“Gemoss” īpašniece Ieva Treija: Ja šajā laikā būsim vienaldzīgi, zaudēsim savu identitāti 5
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bāru, restorānu un viesnīcu aprīkojuma tirgotājs “Gemoss” krīzes situācijā izsludina grantu konkursu, atbalstot nozari un tēmējot uz veselīgumu, inovāciju un tirgus potenciālu, intervijā atklāj uzņēmuma īpašniece Ieva Treija.
Kā “Gemoss” tiek galā ar situāciju, kurā viesnīcu un restorānu jeb HoReCa segments agonē un nezina, kad varētu rasties cerības uz atlabšanu?
I. Treija: Prognozēt šobrīd nevar neko. Brīnos, kā valdība spēja prognozēt gadu un pieņemt budžetu. Arī mēs pavasarī saņēmām dīkstāves atbalstu, jo darbība bija apgrūtināta – HoReCa segments ir ļoti svarīga biznesa sastāvdaļa. Uzņēmuma gada apgrozījums ir 26 miljoni eiro un 40% no tā vienmēr bijuši no HoReCa, kas tagad ir ļoti lielās grūtībās.
Daudzi ēdinātāji vēl cīnās, bet – ar ļoti samazinātu darbaspēku, daudzi palaisti dīkstāvē vai bezdarbniekos. Galīgi necīnās viesnīcas, jo nav arī jēgas – nav tūrisma. Ciešami klājas piegādes biznesam, kur ir “Wolt”, “Bolt” ar ļoti vienkāršiem ēdieniem – burgeriem, picām, labākajā gadījumā suši. Mēs pamazām kļūstam par šādu produktu patērētāju sabiedrību.
Pircēji jau var piemēroties, kamēr restorāni cieš visvairāk – nav tūristu un nav svaigi klāto galdu citiem viesiem. Mums ir trauku noma, kas katru gadu bija augošs bizness, pateicoties korporatīvajiem pasākumiem, kāzām, citām svinībām. Tā bija sfēra, kur ļoti labi darbojāmies, bet tagad tajā palikuši vien 5% no iepriekšējā apgrozījuma.
Patlaban mēs spējam izdzīvot, pateicoties privātajiem klientiem, jo esam tāds kā “svētku veikals”. Novērojām, ka šogad cilvēkiem patīk iegādāties lietas, no kā pašiem darināt dāvanas.
Tas tagad ir stilīgi, piemēram, dalīties ar pašceptiem cepumiem. Tam esam ļoti piemērota vieta – te ir burkas, iepakojamie materiāli, rieksti, bezglutēna milti utt.
Tāpat šogad mums ir daudz korporatīvo klientu, kas dāvina darbiniekiem grozus, riekstu burkas, pievieno savas logo kartītes. Uzņēmumiem ir šogad lielāks dāvanu budžets, jo atkrīt iepriekš plānotie sarīkojumi, tad nu nopietnāk piedomā pie tām.
Kāda, jūsuprāt, būs situācija pēc krīzes beigām – vai HoReCa segments spēs atlabt ātri vai tomēr sekas jutīsiet vēl ilgi?
Patlaban visi ir ļoti piesardzīgi. Cilvēki pierod netērēt naudu, ja vien to var, un šķiet, ka šis domu gājiens kādu laiku saglabāsies arī attiecībā uz biznesu. Ir zināma neticība tam, vai vispār būs tā, kā bija.
Domāju, viss segments attīstīsies daudz lēnākiem soļiem, restorāni tiks vērti vaļā ar daudz mazākiem resursiem. Protams, tam būs ietekme. Piemēram, iepriekš mums gada beigās vienmēr bija lieli pārdošanas apjomi viesnīcām, kuras atjaunoja inventāru, traukus nākamajai sezonai.
Šogad ir citādi. Bija izdalīts budžets, bet tagad ir tikai salīdzinoši mazi pirkumi, lielie darījumi nenotiek. Ēdināšanas uzņēmumi šobrīd visvairāk pērk vienreizlietojamos traukus, kuros servēt ēdienu līdzņemšanai
Kā “Gemoss” spēj piemēroties tik mainīgiem apstākļiem?
Interneta veikals šajā krīzē ir labākais risinājums, tas ir kā glābšanas riņķis. Mēs bijām gatavi interneta veikalam, pietrūka pavisam nedaudz, lai atvērtu to jau martā.
Tā kā mums ir vairāk nekā 20 000 pārdošanas vienību, veikalu nevar izveidot īsā laikā. Gatavojāmies gandrīz gadu, tad vienu dienu apsēdāmies un nolēmām – viss, beidzot “jālaiž gaisā” un trīs nedēļu laikā tas bija gatavs. Programmēšanu daļēji veica Ungārijā.
Tā kā mums ir ģimenes uzņēmums, te strādā gan dēls, gan meita, gan arī znots, kurš ir ungārs un atbild par IT nodaļu. Interneta veikals mums ļoti palīdzēja martā, aprīlī un ļoti palīdz arī šobrīd.
Vai interneta veikals nozīmē arī paplašināšanos eksporta virzienā?
Nē, neesam uz to orientējušies. Lai to darītu, jāatrod savs unikālais kods. Patlaban strādājam ar pircējiem Latvijā, bet Baltijas mērogā strādājam caur Igaunijas filiāli, kur mums ir liels veikals – meitasuzņēmums Tallinā.
Tur mums arī ir interneta veikala piegādes. Sākot eksportu, jāatrod kaut kas īpašs un atšķirīgs, mēs pagaidām to vēl neesam atraduši. Taču, ja strauji atdzims HoReCa segments, eksports nav izslēgts.
Tajā segmentā esam pārsteigums jebkuram – Igaunijai, Somijai, Zviedrijai vai Lielbritānijai.
Pārsteigums kādā nozīmē – ar cenām?
Jā, ar cenām un arī ar sortimentu. Nevienam uzņēmumam nav saplūduši kopā divi lieli virzieni – trauku pārdošana kopā ar žāvētiem augļiem, sēklām, garšvielām, riekstiem.
Mēs savulaik, pirms 27 gadiem, sākām attīstīties vienlaikus abos segmentos un sapratām, ka te ir fantastiska sinerģija – tas ir ne no viena nešpikots biznesa modelis. Atbrauc zviedri, somi un pārsteigti skatās uz mums kā uz ko nebijušu. Igaunijā zviedri esot prasījuši – kad jūs tādu veikalu atvērsiet Zviedrijā?
Tur gan jau priekšā “Ikea”…
Nē, “Ikea” ir cits koncepts. Esam citā, nedaudz ekskluzīvākā segmentā, mums ir citas kvalitātes trauki, mazāk plīstoši, daudzveidīgāki, turklāt vairāk piedomāts pie dizaina.
“Gemosa” biznesa modelis joprojām ir nemainīgs?
Jā. Mums ir 6000 m2 liela vairumtirdzniecības bāze, kurā notiek komplektācija veikaliem un ražotājiem, kā arī pašiem savi veikali. Patlaban tie ir seši – trīs Rīgā, viens Liepājā, nesen atvērām jaunu Valmierā, kā arī jau minētais Tallinā.
Plānojam veikalus vēl citos reģionu centros, bet tas jau būs pēckrīzes projekts.
Kur iepērkat “Gemosā” tirgoto produkciju?
Mums ir vairāk nekā 200 piegādātāju, neskaitot virkni mazāku, kas visi nodrošina nepārtrauktu preču plūsmu. Trauki nāk no Vācijas, Lielbritānijas, Beļģijas, glāzes – no Itālijas. Indijas rieksti – no Vjetnamas, aprikozes un vīģes – no Turcijas.
Riekstus, sēklas, žāvētos augļus lielāko daļu pērkam no visas pasaules. Agrāk regulāri braucām uz izstādēm un slēdzām līgumus, šogad pēdējo reizi bijām februārī, patlaban viss notiek attālināti.
Nupat izsludinājāt grantu programmu 10 000 eiro apmērā. Kāda ir šī konkursa būtība un kāds uzņēmumam no tā labums?
Jūtam, ka šis ir solidaritātes gads. Mums klājas samērā labi, tomēr pieredze un sadarbība ar HoReCa klientiem liek būt empātiskiem un saprotošiem pret nozari, kas nonākusi lielās grūtībās.
Mēs noteikti tēmējam uz veselīgumu, inovācijām un uz tirgus potenciālu, tādēļ konkursa būtība ir palīdzēt radīt jaunus inovatīvus produktus ar potenciālu tirgū. Grantu fonds paredz 5000 eiro pirmās, 3000 eiro otrās un 2000 eiro trešās vietas ieguvējam. Skaidrs, ka ar šo naudu nevar sākt apjomīgu ražošanu, bet tā noteikti ir laba pirmā starta iespēja.
Stāsts ir par to, lai ar šo iniciatīvu rodas kaut kas liels un labs – lai jebkurš, kam ir idejas, bet nav finansiālu iespēju, saņem pozitīvu grūdienu savam biznesam. Ļoti priecājamies, ka LIAA biznesa inkubatori atbalstīs šo ideju ar piedalīšanos žūrijā un ar tālāko mentoringu konkursa uzvarētājiem. Savukārt mēs dalīsimies ar savu pieredzi un zināšanām.
Mums ir savi šefpavāri, bāru speciālisti, kas palīdzēs uzvarētājiem, izvadīs viņus pa īsākiem kanāliem – lai nemaldās un velti nešķiež laiku.
Neesam uzlikuši laika rāmi, ka pēc trim mēnešiem obligāti jābūt produktam, taču ceram, ka gada laikā pirmie prototipi jau varētu būt mūsu veikalu plauktos.
Tas būtu tests šiem produktiem, tad sekotu nākamais solis – sadarbība ar biznesa inkubatoriem plašākai ražošanai.
Konkursā var piedalīties gan mājsaimniece ar cepumiem, gan uzņēmums ar rūpniecisku produktu?
Jā, bet negribētos redzēt, piemēram, vienkārši kūkas. Neesam kūku tirgotāji. Bet – ja tās ir vegānās kūkas vai veselīgi batoniņi, tad der. Vai vegāniskais “cepiens” no graudaugiem. Vai arī kāds pusfabrikāts, kas pēc tam atvieglotu restorānu pavāru ikdienu.
Ļoti labi, ja ar šādu Latvijas produktu varētu aizstāt preču importu, arī tas ir mērķis. Bet ir noteikums attiecībā uz izejvielām – 30% no tām jābūt riekstiem, žāvētiem augļiem, sēklām, graudaugiem, pākšaugiem. Produkts nedrīkst jau būt ražošanā un veikalu plauktos.
“Gemosam” esot vēl viena oriģināla solidaritātes programma…
Jā, darbiniekiem dāvināsim “Bonusu karti”, kur atkarībā no uzņēmumā nostrādātā laika ieskaitīta summa, ar kuru var norēķināties kādā no 4000 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Summas svārstās no 240 līdz 480 eiro.
Tas ir ne tikai žests, lai sveiktu savus cilvēkus Ziemassvētkos, bet arī lai sniegtu atbalstu visai nozarei, ar kuru esam ļoti saistīti. Šīs programmas – grantu konkurss un kartes – ir atbalsts HoReCa nozarei, ko varam sniegt jau tagad.
Es nezinu, kā un kad šī krīze beigsies, bet zinu – ja būsim vienaldzīgi pret nozares likstām, zaudēsim arī savu identitāti.
