Treknie gadi Latgalē nesuši arī pozitīvas pārmaiņas 0
Straujais Latvijas izaugsmes laiks jeb tā saucamie treknie gadi Latvijā nav nesuši tikai negatīvas iezīmes, Latgalē iepriekš daudzi ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji darbaspēka trūkuma un tā provocētā algu kāpuma apstākļos sāka darba gaitas, piektdien reģionālo pārstāvju forumā “Kā izdzīvot Latvijas reģionos?!” norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Tā saucamajos treknajos gados visbūtiskāk nodarbināto skaits palielinājies tieši Latgalē – no ļoti zema līmeņa 2004.–2005.gadā 2008.gadā tas pakāpās līdz 58%, pat nedaudz apsteidzot nodarbinātības līmeni Vidzemē.
Dati rāda, ka pēckrīzes laikā nodarbinātības līmenis Latgalē joprojām ir augstāks nekā 2004.gadā. Vienlaikus Bičevska atzina, ka tas tomēr nav līdzējis pārspēt nodarbinātības rādītājus citos reģionos.
Pēc viņas sacītā, cita situācija ir Rīgā un Pierīgā. Lai gan te nodarbinātības līmenis allaž bijis augstākais Latvijā, tomēr pēc samazinājuma krīzes laikā tas joprojām ir par trim līdz 4% zemāks nekā 2004.gadā un aptuveni par 9% zemāks nekā 2008.gadā.
Eksperte uzsvēra, ka pēdējā gada laikā – 2012.gadā – situācija varētu būt krietni uzlabojusies.
Forumā piektdien dalību pieteikuši Latvijas pašvaldību domju vadītāji un deputāti, reģionālo politisko partiju un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, NVO pārstāvji, nozaru eksperti, tiesībsargs, kā arī valsts pārvaldes pārstāvji.
