Neziņa joprojām ir liela, tomēr trīs vadošie Latvijas šķēpraiži ir optimisma pilni 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koronavīrusa pandēmija, līdzīgi kā visu sporta industriju, skarbi skāra arī sporta karalieni vieglatlētiku. Šis gads būs unikāls ar to, ka vieglatlētiem nebūs nevienu lielo sacensību – ne olimpiskās spēles, ne Eiropas čempionāta vai planētas meistarsacīkšu (šogad nebija plānotas, bet nākamās notiks vien 2022. gadā).
Starptautiskā līmenī kāda kustība (Dimanta līga) varētu atsākties vien uz vasaras beigu pusi un sezona ilgt trīs mēnešus, līdz oktobra beigām.
Neziņa joprojām ir liela, tomēr trīs vadošie Latvijas šķēpraiži ir optimisma pilni un mērķtiecīgi lej sviedrus treniņos, lai būtu gatavi brīdim, kad sacīkstēm tiks dota zaļā gaisma.
Trenē jauniešus
Pērn labāko Latvijas vieglatlētu atzītais šķēpmetējs Rolands Štrobinders trenējas dzimtajos Talsos. Trenējas ne tikai pats, bet trenē arī jauno paaudzi.
“Viss iet pilnā sparā, gatavojamies sezonai. Trenējos Talsos, kur ir labi apstākļi. Kad sākās krīze un stadionos nevarēja tikt iekšā, tad garāžā uztaisījām nelielu trenažieru zāli. Darbs notika pie fiziskās sagatavotības, skrējām arī krosus. Tagad viss darbs notiek stadionā,” “Latvijas Avīzei” stāsta Rolands.
Viņš lēš, ka pirmās sacensības šosezon būs 5. jūlijā Saldū, kur paredzēts LVS kausa posms.
“Iespējams, ka sanāks arī kas agrāk. Pēc tam jāskatās, jo starptautiskie mači plānoti vien vasaras beigās, bet, lai pie tiem tiktu, vispirms kaut kas labs būs jāsamet vietējos mačos. Ja izdosies, būs uzaicinājumi arī uz lielākām sacensībām.
Šobrīd esmu gatavošanās stadijā, jāiegulda smags darbs, slīpējam tehniku, bet, ja labi pastrādās, tad ieguldītais nāks ārā. Tas, ka Tokijas olimpiskās spēles pārcēla, pat nezinu, labi vai slikti.
Kā ir, tā ir, neko tāpat tur izmainīt nevar. Ar finansiālo pusi viss ir kārtībā, es nesūdzos, jo paralēli strādāju Talsu Sporta skolā par treneri, man ir jaunie censoņi, kurus trenēju. Ja ir darbs, tad arī finansiāli var iztikt, jo palīdz arī Latvijas Olimpiskā vienība (LOV).”
Izmanto doto laiku
Zigismunds Sirmais 2016. gadā kļuva par Eiropas čempionu, pirms tam bija arī pasaules junioru rekordista godā, taču pēdējos gados vairāk nācies domāt par veselību.
Pleca trauma, operācija, ilgstošs atlabšanas process, kura dēļ Zigismunds sacensībās pērn nestartēja. Tagad ar veselību viss ir kārtībā un Sirmais ar dzīves draudzeni Līnu Mūzi aktīvi gatavojas sezonai.
“Cītīgi trenējamies, viss turpinās. Krīzes sākumā ar Līnu bijām divu nedēļu pašizolācijā, jo tad, kad tika slēgtas robežas, atradāmies treniņnometnē Igaunijā. Pēc pašizolācijas sākām trenēties gan Rīgā, gan braucam uz Ogri.
Viss norit pēc plāna, strādājot ar fizioterapeitu, veselību var sakārtot, tikai tas prasīja laiku. Šobrīd jūtos labi. Nopietnākas sacensības sāksies vien augustā, sezona būs īsa – trīs mēneši.
Redzēs, kur varēs tikt startēt. Protams, startēšu arī mazākās sacensībās. Man gan katrs treniņš ir kā mazas sacensības, vienmēr noskaņojos,” stāsta Zigismunds.
Viņa gadījumā Tokijas olimpisko spēļu pārcelšana izrādījies pluss.
“Steigties ar sacensībām šobrīd nav vajadzīgs, jo olimpisko normatīvu varēs sākt pildīt no decembra. Protams, kaut kādu rezultātu gribas sasniegt šosezon, lai stabili mestu tuvu 80 metriem, lai saprastu, ka esmu uz pareizā ceļa. Pēc tam jau tos pārējos metrus varēs dabūt klāt. Olimpisko spēļu pārcelšana manā gadījumā ir pat laba. Ir vairāk laika sagatavoties, izlabot kļūdas.
Es izmantošu šo laiku, kas tiek dots. Arī ar finansiālo pusi viss ir kārtībā, jo LOV turpina atbalstīt, tas šobrīd ir viens no galvenajiem atbalstiem. Otrs bija iespēja pelnīt komercmačos, kuru šobrīd nav, taču es neesmu izšķērdīgs, ir iekrājumi. Tagad nevienam neiet viegli, taču mums visam pietiek,” optimistisks ir Sirmais.
Viņš ar Līnu Mūzi joprojām trenējas soma Kimmo Kinnunena aizbildniecībā.
“Viņš mums sūta plānus. Smejam, ka tagad tāpat būtu jātrenējas attālināti, bet mums jau ir liela pieredze, jo katru sezonu kopš 2015. gada trīs četrus mēnešus esam tā darbojušies. Tādā ziņā mums krīzes laikā nekas daudz nemainījās, vien tās divas nedēļas, kad bija jāpaliek pašizolācijā.”
Slīpē tehniku Murjāņos
Pērn Latvijas šķēpraižu rangā pirmais bija Gatis Čakšs, kurš pīķi aizmeta 83,73 metrus tālu, tikai 17 centimetrus atpaliekot no personīgā rekorda. Viņš kopš aprīļa trenera Andreja Vaivada uzraudzībā trenējas Murjāņu Sporta ģimnāzijā.
“Treniņi notiek visu laiku. Aktīvāk sākām aprīlī. Uz treniņnometni netikām, jo sākās krīze.
Tagad uzsvaru liekam uz tehnisko izpildījumu, slīpējam nianses, taču arī fizisko bāzi uzturam. Par sacensībām runājot, šobrīd mūsu skats ir uz 25. jūliju, bet konkrētas sacensības es vēl nevaru nosaukt.
Kvalifikācijas normatīvus Tokijai varēs pildīt no decembra, taču mēs jau tāpat sāksim sacensības tikai maijā. Tur nekas nav mainījies, būtu līdzīgi kā šogad. Uz lielajām sacensībām, Dimanta līgas posmiem, man būs grūti tikt, jo, visticamāk, tur startēs vien topa sportisti.
Es domāju par pašmāju sacensībām un tuvākām ārzemēm, pie tiem pašiem igauņiem, kur jau kustība notiek. Finansiāli pašlaik turamies, mani atbalsta LOV. Varbūt nav tas labākais laiks, bet negribu arī sūdzēties.
Protams, komercmačos varēja ko nopelnīt klāt, bet arī tagad es varu izdzīvot, paēst un galvenais trenēties.”
