Trešā Finanšu izglītības nedēļa ir klāt! 0
Katru gadu ap šo laiku vienlaikus ar “Global Money Week” (latv. – Pasaules naudas nedēļa) Latvijā notiek Finanšu izglītības nedēļa. Šogad jau trešo reizi. Tās laikā visi partneri, kas ieinteresēti finanšu pratības veicināšanā, piedāvā papildu aktivitātes – vieslekcijas skolās un augstskolās, konkursus, publiskās lekcijas ikvienam interesentam – šogad vairākās reģionu bibliotēkās, jaunus mācību materiālus un testus zināšanu pārbaudei. Tā teikt, kopīgi darām, ko varam, lai popularizētu un vairotu jauno virzienu – sabiedrības finanšu pratību.
Šajā reizē esam nodomājuši finanšu pratības nepieciešamību ikviena cilvēka dzīvē aktivizēt arī publiskajā telpā. Sākot ar šodienu, 10. martu, visu nedēļu pie ieejas FKTK ēkā no Rātslaukuma puses (Rīgā, Kungu ielā 1) garāmgājējus iepriecinās smaidīgs vides objekts – krājkasīte Gudrīte. Ar devīzi “Krāj zināšanas! Krāj gudri!” cūciņa Gudrīte aicina ikvienu dalīties būtiskās atziņās par naudas lomu dzīvē, par uzkrājumu veidošanas ieradumiem un nodot šīs atziņas krājkasītei. FKTK katru dienu apkopos atziņas, izvēlēsies interesantākās un ievietos savā mājaslapā. Jau šobrīd tur apskatāmas finanšu ministra, FKTK vadītāja, PTAC direktores, Latvijas augstskolu mācību spēku un citu ekspertu un partneru atziņas un padomi. Ienāciet un apskatiet: www.fktk.lv.
To, ka privāto uzkrājumu veidošana vismaz neparedzētiem tēriņiem ir svarīga lieta, lai justos finansiāli stabils, it kā zina katrs. Bet kā sākt? Kā motivēt sevi? Mēs izdomājām, ka svarīgi ir dalīties ar individuālo pieredzi, jo cilvēks cilvēkam var izstāstīt vislabāk, kāpēc viņš to dara. Un pat ja šodien vēl nav pietiekami ienākumu, lai atlicinātu, tad varam uzkrāt zināšanas un pieredzi. Nāciet ciemos uz Rātslaukumu, nāciet visu partneru kopīgajā mājaslapā www.finansunedela.lv, varbūt atradīsit kādu pasākumu, kas ir piemērots tieši jums!
Finanšu pratība – mūsu mūžizglītības daļa
Lai noskaidrotu, kāda ir mūsu sabiedrības attieksme pret iespējām pilnveidot savu finanšu pratību visas dzīves gaitā un vai tas vispār šķiet nepieciešams, FKTK kopā ar pētījumu centru SKDS šā gada februārī veica nelielu aptauju. Rezultāti ir patiešām pārliecinoši – 91% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka finanšu pratība mūsdienu mainīgajā pasaulē būs regulāri jāpapildina, un tikai 4% tam nepiekrīt. Jautājām arī, kas darīts pēdējā laikā, lai pilnveidotu finanšu pratību. Lielākoties Latvijas iedzīvotāji ir konsultējušies ar tuvajiem līdzcilvēkiem vai pašmācības ceļā apguvuši jaunas lietas (38%), t. sk. sākot izmantot jaunus pakalpojumus (17%), tomēr 20% nav darījuši neko. Tātad saprotam, ka tas ir jādara, bet acīmredzot ir nepieciešams kāds pamudinājums vai piemērotākas mācību iespējas, materiāli.
Vispopulārākā iespēja, izrādās, ir interneta resursi, un interesanti, ka tieši gados vecāki cilvēki labprāt apgūtu jaunas zināšanas interneta vidē, tādi ir 32 – 35%. Savukārt jaunieši vairāk vēlas saņemt klātienes kursus un konsultācijas – 38%. Tātad kopā ar partneriem esam uz pareizā ceļa un attīstīsim arī turpmāk FKTK Klientu skolas ābeci internetā, rakstot arvien par jauniem tematiem. Šobrīd apgūstami jau 17 pamata temati bāzes A līmenī, savukārt B un C līmeni aicinām veidot kopā – rakstiet mums un ierosiniet aktuālus tematus, ko vajadzētu skaidrot šajās daļās!
www.klientuskola.lv
Kuras no Latvijā strādājošajām 26 bankām pērn strādāja ar peļņu? Cik liela tā bija? No kā bankas nopelnīja, ja kreditēšana ir mazinājusies? J. Kārkliņš Mārupes novadā
Ar peļņu 2014. gadā strādāja 13 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, tātad kopā 16 bankas. Šīm bankām pieder 80% no visa banku sektora aktīviem, līdz ar to varam uzskatīt, ka 80% Latvijas banku sektora ir bijuši pelnoši. Kopumā Latvijas bankas šajā gadā nopelnīja 311 miljonus eiro. Jā, patiešām banku kopējais kredītportfelis 2014. gadā ir sarucis par 6%. Tomēr banku ienākumu lielāko daļu veidoja tieši kredītu procentu ienākumi un arī komisijas maksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tāpat bankas saņēma arī daļu ienākumu no darījumiem ar finanšu instrumentiem (t. i., akcijas, obligācijas u. c.). Banku spēja pelnīt šajā gadā paaugstinājās, jo būtiski uzlabojās esošo kredītu kvalitāte, mazinājās kavētu kredītu skaits un tādēļ uzkrājumiem nedrošiem parādiem bija nepieciešams par 40% mazāk līdzekļu.
Jautājiet par tematiem saistībā ar finanšu pakalpojumiem – FKTK eksperti jums atbildēs šajā slejā!
Rubrika tapusi sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas klientu skolu
