Trauslā un ļoti bīstamā robeža: mājās mazs bērns un suns. Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj vecāki? 68
Mājdzīvnieku saimnieki bieži vien mēdz sastapties ar kādu problēmu – maza bērna un dzīvnieka sadzīvošana. Lieliski, ja šī situācija nerada problēmas, tomēr bieži vien rada gan. Un ne mazas. Diemžēl arī Latvijā traumas, ko bērni guvuši no savu mājdzīvnieku zobiem, ir bieži sastopamas. Statistikas dati liecina, ka katru dienu Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā pēc dzīvnieku kodumiem palīdzība tiek sniegta vidēji diviem trim bērniem. Jāpatur prātā, ka šie ir tikai vienas Latvijas slimnīcas dati un tikai tie sakostie bērni, kuri saņem medicīnisko palīdzību.
Vitālijs Orlovs ir kinologs, zoopsihologs, kurš veido Youtube pārraidi “Kurš mājās ir saimnieks”. Katrā sērijā viņš apskata kādu problēmu un palīdz to risināt mājdzīvnieka saimniekiem, kuri pašu spēkiem vairs netiek galā ar savu suni.
Kādā no sērijām viņš palīdz risināt tieši šādu problēmu – Džeka rasela terjers Hammers jau ir paspējis sakost ģimenes jaunāko locekli – mazo meitiņu. Sērijas gaitā top skaidrs, ka ar šo suni neviens nav speciāli darbojies vai dzīvnieku apmācījis un tas noticis līdz pat tam brīdim, kad ģimenē piedzimis bērniņš. Laikā, kad meitiņa bija vēl zīdainis, suns sakoda viņu sejā un bērns nokļuva slimnīcā. Pēc pusotra gada situācija atkārtojās. Suņa saimniece un mamma nezina, kā šo situāciju risināt, jo mīl arī suni Hammeru, kuram ir jau seši gadi.
Sērijas gaitā kinologam izdodas noskaidrot, ka patiesībā suņa saimniekiem nav ne mazākās idejas, kāds ir Džeka rasela šķirnes raksturojums. Saimniece atzīst – suni noskatījusi Džima Kerija filmā “Maska”, jo tas bijis enerģisks un jautrs. To, ka šī šķirne selekcionēta medībām un ka šiem suņiem piemīt ļoti daudz enerģijas un teju vai “nesalaužams” raksturs, viņai ir jaunums.
Filmēto video materiālu laikā arī ir redzams, ka bērns, atbilstoši savam vecumam, neprot komunicēt ar suni tā, kā to dara pieaugušie – viņš rauj dzīvnieku aiz astes, ir pārāk uzstājīgs komunikācijā ar to. Kinologs izskaidro būtiskus priekšnosacījumus, kādiem jābūt ikvienā ģimenē, kurā dzīvo suņi un mazi bērni. Jāņem vērā, ka sabiedrībā bieži valda maldīgs uzskats, ka, jo mazāks suns, jo tie ir mazāki draudi bērnam “ja nu kas”. Tas neatbilst patiesībai – maza bērna ķermenis ir ērti sasniedzams arī maza izmēra sunim, turklāt ārstu statistika liecina – visbiežāk bērni tiek sakosti sejas, kakla un roku rajonā.
Taču, ja šie kinologa izskaidrotie priekšnosacījumi veiksmīgai kopdzīvei tiek stingri ievēroti, dzīvnieka un bērna līdzās pastāvēšana ir ļoti veiksmīgi iespējama.
3 zelta likumi, kas jāievēro, kad mājās ir bērns un suns!
1. Nekad un nekādos apstākļos neatstāt kopā bērnu un suni bez uzraudzības!
“Pat, ja par jūsu suņa šķirni internetā rakstīts, ka tā ir draudzīga pret bērniem un pacietīga, pat, ja jūs esat dzirdējuši šādu pozitīvu pieredzi, pat, ja esat redzējuši šādas bildes internetā, neticiet tam! Nekad un nekādos apstākļos bez uzraudzības neatstājiet kopā bērnu un suni!” – uzsver Vitālijs.
2. Bērns ir un paliek bērns
Kinologs skaidro, ka vecākiem jāsaprot – bērns nav pieaugušais. Bērns iepazīst pasauli tā, kā viņš to prot. Viņš izzina, viņš pārkāpj robežas, kas dzīvniekam, savukārt, nav saprotamas. Bērns var paraut suni aiz astes, aiz ausīm, uzsēsties virsū – sagādāt dzīvniekam nepatīkamas sajūtas un emocijas, kā rezultātā, sunim vairs nepatīk komunikācija ar bērnu un viņš var sākt aizstāvēties, izrādot agresiju. Tāpēc galvenais vecāku uzdevums ir iemācīt bērnam komunicēt ar dzīvnieku – piemēram, dot kārumus, iemācīt vienkāršas komandas. Ja bērns vēl ir tik mazs, ka neprot to darīt, ierobežot viņa saskarsmi ar dzīvnieku līdz brīdim, kad pozitīva komunikācija būs iespējama.
3. Sunim mājoklī ir jābūt vietai, kur viņš netraucēti var atpūsties
Netraucēti – tas nozīmē tur, kur viņu liks mierā visi, bērnu ieskaitot. Kinologs Vitālijs Orlovs šajā sērijā izmanto suņa būri, kas konkrētajā gadījumā kalpo kā dzīvnieka guļvieta un vienlaikus māja – patvērums, kurā dzīvnieks jūtas droši. Būri ir labs risinājums tajās ģimenēs, kurās dzīvnieku nav iespējams norobežot kaut kur citur, piemēram, citā telpā. Jāņem gan vērā, ja dzīvnieks kopš kucēna vecuma nav iemācīts gulēt būrī, tad var prasīt kādu laiku. Neko nevajag darīt ar varu! Nekad nesodiet dzīvnieku, liekot viņu būrī. Tai ir jābūt vietai, kurā suns jūtas drošībā un pasargāts, nevis sodīts.
Iemācīt dzīvnieku gulēt būrī – tas var prasīt kādu laiku un jābūt pacietīgam. Vislabāk to izdarīt, ievietojot tur kārumus, rotaļlietas un dodot sunim laiku ar jaunajiem apstākļiem aprast. Pats galvenais – nelikt suni tur iekšā ar fizisku spēku. Visvienkāršākā shēma, ko šajā sērijā demonstrē arī kinologs – brīdī, kad dzīvnieks ieiet būrī, apbalvot viņu ar kārumu. Darīt to ik mīļu brīdi, kamēr sunim jaunā mājvieta asociējas ar pozitīvām emocijām.
Visbeidzot, kad dzīvnieks ir pieradis pie savas jaunās mājvietas, brīžos, kad nav iespējas pieskatīt bērnu un suni, norobežot mājdzīvnieku būrī un ļaut viņam tur būt pilnīgi netraucētam no citiem.
Ja šāda problēma, kad bērna un suņa sadzīvošana nav pozitīva, jums jau ir radusies, nekādā gadījumā neeksperimentējiet paši, ja jums nav atbilstošas pieredzes. Lūdziet palīdzību sertificētiem kinologiem un dzīvnieku apmācības instruktoriem!
Vairāk par suņa un bērna sadzīvošanu skaties šajā sērijā (video krievu valodā):
Ja jūsu ģimenē ir suns un mazs bērns, vai mēdzat atstāt viņus divatā?
