Traumpunkta dēļ maina MK noteikumus 0
Valsts apmaksātu pirmo palīdzību iedzīvotājiem pašlaik nodrošina 13 steidzamās medicīniskās palīdzības punkti (SMPP) jeb, kā agrāk tos sauca, traumpunkti, kuru darbība sadalīta trīs līmeņos. Vienīgi Aizputē šīs palīdzības sniegšana uzticēta ārsta palīgiem, nevis ārstiem.
Iztiek bez daktera
“Ārstu, kas varētu dežurēt Aizputē, meklējām vairākus mēnešus, taču tā arī neatradām. No otras puses, darba šeit nav tik daudz, lai medicīnisko palīdzību neatliekamās situācijās nespētu nodrošināt arī ārsta palīgs un pacienti ar katru niecīgāko brūci nebūtu jāved uz slimnīcu,” stāsta Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis. Pēc slimnīcas vadītāja ierosinājuma tika veikti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas ļauj pirmā līmeņa palīdzības punktā dežurēt ārsta palīgiem, nevis ārstam, kā tika prasīts iepriekš.
Valsts līdzekļus šā SMPP atvēršanai bija piešķīrusi jau pagājušā gada 1. jūlijā, vēl trīs mēneši un grozījumi bija vajadzīgi, lai tas sāktu darboties.
Savukārt vēl trīs mēneši pagāja, novēršot nepilnības noteikumu grozījumos, kas ārsta palīgiem noteica samaksu pēc zemākas – medicīnas māsas – likmes. Trūkstošo algas daļu Kuldīgas slimnīca šiem darbiniekiem piemaksāja no saviem līdzekļiem.
Šobrīd traumpunktā uz maiņām dežurē 12 ārstu palīgi no Skrundas, Kuldīgas un Aizputes, no tiem seši ir bijušās medicīnas māsas, kas paaugstinājušas savu kvalifikāciju. Visi 12 ārstu palīgi strādā arī ātrajā palīdzībā, tādēļ spēj patstāvīgi un ātri pieņemt lēmumu – sniegt palīdzību pacientam uz vietas vai nogādāt viņu slimnīcā.
Ātros izsauc caur Rīgu
“Veicam injekcijas, sašujam vai salīmējam sīkās brūces, ja pacientam salauzta roka, uzliekam šinu, izņemam no acīm svešķermeņus. Nāk cilvēki ar augstu asinsspiedienu, reiboņiem, kuņģa problēmām,” min punkta vadītāja Dace Vidnere, kuras pieredze NMP dienestā ir 23 gadus ilga.
Traumpunkts aprīkots ar jaunu, modernu aparatūru – ir inhalators, ar kura palīdzību var likvidēt astmas lēkmi bērnam, defibrilators, elektrokardiogrāfs. Tepat uz vietas iespējams izmērīt asinsspiedienu, veikt kardiogrammu, ko ārsta palīgi gan nespēj izanalizēt visos sīkumos, taču atpazīt infarktu – to gan var. Ir bijuši jau vairāki gadījumi, kad pacientiem – vīriešiem ap 45 – 50 gadiem, kas sūdzas par paaugstinātu asinsspiedienu un spiedošu sajūtu krūtīs, – elektrokardiogrammā atklātas nopietnas izmaiņas, kas liecina par miokarda infarktu. Tādos gadījumos nekavējoties sauc ātro palīdzību.
Lai gan neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde atrodas burtiski aiz sienas, ārsta palīgs, kas dežurē traumpunktā, nedrīkst vienkārši palūgt kolēģus, lai tie nogādā pacientu slimnīcā. Izsaukumu kārtība stingra – jāzvana pa 113, kur izsaukumu pieņem centrālais dispečeru dienests Rīgā.
“Šobrīd ik dienas pie mums vēršas vidēji divi trīs pacienti, jo visi vēl nezina, ka šeit steidzamo medicīnisko palīdzību var saņemt visu diennakti. Daudzi arī neizprot atšķirību starp steidzamās un neatliekamās medicīniskās palīdzības punktiem, jo abi atrodas vienā ēkā. Pacienti atnāk, redz, ka ātrās palīdzības mašīnas nav, un dodas projām,” stāsta D. Vidnere. Agrāk, pirms vienota NMPD izveides, Aizputē bija dispečeru punkts, kur uz vietas iedzīvotājiem sniedza arī pirmo palīdzību. Tagad ātrās palīdzības mediķiem to darīt stingri noliegts.
Par ERAF līdzekļiem renovētajā ēkā, kur agrāk atradās Aizputes zonālās slimnīcas terapijas nodaļa, “apdzīvots” ir tikai ēkas pirmais stāvs. Tajā līdzās SMP un NMP punktiem atrodas arī ķirurga kabinets, kas atvērts trīs reizes nedēļā, var veikt rentgenu un ultrasonogrāfiju. Ivars Eglītis atklāj, ka šobrīd ar novada pašvaldību tiek risināts jautājums par jaunas aprūpes nodaļas atvēršanu ar 20 vietām. Tāda novadā ar 10 280 iedzīvotājiem būtu ļoti nepieciešama.
