Traumas kaitē locītavām 2
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad gribas pavadīt laiku kopā ar ģimeni, uzspēlēt bumbu, braukt ar velosipēdu vai doties pārgājienā kopā ar draugiem. Taču ne visas fiziskās aktivitātes nāk par labu locītavu veselībai, it īpaši tad, ja cilvēks nav tām pienācīgi sagatavojies.
Futbols slapjā zālē
Sportojot brīvā dabā, ļoti bieži tiek traumētas pēdu un ceļa locītavas. “Lielākā daļa no visām traumām rodas tādēļ, ka cilvēki kārtīgi nepārdomā, ar kādām fiziskajām aktivitātēm īsti nodarbosies – skries, spēlēs ar bērniem bumbu, zāģēs kokam zarus, vai viņam ir šīm nodarbēm atbilstoša fiziskā sagatavotība un atbilstošs ekipējums, vai ārā ir piemēroti laika apstākļi, nevis rasa vai lietus, kad zeme ir slapja, slidena. Traumu gūšanu veicina alkohola lietošana, nogurums, pārslodze, liekais svars,” norāda Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pļavnieki” traumatologs, ortopēds Dmitrijs Kirejevs. Pamežģīta pēdas locītava ir visbiežāk sastopamā trauma visa gada garumā, tiek sastieptas, bojātas saites, nereti gadās arī ārējās potītes lūzums. Pēda un ar to saistītās struktūras – saites, muskuļi – bieži tiek traumēti sporta aktivitātēs, kas saistītas ar skriešanu un lēkšanu. Traumatologs novērojis, ka ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem brīvajā laikā patīk palēkāt batutā, aizmirstot par drošības pasākumiem, piemēram, aizsargtīklu. Ja uz batuta vienlaikus lēkā vairāki cilvēki, kāds noteikti saņems atsitienu, kas var izsviest lēcēju no batuta, bet kritiena rezultāts – potīšu, galvas vai pat mugurkaula trauma.
No pēdu locītavu veselības viedokļa raugoties, ļoti traumatisks sporta veids ir basketbols, it īpaši, ja to spēlē nepiemērotos apavos. “Ja nav speciālu sporta apavu, kas satur potītes rajonu, nevajadzētu doties uz sporta laukumu un censties pierādīt savas spējas basketbolā. Ar azartu vien nepietiek, un spēle var beigties ar traumu,” uzsver traumatologs, kurš uzskata, ka labvēlīgi apstākļi traumu gūšanai pirmām kārtām rodas smadzenēs. “Katram pasākumam vajag atbilstoši sagatavoties. Dodoties pārgājienā, pārdomāt apavu izvēli, to, kāds smagums guls uz pleciem, vai fiziskā sagatavotība ļauj kāpt kalnos vai piedalīties apvidus šķēršļu skrējienā. Mazkustīgs pusmūža cilvēks desmitiem kilometru gara pārgājiena laikā neatbilstošas slodzes dēļ riskē traumēt locītavas. Arī basām kājām spēlējot futbolu slapjā zālē, ļoti viegli var paslīdēt un nokrist.”
Šobrīd modē ir skriešana basām kājām. Vai tas ir veselīgi? “Manuprāt, pat regulāri staigāt pa dzīvokli basām kājām nav veselīgi, jo tas nenodrošina pēdām pareizu slodzi. Pēdās ir daudz savienojumu, sīku locītavu, muskuļu, kuri cieš no staigāšanas bez apaviem. Šīs struktūras vajag saturēt kopā, pretējā gadījumā var veidoties plakanā pēda vai papēža piesis,” teic Dmitrijs Kirejevs.
Arī staigāšana augstpapēžu kurpēs nelabvēlīgi ietekmē pēdas, it īpaši to priekšējo daļu, tādēļ var iedzīvoties pirkstu pamatnes stresa jeb noguruma lūzumos, kuri gadās bez redzama iemesla. Interesanti, ka sievietēm, kuras augstpapēžu apavus valkā regulāri, traumu risks ir mazāks nekā tām, kuras tos uzvelk tikai šad tad – izdejoties radu kāzās vai zaļumballē. Nepieradušam cilvēkam uz papēžiem grūti noturēt līdzsvaru, tādēļ potītes tā vien manās liekties uz ārpusi vai uz iekšpusi.
Plīst saites un meniski
Skrienot un strauji mainot virzienu, krītot no velosipēda vai skrituļslidām, nereti tiek traumētas ceļu locītavas. Kāda veida traumas vasarā gadās visbiežāk?
“Lai traumētu ceļu locītavas, nemaz nevajag pakrist. Traumas iemesls visbiežāk ir liels ātrums, strauji pagriezieni un ķermeņa rotācija, kamēr pēdas paliek stingri piespiestas zemei, kā tas ir, spēlējot futbolu, basketbolu. Visbiežāk plīst priekšējās krusteniskās un iekšējās sānu saites. Celis vairs nav pilnvērtīgs, tādēļ grūti iet pa nelīdzenu vai slidenu virsmu,” stāsta traumatologs.
Ceļa locītavā atrodas meniski, kas kā starplika vai amortizators atrodas starp diviem kauliem. Ar savu pusmēness formu tie nodrošina, lai apaļa kaula virsma slīdētu attiecībā pret plakanu un locītava būtu stabila. Pēc sitiena pa celi vai izdarot neveiklu kustību, piemēram, dziļi pietupjoties, tas var plīst. Ja trauma bijusi smagāka, no meniska var atdalīties gabaliņš, izraisot sāpes, pietūkumu, ķeršanās sajūtu ceļa locītavā. Par traumas smagumu liecina ne tikai sāpes, bet arī izteikta tūska un kustību apjoma ierobežojums locītavā – grūtības saliekt vai iztaisnot kāju.
Dmitrijs Kirejevs par lielu kļūdu uzskata to, ka cilvēki liekā svara mazināšanai bieži vien izvēlas nepiemērotas fiziskās aktivitātes – skriešanu, ātru iešanu, riskējot bojāt ceļu locītavas, uz kurām gulst viss ķermeņa svars, tā vietā, lai nodarbotos ar peldēšanu vai brauktu ar velotrenažieri. Ceļa locītavas saudzējoša ir arī ūdens aerobika, ārstnieciskā vingrošana fizioterapeita vadībā.
Kad pie ārsta?
Pirmais, ko cilvēki dara pēc traumas gūšanas – atslogo un paceļ augstāk pēdas vai ceļa locītavu, pieliek aukstumpaku, gaidot, kamēr sāpes pāries. Kādos gadījumos tomēr nevar vilkt garumā, bet jāvēršas pie traumatologa? “Potītes lūzumu jāsāk ārstēt sešu stundu laikā, pretējā gadījumā pēdā veidojas ļoti masīva tūska, kas apgrūtina turpmāko terapiju un pagarina atveseļošanās periodu. Ja traumas brīdī dzirdams krakšķis, ja pēdu vairs nevar likt pie zemes, uz tās atbalstīties, ja ceļa locītava ir sapampusi, sāp tā, ka tai nevar pieskarties, ja kāju nav iespējams saliekt, jādodas uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu, lai veiktu rentgenu un noskaidrotu, kas par lietu,” brīdina ārsts.
Ja pēdas vai ceļa locītava ir tikai sasista vai sastiepta, jūtamas sāpes, bet iespējams paiet vai paskriet, dažas dienas var ārstēties mājās pašu spēkiem, taču, ja sāpes ir tikpat stipras vai pat kļūst stiprākas, ja saglabājas tūska un kustību ierobežojumi, noteikti jāvēršas pie traumatologa.
Dmitrijs Kirejevs atgādina, ka akūta trauma, kad pacientam pienākas neatliekama, valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība, ir tikai pirmās 24 stundas pēc negadījuma brīža. Ierodoties traumpunktā pēc vairākām dienām, par speciālista konsultāciju un izmeklējumiem pacientam nāksies norēķināties pēc maksas pakalpojumu cenrāža. Laikus vērsties pie ārsta ir svarīgi arī tad, ja cilvēks ir apdrošināts pret nelaimes gadījumiem.
Mūsdienās, veicot locītavu saišu rekonstrukciju, artroskopiju un citas operācijas, iespējams atjaunot daudzas locītavu struktūras un pacients pēc tām var sportot un būt tikpat fiziski aktīvs kā iepriekš. Taču sastiepumu, pamežģījumu, lūzumu un citu traumu profilaksei ikvienam ikdienā ieteicams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, kas nostiprina ne tikai kāju, bet arī visa ķermeņa muskulatūru, trenē līdzsvara sajūtu un koordināciju.
Kā pasargāt locītavas
* Respektē sāpes, jo tās ir ķermeņa aizsargmehānisms un pavēsta, kad ķermenim ir par grūtu. Ja aktivitāte, ko veic, rada sāpes, tad tā nekavējoties jāpārtrauc, lai netiktu bojātas locītavas.
* Sadali slodzi uz vairākām locītavām.
* Apavi ar zemu papēdi pasargā pēdas, potītes un ceļa locītavas no papildu slodzes.
* Izvairies no ilgstošām statiskām pozām, kas nogurdina muskuļus. Noguris muskulis nenodrošina pilnīgu atbalstu un stabilitāti locītavām. Ik pēc 45 minūtēm maini pozas, izstaipies, kusties!
* Atceries, ka palielināts svars būtiski palielina slodzi uz pēdu, ceļu un gūžu locītavām!
* Fizioterapeita vai ergoterapeita sastādītais un ierādītais vingrinājumu komplekss palīdzēs uzturēt optimālu locītavu funkciju, mazināt sāpes un saglabāt kustību apjomu locītavās.
* Avots: Latvijas Ergoterapeitu asociācija. Locītavu aizsardzības principi ikdienas aktivitātēs.
