Trauslais spēks 0
Civilizācija nav tik stabila, lai to nevarētu sagraut, reiz teicis izcilais britu domātājs Bertrans Rasels. Kolektīvajā atmiņā vajadzīgas pieturzīmes, lai to reizēm atgādinātu.
Lai stāstītu par notikumiem, kas varēja sagraut civilizācijas pamatus, un par cilvēkiem, kas to nepieļāva. Pieturzīmes var būt dažādas – dārzs, grāmata, kantāte. Arta Dumpe ceļ pieminekļus. Lestenē – lai atgādinātu, cik lielvaras var būt nežēlīgas, II Meža kapos – lai atcerētos, ko aizstāvēja 1991. gada janvārī bojā gājušie, lai glabātu atmiņā Jāni Čaksti, Kārli Ulmani, Raini, Aspaziju un citus Latvijai nozīmīgus cilvēkus. Sievišķīga un trausla, Arta Dumpe liek stipras un iedarbīgas izsaukuma zīmes, jautājumus un daudzpunktes.
Tēlniekam personālizstādes sagatavošana ir sarežģītāka nekā gleznotājam vai grafiķim – monumentus vienkopus nesalikt. Tāpēc šoreiz, jubilejas reizē, pirmajā izstādē dzimtajā pusē apskatāmi Artai Dumpei – tēlniecei, kuras vārds vairākus gadu desmitus saistīts ar jēdzieniem avangards un novatorisms, – īpaši nozīmīgo mazo formu darbi, kurus vienmēr gribējies paturēt sev līdzās. Māksliniece atzīst, ka svarīgi, lai darbnīcā būtu dažādu jaunrades periodu darbi, tie ir kā pārskats, atgādinājums, lai redzētu savu domu ceļu un mākslinieciskos atradumus. Brīnišķīgs izstādes akcents ir krāsainas gleznieciskas plaknes, uz kurām eksponētie nelielie tēlniecības darbiņi mirdz kā grezni dārgakmeņi.
Tēlniece Arta Dumpe bērnību pavadījusi Remtē, mācījusies Remtes pamatskolā, kas atradās grāfu fon Mēdemu celtajā pilī. Diendienā skatītās neorenesanses ēkas harmoniskās proporcijas un fasādes ritmi, Remtes dižozola majestātiskā monumentalitāte iegūla topošās tēlnieces zemapziņā, iespējams, vēlāk ļaujot tik veiksmīgi vidē realizēt vērienīgus darbus. Studējot Latvijas Mākslas Akadēmijas Tēlniecības nodaļā pie pasauli redzējušajiem un Rietumeiropas zinības uzņēmušajiem latviešu nacionālās tēlniecības dižgariem Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera, Kārļa Zemdegas, Kārļa Jansona, dabas doto talantu Arta Dumpe iemācījās izteikt proporcionāli būvētos, plastiski izteiksmīgos tēlos. Tie ir pamati, uz kuriem var balstīt jebkuru radošo eksperimentu. Jau 60. gadu beigās māksliniece viena no pirmajām Latvijā sāk meklējumus abstraktās stilistikas virzienā, attīstot divus izteiksmes veidus. Iedvesmojoties no dabas, top abstraktas formas darbi, kuru raksturīgākās pazīmes ir harmonisks līnijas plūdums, formu plastika, nelieli caurumi, kas uzirdina masas. Pirmie šā pavērsiena darbi bronzā “Tango” un “Lielais un mazais” (1974) redzami arī izstādē. Otra veida kompozīcijām raksturīgi tektoniski izsvērti ģeometrisku apjomu kārtojumi. Avangardiskus formveides paņēmienus tēlniece ieviesa arī portreta žanrā.
Smeļoties iedvesmu kubisma stilistikā, māksliniece sašķeļ portretu divās daļās, kas dod iespēju atklāt portretējamā personību daudz dziļāk un daudzšķautņaināk – attēlojot ne vien redzamo, bet parādot būtiskāko, raksturīgāko. Starp citu, vienu Artas Dumpes veidoto portretu kopā ar citu izcilu tēlnieku darbiem vēl līdz 15. jūnijam var apskatīt Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā, LMS veidotajā Mākslas dienu izstādē.
Nelielajos veidojumos par formu krātās zināšanas izpaužas grandiozajos darbos, kad, tiecoties pēc apjoma skaidrības, monumentāla vispārinājuma, atmetot jebkādas naturālas detaļas, māksliniece publiskajā vidē rada emocionāli spēcīgus darbus. Starp tēlniekiem Arta Dumpe ir vienīgā sieviete, kuras devums monumentālajā tēlniecībā pēdējos divos gadu desmitos sabiedrībai ir tik nozīmīgs. Iepriekš minētie pieminekļi, katrs citā stilistikā veidoti, ir novatoriskas, radošas veiksmes, savulaik devušas impulsus latviešu tēlniecības tālākattīstībai, atzīmējusi mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Tie ir kā simfonija Latvijas ainavā, kurā izpaužas latviešu tēlainā domāšana un spēks, kas šodienas materiālisma, vienkāršoto šlāgerritmu un seriālu piesātinātajā ikdienā piemirsies. Ja būtu redzēti vien šie daži darbi, jau varētu spriest par Artas Dumpes pārliecinošo devumu latviešu tēlniecībā, bet mākslinieces talants, nerimstošā enerģija un uzdrīkstēšanās aizvien liek meklēt ko jaunu, nepadoties un darboties.
