšanu ar Covid-19 un nāvi.
To ir norādījusi arī Latvijas Imunizācijas valsts padome (IVP) un VM, atgādinot, ka tajā pašā laikā Latvijā nav pietiekama vakcinācijas aptvere senioru vidū un tādēļ šobrīd visas pūles un resursi ir jāvelta tam, lai nodrošinātu īpaši to iedzīvotāju vakcināciju, kuriem ir ļoti augsti veselības riski saslimt ar kovidu.
“Mēs redzam, ka ir valstis un lielas valstis, kuras spēj pieņemt politiskus lēmumus. Daudzi Eiropā jūt, ka ir nepieciešama revakcinācija, bet mēs līdz pēdējam turamies pret. Cilvēki lasa, kas notiek Izraēlā, Vācijā, Austrijā… Kā rīkoties Latvijai? Kas būs tad, ja pēc divām nedēļām EZA pieņems lēmumu par trešo devu?”
“Vai mēs būsim tie, kas paklausīgi vadīsies tikai pēc tām instrukcijām, ko pateiks aģentūra? Tad varam neveidot nekādas institūcijas valstī, bet tikai klausīties, ko mums pasaka priekšā. Kā mums, politiķiem, atrisināt šo ne visai vienkāršo situāciju?” vaicāja ministrs Reirs.
“Patlaban neviena pasaules valsts nepiedāvā trešo devu visiem. Es pieņemu, ka gados veci cilvēki ar novājinātu imunitāti varētu būt nākamā grupa, kuru, ņemot vērā pētījumus, ieteiks revakcinēt,” teica IVP vadītāja Dace Zavadska.
Viņa arī piebilda, ka ne Eiropā, ne kopumā pasaulē neesot datu par to, kādas blaknes var būt pēc trešās devas saņemšanas.
“Medicīnā nepieņem politiskus lēmumus, bet balstās uz ekspertu un regulatoru spriedumiem. Tas, ka vakcinēti cilvēki saslimst, ir normāli, mēs to gaidījām un brīdinājām. Bet mēs absolūti precīzi redzam, ka šie cilvēki neslimo smagi.
Ja kāds nonāk stacionārā un arī nomirst, tad noteikti ir jāskatās, kāpēc tas noticis. Visbiežāk tie ir cilvēki ar blakus saslimšanām un samazinātu imunitāti. Pagaidām mums nav pierādījumu, pamatojuma, kas konkrēti būs labāk tiem, kuri pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas saņems trešo devu,” skaidroja Zavadska.
EZA esot sākusi vērtēt, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kas ir vakcinēti 2021. gada jūnijā, jūlijā, augustā, – cik no viņiem ir saslimuši ar Covid-19, kas notiek ar viņu imunitāti.
Ministru prezidenta Kariņa rīcībā nonākusi informācija no Izraēlas Ārlietu ministrijas, ka no 23. augusta trešo kovida vakcīnas devu varot saņemt jau tās personas, kuras ir sasniegušas 30 gadu vecumu. Izraēlā revakcināciju sāka no 60 gadu vecuma un trešo poti jau saņēmuši vairāk nekā divarpus miljoni šīs valsts iedzīvotāju.
Trešo devu plaši potējot arī Islande. Ministru prezidents ir satraucies, ka Latvijā lēmumi, kas skar vakcinēšanos, tiekot pieņemti pārāk vēlu.
“Mēs sekojam tikai vienai autoritātei – Eiropas Zāļu aģentūrai, bet citas valstis nezin kāpēc pieņem dažādus lēmumus. Piemēram, Beļģija un Dānija ir nolēmušas sākt plašu revakcināciju līdz šā gada beigām. Lietuva ir paziņojusi, ka to sāks darīt no septembra vidus. Vesela virkne valstu – Francija, Vācija, Malta, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānija, Grieķija un Polija – dažādām iedzīvotāju grupām jau sniedz trešo vakcīnu.
Piemēram, Lielbritānijā to saņem, sākot ar 60 gadu vecumu, Zviedrijā potē riska grupas. Kāpēc šīs valstis pieņēmušas šādu lēmumu? Uz ko tas ir balstīts?
Mēs taču zinām, ka trešā pote kaut kad būs vajadzīga. Man ir bažas, piemēram, par mūsu mediķiem, no kuriem daļa vakcinējās aizvadītā gada decembrī un janvārī. Ir pagājuši septiņi astoņi mēneši, kopš viņi saņēma vakcīnu. Vai nebūtu prātīgi dot iespēju viņiem papildus stiprināt savu imūnsistēmu, īpaši, ja citās valstīs tas tā jau notiek?” vaicāja Kariņš.
Premjers atgādināja, ka noliktavās atrodas 500 tūkstoši vakcīnu devu, pieprasījums esot knapi 30 tūkstoši devu nedēļā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) informēja kolēģus Ministru kabinetā, ka Lietuvas veselības ministrs esot paziņojis, ka no pirmdienas valstī tiekot sākta revakcinācija. Lēmums pieņemts, balstoties uz pētījumiem, kas liecina, ka pusgada laikā pilnībā vakcinētajiem cilvēkiem antivielu daudzums samazinās. Te gan iebilda Zavadska, jo pētījumi esot veikti tikai vienā nelielā šīs valsts medicīnas klīnikā.
“Medikamentus un vakcīnas nedod tikai tāpēc, ka gribas, ka ir sajūta, tāpēc, ka to ir pārāk daudz un tās vajag izlietot.
Imunizācijas padomes balstās uz zinātniskiem faktiem, pierādījumiem. Neviena no imunizācijas padomēm pasaulē nav pateikusi, ka ir pamats rekomendēt trešo devu visiem.
Mēs redzam, ka, iespējams, tuvākajā laikā to rekomendēs veciem cilvēkiem,” valdības sēdē tomēr apgalvoja Zavadska.
