Baiba Bāne: Budžets ”nepavilks” trīskāršu pieaugumu ar papildus ap pusmiljardu eiro 11
Ministrijas un valsts iestādes ir iesniegušas Finanšu ministrijai (FM) savus jaunos pieprasījumus nākamā gada budžetam – kopumā par 547 miljoniem eiro. Vislielākie papildu naudas prasījumi ir Veselības, Iekšlietu, Aizsardzības un Satiksmes ministrijai. FM valsts sekretāre Baiba Bāne vakar “LA” atzina, ka budžets “nepavilks” ne tikai 2016. gadam jau agrāk ieplānotos izdevumus, bet arī tos, ko tagad ministrijas pieprasījušas papildus.
Tērēt vairāk nevarēs
“Pagājušā gada augustā sagatavotajās prognozēs, kuras ņēmām par pamatu budžeta izstrādei turpmākajiem trim gadiem, bija vairāk optimisma nekā šogad, skatot valsts budžetu nākamajam gadam. Arvien vairāk top skaidrs, ka mēs nevarēsim nākamgad atļauties iztērēt vairāk kā esam tērējuši šogad.
Ekonomiskā attīstība kļuvusi gausāka, tāpēc nebūs iespējams rēķināties ar tādu pieaugumu, kāds bija prognozēts nākamajam gadam. Salīdzinot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu salīdzināmajās cenās, prognoze šim gadam jau sarukusi no 2,8 līdz 2,1 procentam, savukārt prognoze 2016. gadam – no 3,3 līdz 3 procentiem. Tāpat ir ar inflāciju – prognoze 2016. gadam bija 2,5 procenti, bet tagad tā samazināta līdz 2 procentiem. Lai nodrošinātu šos ministriju pieprasījumus, ekonomikas pieaugumam vajadzētu būt 11,3 procentu apmērā no IKP. Bet trīskāršs pieaugums ir nereāls,” skaidro Baiba Bāne.
Pareģo mazākus ienākumus
FM valsts sekretāre spriež, ka, ekonomiskās attīstības tempiem samazinoties, būs jāpārskata ne tikai izdevumi, bet arī ieņēmumu prognozes. Nākamajam gadam ieņēmumu daļā prognoze jāsamazina par 93 miljoniem, bet aiznākamajam – par 71 miljonu eiro. Bet tas nozīmē, ka pat agrāk ministriju ieplānotajiem izdevumiem naudas resursu būs mazāk, nekā cerēts.
Šajos apstākļos valdībai jau augustā būs ļoti rūpīgi jāsver, kādām vajadzībām no valsts budžeta neko nedrīkstētu nogriezt un no kādu vajadzību finansēšanas varētu atteikties. Aprīlī apstiprinot Stabilitātes programmu, valdība nolēma, ka galvenais finanšu atbalsts būs valsts ārējai un iekšējai aizsardzībai, kā arī veselībai un izglītībai – ar piebildi, ka šajās nozarēs tiks īstenotas reformas.
Pēc Baibas Bānes sacītā, valsts budžeta plānošanu nākamajam gadam sarežģī izdevumi valsts aizsardzībai, kuri, ievērojot Krievijas izraisīto karu Ukrainā un augošo militāro apdraudējumu, būtu jāpalielina vēl ātrāk, nekā bijis plānots agrāk. Sākotnēji tika paredzēts, ka nākamajam gadam aizsardzībai valsts tērēs 296 miljonus eiro. Bet tagad ministrija pieprasa vēl 68,5 miljonus eiro, no kuriem deviņi jau iedalīti.
“Visticamāk, šie papildu resursi prioritāro nozaru lielākam atbalstam būs jāatrod, pārskatot citām nozarēm 2016. gadam paredzētos izdevumus vai izdarot kādus grozījumus ieņēmumos,” prognozē FM amatpersona. Pirmais griezums – atbalsts privātajiem un bērnudārziem projektā jau veikts, jo tas ir bijis terminēts pasākums uz trim gadiem, kuru laikā bijis jāpalielina vietu skaits bērnudārzos. Atbalsts nav sasniedzis mērķi, spriež Bāne.
Gada sākumā prognozētie nodokļu ieņēmumi gan liecina, ka nākamgad tie varētu būt mazāki nekā šogad (2015. gadā – 27,8%, 2016. gadā – 27,3% no IKP). Atliek vien jautāt – kur valsts ņems naudu papildu izdevumiem, ja ieņēmumu prognozes nav pārāk iepriecinošas?
Gatavojot 2016. gada valsts budžeta ieņēmumu prognozes, FM valsts sekretāre apgalvo, ka pašlaik ministrijā neplānojot nodokļu celšanu, bet liek uzsvaru uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu un ēnu ekonomikas mazināšanu.
Izvēršot jaunus pasākumus, ēnu ekonomikas samazinājums kaut vai par 1% varētu dot 50 līdz 70 miljonu eiro papildu ieņēmumus.
FM amatpersona vēl nepasaka to, kas tomēr var notikt augustā, kad, redzot vājos nodokļu ieņēmumus par aizvadītajiem šā gada sešiem mēnešiem un ķeroties pie valsts budžeta sagatavošanas, un nespējot atteikties no ministriju pieprasījumiem, valdība būs spiesta pārskatīt nodokļus. Būs beidzot jālemj, vai saglabāt pašlaik likumā paredzētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (IIN) samazinājumu par vienu procentpunktu, par ko stingri iestājas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un citas uzņēmēju un darba devēju sabiedriskās organizācijas.
Uzņēmēji iesaka meklēt citas iespējas
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka lielākā daļa jeb 80% IIN nonāk pašvaldību budžetā, tāpēc nodokļa likmes samazināšana būtiski neietekmēs valsts ieņēmumus. Viņš ierosina nevis atlikt valdības solīto darbaspēka nodokļu samazināšanu, bet meklēt iespējas, kā samazināt izdevumus ministrijās un to pakļautības iestādēs. “Arvien biežāk dzirdam par nesaimniecisku darbību, ministrijās īstenojot neveiksmīgus projektus un turpinot to pašu gadiem ilgi,” saka Jānis Endziņš.
Ministriju pieprasījumi gan liecina, ka ierēdņi tikai domā, kā vairāk tērēt, nevis kā kaut ko ietaupīt.
Finanšu ministram apbraukājot un uzrunājot ap 70 vietējās pašvaldības, atklājās, ka tajās par šo IIN likmes samazinājumu nemaz nav sajūsmā. Ja tomēr lemtu to samazināt, pašvaldības grib, lai valdība atlīdzina tām radītos zaudējumus.
Ministrijā rēķina zaudējumus
FM aprēķinājusi, ka šis IIN likmes samazinājums radītu zaudējumus 54,6 miljonu eiro apmērā. Nogriežot pa pusprocentam no darba devēju un ņēmēju maksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes, budžetā rastos 30,7 miljonu eiro iztrūkums. To varētu segt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu par vienu procentpunktu, kas budžetam dotu 72 miljonus eiro. To kā vienīgo glābiņu saskata arī RTU profesors, bijušais VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners.
Fiskālās disciplīnas padome, arīdzan Starptautiskais valūtas fonds ieteikuši, ka IIN likmes samazinājums būtu jāatliek, ievērojot ne pārāk iepriecinošās prognozes nākamajam gadam gatavotajam budžetam.
