Ķirurgi sašutuši: Trauksmes dēļ Austrumu slimnīcā piecas reizes operāciju laikā jāatstāj telpas 0
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā jau piecas reizes ir iedarbojusies automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēma, kas vislielāko satraukumu radījusi tieši operāciju blokā. Pēdējo reizi tas noticis 4. un 7. janvārī. Ņemot vērā slimnīcā pieņemtos noteikumus, šādā gadījumā ir jāpārtrauc operācijas un slimnieki jāevakuē no operāciju zālēm. Tas netika darīts, jo mediķiem nebija izskaidrots, kā šādā ārkārtas situācijā rīkoties. Slimnīcas vadība ir saņēmusi ķirurģijas un anestezioloģijas klīniku un operāciju bloka vadības iesniegumu, ka jaunajā operāciju blokā kopš tā atklāšanas pagājušā gada janvārī tieši šā iemesla dēļ mediķiem bijusi liela emocionālā spriedze.
Savukārt Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents, Rīgas Austrumu slimnīcas ķirurgs Haralds Plaudis uzsvēra, ka šī situācija nav normāla, īpaši ņemot vērā faktu, ka Rīgas Austrumu slimnīca ir ne tikai lielākā daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnika valstī, bet arī stratēģiski svarīgs valsts drošības objekts. Plaudis uzskata, ja slimnīca iziet no ierindas tikai uz dažām stundām, tas var radīt diezgan pamatīgu haosu. “Šāda situācija nav pieļaujama, ja ņemam vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus,” atzina asociācijas vadītājs.
Putekļi, sabojātais kompresors un sanitārs
Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga ar preses sekretāres Aijas Lietiņas starpniecību informēja, ka nevienā no gadījumiem neesot konstatēts ugunsgrēks, tomēr iesnieguma autori pauduši bažas, ka bieža šādu trauksmju atskanēšana var radīt precedentu, ka arī reāla apdraudējuma gadījumā trauksmes atskanēšana no personāla puses var tikt uzskatīta par “normālu” un, piemēram, ignorēta.
Slimnīcas vadība skaidro, ka pirmās trīs reizes trauksme atskanējusi 2016. gadā. Noskaidrots, ka pirmajā reizē – 22. janvārī – operāciju bloka darbinieki, lietojot apavu sterilizācijas iekārtu, neievēroja instrukciju un atvēra sterilizācijas iekārtu, pirms tā bija atdzisusi, tvaiks no sterilizācijas iekārtas ieplūdis dūmu detektorā, iedarbinot signalizāciju. Jāpiebilst, ka dūmu detektors reaģē uz jebko, kas lauž tā raidīto lāzera staru, arī uz tvaikiem.
Otrajā reizē – 26. septembrī – iedarbojās dūmu detektors gaisa iesūces telpā, jo detektorā bija sakrājušies putekļi. Kaut gan to pārbauda reizi ceturksnī, taču telpā, kur tas nostrādāja, strauji bija izveidojies neraksturīgi augsts slānis ar putekļiem, ko tehniskais personāls nav varējis prognozēt.
Savukārt trešajā reizē – 17. oktobrī – operāciju bloka sanitārs bija nospiedis trauksmes pogu. Apsekojot telpas, netika konstatētas degšanas pazīmes un noskaidrojās, ka trauksmes poga nospiesta nejauši.
Šogad 4. janvārī automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma iedarbojās tādēļ, ka pagrabstāvā bija sabojājies kompresors un telpa piepildījās ar tvaikiem, ko detektors uztver kā dūmus.
Bet 7. janvārī iedarbojās dūmu detektors operāciju bloka 2. stāvā tuvu balkona durvīm. Apsekojot netika konstatētas nekādas degšanas pazīmes un tika secināts, ka iemesls bijis kondensāts, kas izveidojies, atverot balkona durvis, – temperatūra ārpus telpām bija aptuveni -13 °C, kamēr iekšpusē bija silts.
