Trausls pamiers Ukrainā 1
Ukrainas austrumos iestājies trausls pamiers, jo Minskā panāktā vienošanās paredz uguns pārtraukšanu pusnaktī no sestdienas uz svētdienu, lai gan arī pēc tam notikušas atsevišķas apšaudes.
Pēc vietējo amatpersonu ziņām, Popasnas pilsēta Luhanskas apgabalā pēc pusnakts vairākkārt apšaudīta ar “Grad” raķetēm, nogalinot divus civiliedzīvotājus. Pilsēta apšaudīta no kaujinieku pozīcijām Pervomaiskā. Ukrainas armijas pozīcijas no pusnakts līdz pieciem rītā apšaudītas desmit reizes, taču cietušo karavīru vidū nav, ziņo aģentūra “Reuters”. Diennakts laikā līdz pamiera ieviešanai pretterorisma operācijas zonā nogalināti deviņi ukraiņu karavīri un 39 ievainoti. Pēc Ukrainas drošības dienestu informācijas, analoģiskā laika posmā pretinieka pusē nogalināti aptuveni 100 kaujinieki un 180 ievainoti. Ukrainas prezidents Petro Porošenko svētdien deva pavēli pretterorisma operācijas zonā esošajiem spēkiem no plkst. 24.00 pārtraukt uguni Luhanskas un Doņeckas apgabalā. Vēl dažas stundas pirms pusnakts turpinājās niknas kaujas pie stratēģiski svarīgās Debaļceves pilsētas, kuru promaskaviskie kaujinieki uzskata par “savu teritoriju” un kuras apkārtnē sapulcināti ievērojami kaujinieku spēki un bruņutehnika. Neilgi pirms pamiera sākuma Ukrainas Iekšlietu ministrijas Doņeckas apgabala pārvaldes priekšnieks Vjačeslavs Abroskins paziņoja, ka prokrieviskie separātisti turpina bombardēt dzīvojamos rajonus Debaļceves pilsētā, kuru kontrolē valdības spēki. Prokrieviskie separātisti vakar neielaida Debaļceves pilsētā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājus, teica Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.
Ukrainas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka bruņutehnikas atvilkšana tiks uzsākta, ja atbilstoša tehnikas pārvietošana notiks arī pretinieka pusē. Tikmēr Ukrainas robežu svētdienas rītā šķērsojis kārtējais Krievijas kravas automašīnu konvojs, ko Maskava dēvē par “humāno palīdzību” Donbasa apgabalam. Konvojā ir 170 automašīnas, kuru kravu nav bijusi iespēja apskatīt ne Ukrainas robežsargiem, ne starptautiskajiem novērotājiem. Kravas automašīnas devušās Doņeckas un Luhanskas virzienā. Krievijas mediji apgalvo, ka 1800 tonnu kravu veidojot pārtikas produkti, medikamenti, pirmās nepieciešamības preces, mācību grāmatas studentiem un celtniecības materiāli. Ukrainas drošības dienestu ieskatā, Krievija ar šādu konvoju palīdzību apgādā prokremliskos kaujiniekus un Ukrainas austrumos iesūtītos Krievijas algotņus un karavīrus. Krievijas “humānās palīdzības” konvojs kaujinieku kontrolētajās teritorijās nogādā ieročus, munīciju un pārtiku, bet atgriežoties izved uz Krieviju gan Ukrainā kritušo Krievijas karavīru līķus, gan Donbasa rūpnīcu iekārtas un akmeņogles.
Kā ANO Drošības padomes sēdē apliecinājis Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas aptuveni 12 000 Krievijas karavīru. ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Peiets norādījis, ka kaujiniekiem Donbasā ir vairāk kara tehnikas nekā dažām Eiropas valstīm un NATO dalībvalstīm. Krievija nemitīgi noliedz, ka tā sūta bruņojumu un karavīrus uz Ukrainas teritoriju, apgalvojot, ka “separātisti” savu bruņojumu varot iegādāties veikalos vai nolaupīt Ukrainas militārajās rūpnīcās, bet Ukrainas teritorijā sagūstītie vai nogalinātie Krievijas armijas karavīri tur nonākuši atvaļinājuma laikā vai apmaldīšanās ceļā.
ASV prezidents Baraks Obama sestdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Porošenko pauda “dziļas bažas” par vardarbības pastiprināšanos pirms paredzētā pamiera sākuma. Obama ir brīdinājis, ka varētu sākt ieroču piegādes Ukrainai, ja pamiera vienošanās sabruktu.
Jaunā Minskas vienošanās par pamieru un konflikta noregulējumu Ukrainā ir tikai taktisks Krievijas solis, kam sekos kārtējais uzbrukums, – šādu viedokli Lietuvas televīzijas raidījumā paudis pazīstamais Ukrainā strādājošais Krievijas žurnālists Jevgeņijs Kiseļovs: “Putina 15 valdīšanas gadi ir pārvērtuši Krieviju valstī, kura reāli apdraud Eiropas drošību un tuvākos kaimiņus, ieskaitot Lietuvu, Latviju, Igauniju, Poliju, un šo sarakstu var arī turpināt.” Viņaprāt, Putins nevar atļaut Ukrainai kļūt par Eiropas civilizācijas daļu. “Sekmīga, demokrātiska Ukraina – Putinam tā būtu briesmīga lieta. Savā ziņā tas būtu viņa paša politiskās nāves sākums, un viņš centīsies to nepieļaut,” secinājis Kiseļovs.
