Juris Lorencs: Trauslais Zīda ceļš 0
Lai aizbrauktu no Rīgas līdz Pekinai ar vilcienu, ir jāizdara tikai viena pārsēšanās. Vakarā jūs iesēžaties Maskavas vilcienā un jau nākamajā rītā ierodaties Krievijas galvaspilsētā. Tad no Rīgas stacijas pārbraucat uz Jaroslavļas staciju, no kurienes divas reizes nedēļā ceļā dodas ekspresis Maskava–Pekina. Sešas dienas un naktis, 700 eiro vienā virzienā, un jūs esat Ķīnas galvaspilsētā. Rīga ir viena no vietām, kur sākas transporta koridors, kas savieno Eiropu un Ķīnu.
Ceļot ar vilcienu mūsdienās ir luksuss, lidmašīnas biļete Rīga–Pekina–Rīga maksā divas, pat trīs reizes lētāk. Braukt gribētāju gan netrūkst, vilcieni ir izpārdoti. Ceļotājus pievilina krāšņie Sibīrijas un Mongolijas skati, bet komersanti, kuri pa šo maršrutu vēlas piegādāt preces, jau sāk rēķināt un nonāk pie secinājuma – jūras transports, lai arī lēnāks, vismaz pagaidām ir drošāks un lētāks.
Un tomēr pēdējos gados publicētas neskaitāmas iespējamo sauszemes tranzītceļu kartes, kas varētu savienot Rietumeiropu ar industriāli attīstītajiem Ķīnas austrumiem. Šim nākotnes tranzīta koridoram pat dots poētisks nosaukums – Jaunais Zīda ceļš. Realitāte gan ir tāda, ka daudzi no iezīmētajiem ceļiem ir visai trausli, pat bīstami. Vienīgais 100% drošais maršruts, kas šobrīd pakļauts vismazākajiem riskiem, ir Ķīna–Krievija (vai Kazahstāna un atkal Krievija)–Baltkrievija (vai Baltijas valstis)–Rietumeiropa. Visi pārējie, piemēram, Ķīna–Centrālāzija–Irāna–Turcija–Eiropa, kā arī tranzīts cauri Ukrainai, slēpj politiskus, pat militārus draudus.
Vilcienu sastāvam nonākot līdz Krievijas rietumiem, tam ir iespēja doties tālāk uz Krievijas ostām pie Pēterburgas, uz Baltijas ostām vai cauri Baltkrievijai vēl tālāk uz Poliju un Vāciju. Diemžēl tas vairs nav tikai tarifu, bet arī politikas jautājums. Patiesībā jau viss Jaunā Zīda ceļa projekts ir ne tikai ekonomiska, bet arī ģeopolitiska iniciatīva. Nupat 14. – 15. maijā Pekinā norisinājās forums “Viena josla – viens ceļš”, kurā piedalījās vairāku desmitu valstu delegācijas, to skaitā arī no Latvijas. Kopējā summa, ko Ķīna nākamajos piecos gados esot gatava ieguldīt dažādos projektos Jaunā Zīda ceļa valstīs, ir ap 500 miljardiem ASV dolāru.
Kāpēc Ķīna tā rīkojas, kādas ir tās intereses? Pateicoties gadiem ilgam eksporta pārsvaram pār importu, šī valsts uzkrājusi milzīgas valūtas rezerves, kas būtu jāliek lietā. Savukārt tranzīta koridors, kurā turklāt vēl ieguldīta Ķīnas nauda, palielina šīs valsts politisko ietekmi un diversificē riskus. Uzskatāms piemērs ir Centrālāzijas valstis, uz kurām Ķīna izbūvējusi jaunas dzelzceļa maģistrāles, autoceļus un gāzes vadus. Dabasgāzi Ķīna šodien importē ne vien no Krievijas, bet arī Turkmenistānas, kas ļauj būtiski nosist Krievijas gāzes cenu.
Mūsu kaimiņvalstij Baltkrievijai Ķīna piešķīrusi 15 miljardu dolāru kredītlīniju, no kuras pagaidām gan apgūti vien 250 miljoni. Tie ieguldīti milzīga loģistikas centra “Lielais akmens” būvniecībā netālu no Minskas, kas nākotnē kalpošot tālākam Ķīnas preču eksportam uz Eiropu. Citu lielu projektu, kas atbilstu ķīniešu investoru prasībām, Baltkrievijā vismaz pagaidām neesot.
Latvija ir viena no valstīm, kas var lepoties ar pirmajiem Jaunā Zīda ceļa maršrutā nosūtītajiem konteineru vilcieniem. Ievērojot faktu, ka Ķīnas iedzīvotāju skaits ir ap 750 reizēm lielāks nekā Latvijai, pat neliels ķīniešu intereses pieaugums par Latvijas ostām mums var nest visai prāvus ienākumus. Vēl viens apliecinājums tam, ka dzīvojam patiesi globalizētā pasaulē.
