“Tas ir milzīgs pagodinājums!” Harijs Vītoliņš atvaļinājumā laikā tika pie piedāvājuma, no kura nevar atteikties 11
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Harijs Vītoliņš ir ķēries pie priekšdarbiem, lai kā Latvijas hokeja izlases galvenais treneris palīdzētu valstsvienībai augusta beigās izcīnīt ceļazīmi uz 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm.
Nedēļas sākumā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valde paziņoja, ka par izlases galveno treneri kļūst bijušais valstsvienības kapteinis, bet šajā gadsimtā arī titulēts treneris – Harijs Vītoliņš. Viņš nomainīs kanādieti Bobu Hārtliju, kurš izlasi trenēja četrus gadus, bet tagad uz olimpisko kvalifikāciju viņu nelaida KHl klubs Omskas “Avangard”.
Vēl pavisam nesen Latvijas izlase Rīgā notikušajā pasaules čempionātā neattaisnoja uz sevi liktās cerības, ieņemot desmito vietu un netiekot ceturtdaļfinālā.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Vītoliņš stāsta, ka par darba piedāvājuma pieņemšanu ilgi nav domājis. “Tāds piedāvājums ir, teiksim tā, reizi trenera dzīvē.
Esmu latvietis, un man piedāvā trenēt Latvijas izlasi. Tas ir milzīgs pagodinājums.
Ko tur slēpt, mēs katrs, kas ir šajā arodā, taču iedomājamies, ka gribētu kļūt par savas valsts izlases treneri. Šis piedāvājums nāca pateicīgā brīdī, jo šovasar man nebija nekādu saistību ar kādu klubu. Nebija nekāda pamata un blakus domas, piekritu, lai gan viegli nebūs, taču jāstrādā,” tā Vītoliņš.
Viņš kā treneris ir olimpiskais un pasaules čempions, divas reizes varēja garšot šampanieti no KHL galvenās trofejas – Gagarina kausa.
Šie panākumi gūti kā Oļega Znaroka asistentam. Harim, kā viņu dēvē hokeja aprindās, ir arī pieredze galvenā trenera amatā – vadījis Maskavas “Dinamo” un titulēto Šveices klubu “Davos”.
Cer uz NHL uzbrucējiem
Izlase treniņus pirms olimpiskās kvalifikācijas oficiāli sāks 16. augustā, bet uz vietas esošie kopā sanāks un trenēsies jau nedēļu agrāk. Vītoliņš par sastāvu aprisēm vēl nevarēja neko daudz pastāstīt, jo pie tā vēl notiek darbs.
“Šajās dienās apzvanu spēlētājus, jāsaprot, kāda viņiem ir situācija klubos. Tāpat jāsazinās ne tikai ar spēlētājiem, bet arī viņu klubu treneriem un menedžeriem, lai saprastu, kad hokejisti tiks palaisti uz izlasi. Tas šobrīd ir darba procesā.”
Atklāts ir jautājums, vai izlasei palīdzēs mūsējie no NHL.
Elvis Merzļikins noteikti ne, kas bija zināms jau pavasarī. Hokeja aprindās runā, ka Teodors Bļugers, Rūdolfs Balcers noteikti būšot, iespējams, arī Zemgus Girgensons, kurš pēc smagas traumas jau trenējas.
“Visi trīs ir izteikuši gatavību un vēlmi palīdzēt izlasei, bet pagaidām vēl notiek formalitāšu kārtošana ar viņu pārstāvētajiem klubiem, tāpēc ar oficiāliem paziņojumiem nesteidzamies,” “Latvijas Avīzei” stāsta LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.
Pēc LHF prezidenta Aigara Kalvīša teiktā, vienošanās ar Vītoliņu pagaidām panākta līdz olimpiskās kvalifikācijas beigām, ja tiksim uz Pekinu, tā tiks pagarināta, tāpēc nebūšot tā, ka kvalifikācijā komandu vada viens speciālists, bet olimpiādē cits. Hārtlijs noteikti ne, jo viņš jau pateicis paldies izlasei un LHF.
“Tā bija priekšrocība un milzīgs gods vadīt Latvijas valstsvienību četros pasaules čempionātos. Paldies ikvienam, kas man palīdzēja, jo biju kā brālis Latvijas hokeja ģimenē un tā bija neaizmirstama pieredze.
Dzīvē, tāpat kā sportā, būšana īstajā vietā un laikā ir visbūtiskākā.
Manā gadījumā šis teiciens ir sāpīgi atspēlējies, jo nebūtu ētiski pret Latvijas hokeja sabiedrību ierasties Rīgā tikai uz divām no trim kvalifikācijas turnīra spēlēm. Man nebūs iespējas sekot manam olimpiskajam sapnim, tomēr es sekošu līdzi visām Latvijas izlases spēlēm un būšu jūsu lielākais atbalstītājs,” par Hārtlija teikto ziņo LHF.
Vārdi skaisti, bet šis varētu būt arī gadījums, kad sapņu vietā svarīgāka ir dolāra zīme.
Pretinieki, kuri jāuzvar
Viens no palīgiem Harijam būs Artis Ābols, runā, ka arī Viktors Ignatjevs un Sergejs Naumovs. Visi ļoti pieredzējuši speciālisti un bijušie komandas biedri. Koziols arī treneru jautājumā lūdz nesteigties, jo Ignatjevs un Naumovs ir ar darba līgumiem attiecīgi Magņitogorskā un Maskavā. Arī Vītoliņš atzīst, ka par palīgiem vēl nav skaidrības.
“Jārunā ar klubiem, vai atlaidīs. Tam visam vajadzīgs laiks, bet pagaidām tā man bijis maz, tāpēc neko konkrēti nevaru pateikt,” Vītoliņš palīgu jautājumā kārtis vēl nav gatavs atklāt.
Šobrīd gan zināms, ka pirms olimpiskās kvalifikācijas, kur būs jātiekas ar Franciju, Itāliju un Ungāriju, mūsējiem būs divas pārbaudes spēles – 20. un 21. augustā “Arēnā Rīga” pret Norvēģijas izlasi.
Ar itāļiem spēlējām nesenajā pasaules čempionātā, franči arī labi zināmi, ar ungāriem esam tikušies retāk, viņi varētu būt šī kvarteta pastarīši. Uz Pekinu brauks tikai labākā komanda. Latvijas izlasei pasaules čempionāts mājās sākās ar uzvaru pret kanādiešiem (2:0), bet turpinājums bija zem cerētā.
Vītoliņš, protams, sekoja līdzi izlases sniegumam, un viņam ir savs viedoklis. “Pasaules čempionātā spēlējām kā vienmēr – pret stipriem labi, bet pret viduvējām komandām, kas vairāk būtu mūsu līmenī, vienmēr kaut kas nesanāk.
Tur arī zaudēja svarīgus punktus, spēlē pret kazahiem tas viens zaudētais punkts arī visu izšķīra.
Mans mērķis ir radīt spēlētājos pārliecību, ka tādas komandas ir jāapspēlē. Šajā turnīrā pretim nāk tieši tādi konkurenti, kuri jāuzvar.”
Vītoliņš katru gadu vasarā aizvadījis atvaļinājumu, šoreiz tā laikā ticis pie jauna darba. “Labi, ka biju paņēmis līdzi slidas, piedalījos vienā bērnu nometnē. Tā parasti, braucot uz Latviju, hokeja ekipējumu nekad neņēmu.
Šoreiz sanāca, ka atvaļinājuma laikā tiku pie darba.
Pirms tam piedāvājumu nebija, šobrīd klubi visur jau nokomplektējuši treneru sastāvus. Iepriekš biju noskaņojies uz tādu kā brīvlaiku, bet sekoja piedāvājums, no kā nevar atteikties. Atkārtošu, katram latvietim tas ir liels pagodinājums kļūt par savas valsts izlases galveno treneri.”
