Sandra Vensko: “Trauslā Latvijas kontūra ir mūsu zeme un mūsu brīvība” 12
Sandra Vensko, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Asas diskusijas pagājušajā nedēļā izskanēja par kultūras nozarē notiekošo, virmoja runas par iespējamo kultūras ministra kandidatūru, un pāri visam klājās bažas, ko īsti šī izvēle nozīmē.
Latvijas Radošo savienību padome un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija vēstulē aicināja izvēlēties kultūras ministra kandidatūru atbildīgi. Ikdienā jo labi ieraugāma attieksme pret valsts valodu, sak, ko tur iespringt un par ko uztraucas radošā inteliģence?
Dzejas dienu laikā tapa vēl viena vēstule, to parakstīja Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) biedri. Rakstnieki vērsās pie Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, 14. Saeimas deputātiem, jaunās valdības veidotājiem, tā izmantojot savas vēlētāju tiesības. Atgādinājums, ko rakstnieki ne reizi vien jau akcentējuši, šajā reizē skarbāks. “Latvijas rakstnieku vārdā aicinām jūs neapkaunot sevi un Latviju, virzot topošajā valdībā profesionāli nekompetentus un prokremliskus ministru kandidātus.
Mēs lūdzam šos kompetences kritērijus attiecināt uz visiem valdības ministriem, taču, profesionāli pārzinādami savu nozari, ar nožēlu konstatējam – kultūras ministra amatam publiski nosauktie pretendenti nebauda nozares uzticību un nav sevi apliecinājuši kā kultūras jomas profesionāli pārzinātāji. Šo nozari gaida lieli izaicinājumi, kas ietver sociālās jomas sakārtošanu (autoratlīdzības saglabāšanas jautājumi, sociālo iemaksu stāžs), globālās problēmas, kuras saistītas ar mākslīgā intelekta izmantošanu, un citiem autortiesību jautājumiem, kā arī ar atalgojuma palielināšanu nozarē strādājošajiem,” tā par situāciju rakstnieki. Ar pilnu vēstules tekstu, kurā uzsvērts, ka ministru nekompetenci nedrīkst pieļaut nevienā jomā, var iepazīties LRS mājaslapā.
Šajā reizē no kultūras darbinieku puses, kuri arī agrāk ne reizi ar vēstulēm vērsušies pie lēmumu pieņēmējiem, izskanējušas balsis, lai ieklausītos ne tikai valdības veidotāji, bet arī sabiedrība. Trauslā Latvijas kontūra ir mūsu zeme un mūsu brīvība, cieši savijušās problēmas un samezglojumi, valsts valoda, lojāla līdzāspastāvēšana, neuzkundzēšanās un tolerance, kur tas nepieciešams. Demokrātijas apstākļos varbūt nevajadzētu sacerēt vēstules, lai iekustinātu valdības veidotājus domāt par valsti, jo būtiskais taču ir acīmredzams. Nepieciešama izglītota sabiedrība, kur neapņirdz ne savējos, ne svešos, kur katram tiesības patērēt kultūras produktus, iekļauties valsts dzīvē un beidzot ieraudzīt Latviju kā savu valsti. Kultūrai nepieciešams tās patērētājs, bērns un pieaugušais, izglītots, zinošs cilvēks. Tas ir pašsaprotami – nepieļaut kādu nozari vadīt nekompetentam ministram.
Vairāk vai mazāk kauna sajūta rodas, jūtot nerēķināšanos ar konkrētajā nozarē strādājošajiem cilvēkiem. Latvijā joprojām dzīvo cilvēki, kuriem nav latviešu valodas zināšanu, un viņi, visticamāk, kultūras procesus uztver atšķirīgi. Vēl citi piemēri un situācijas, kas atspoguļo kultūras jomu – bēgļi no Ukrainas, viņu traģisms un iekļaušanās svešā vidē, no ārvalstīm ieceļojušās personas, kuras nav gatavas kultūras telpas apguvei Latvijā. Matemātiski aprēķini vai skaitļi neuzrāda nelojālo iedzīvotāju vēlmes, draudzīgu vai nedraudzīgu attieksmi uzrāda kultūrvide, vēlme iegūt valsts valodas zināšanas ir viens no rādītājiem, ka varam saprast cits citu.
Vēstījums par kultūras ministra kandidatūras rūpīgu izvērtēšanu ietver jautājumus par valsts drošību un vārda brīvību, ne tikai nozares pārvaldīšanu. Varētu šķist, kultūras joma ir izklaide, jauki pavadīts laiks, bezrūpība, jauna grāmata grāmatplauktā. Bēdīgi, ja kultūras jomas cilvēkiem jāraksta vēstules, jāmāca valdības veidotājiem ieraudzīt acīmredzamo, valstiski svarīgāko. Svarīgi, lai kultūras jomā nesāktos juku laiki, īpaši informācijas telpā. Izturēties ar vislielāko pietāti pret savu valsti, ko paši veidojam, nav prasīts daudz. Radoši cilvēki ļoti uzmanīgi seko tam, lai nozari vadītu zinošs cilvēks savā jomā. Vēstules kultūras nozares kūrētājiem ir spēcīgs vēstījums par apdraudējumiem demokrātijai, vārda brīvībai un ietekmei no ārpuses.
