Trauksmes cēlējs ir varonis, nevis “stukačs” 3
Autors: biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” jurists Jānis Veide
Tas ir sabiedrības uzskatu un vērtību maiņas likumprojekts. Esmu diezgan jauns, 28 gadi, un man šķiet tikai normāli un saprotami, ja cilvēks, redzot noziedzīgu nodarījumu, piemēram, kāds izsaimnieko valsts līdzekļus vai piesavinās nodokļu maksātāju naudu, par to ziņo. Patiesībā viņš ir varonis, jo novērš noziegumu, un sabiedrība no tā tikai iegūst. Bieži vien mēdzu pārrunāt šo jautājumu ar vecākas paaudzes cilvēkiem un viņi par likumprojektu izsakās visai bažīgi – šādi tiktu radīta “stukaču” sistēma. Iespējams, ka cilvēkos, kas piedzīvojuši padomju laikus, vēl mīt baiļu sajūta, kuru iedzinusi okupācijas sistēma.
Ar nelikumībām visbiežāk nevēlas samierināties un ir gatavi par tām ziņot gados jauni cilvēki. To rāda arī “Delnas” pieredze saskarsmē ar trauksmes cēlējiem, kuri atzīst, ka ne tik daudz uztraucot iespējamās sekas – atlaišana u. c. – kā nelikumības, kas notiek darba vietā. Esot vēl jauni, ar labu izglītību un darbu varēšot dabūt arī citur. Spilgtākais piemērs ir Neo jeb Ilmārs Poikāns*, kurš rīkojās vistiešākajās sabiedrības interesēs, pats nesaņemot neko, taču, redz, kas notika. Ja tolaik būtu spēkā Trauksmes celšanas likums, tas viņu pasargātu.
Patlaban visā Eiropā notiek šādu likumu izstrāde un pieņemšana, tikko tas notika Francijā, lai parādītu, ka valstij rūp noziedzīgu nodarījumu novēršana. Izstrādājot likumprojektu, starp citu, bez Valsts kancelejas darbinieku atbalsta un ieguldījuma tas būtu daudz grūtāk izdarāms, izmantojām citu valstu pieredzi, kurās likums jau darbojas. Kā tas izdevies, varēsim novērtēt, kad to sāks piemērot. Zemūdens akmeņi var gadīties jebkuram. Pat Luksemburgas trauksmes cēlēju aizsardzības likumam, kas atzīts par vienu no labākajiem Eiropā, atradās robs, kad bijušais auditors Antuāns Deltūrs atklāja, ka lielākās pasaules kompānijas “Apple”, “IKEA”, “Pepsi” izvairās no nodokļu maksāšanas, kā dēļ Eiropas sabiedrība nodokļos nesaņēma pāris miljardus eiro. Lai gan Deltūrs novērsa milzīgu noziegumu, norises notika ačgārni, un tiesas priekšā sauca pašu ziņotāju. Pēc gara tiesas procesa viņu gan attaisnoja, bet daudzas valstis pēc šā skandalozā gadījuma steidza pārbaudīt savus likumus.
Nevaram atļauties nepieņemt
Svarīgi, lai jaunais likums mūsu valstī spētu nodrošināt reālu aizsardzību personai, kura atzīta par trauksmes cēlēju. Līdz šim tā ir bijusi problēma – varēji ziņot, taču tevi nekas nespēja pasargāt. Darba likumā pastāv viena norma, taču tā neparedz nekādus aizsardzības mehānismus, tāpēc praksē bieži vien no darba devēja puses sekoja atlaišana, pazemināšana amatā vai cita veida izrēķināšanās ar ziņotāju. “Delnai” zināmi gadījumi, ka personu pārvieto uz darbam nepiemērotām telpām – pagrabā bez ventilācijas un nepietiekamā apgaismojumā – vai sasēdina vienā kabinetā ar cilvēku, ar kuru nav tās labākās attiecības. Darba devējs to dara apzināti, lai trauksmes cēlējs pats aizietu no darba. Līdz ar likuma pieņemšanu ziņotājs, ar kuru priekšniecība cenšas izrēķināties, varēs par to sūdzēties, un darba devējam būs jāpierāda, ka darbinieku atlaidis vai kā citādi ietekmējis pelnīti, nevis tāpēc ka par viņu ziņojis. Ja konflikts nonāks līdz tiesai, trauksmes cēlējs tiks atbrīvots no valsts nodevas un nepieciešamības gadījumā valsts nodrošinās juridisko palīdzību bez maksas. Par nepamatotu vēršanos pret ziņotāju draudēs administratīvais naudas sods.
Naudas sods paredzēts arī gadījumos, kad persona nevis ceļ trauksmi par likuma pārkāpumu, bet apzināti sniedz nepatiesas ziņas. Starptautiskajā praksē bijuši gadījumi, ka darbinieks, uzzinot par drīzu atlaišanu no darba, saceļ trauksmi par savu darba devēju krāpšanā vai kādā citā pārkāpumā bez pamata, tā radot kaitējumu viņa reputācijai.
Trauksmes cēlēja statusā cilvēks nokļūst brīdī, kad institūcija, pamatojoties uz viņa iesniegumu, sākusi izmeklēšanu par norādīto likuma pārkāpumu. Likumprojekts paredz, ka iestādei jānosaka ierobežots cilvēku loks, kas darbosies ar šo informāciju, nodrošinot ierobežotu pieejamību trauksmes cēlēja personas datiem. Lai ziņotāja atklātos nodarījumus varētu novērst nekavējoši, kā arī pēc iespējas ātrāk pasargātu personu, ja ar to sāk izrēķināties darba devējs, iesnieguma izskatīšanai noteikti ļoti īsi termiņi. Atbildei par ziņojuma izvērtēšanas rezultātiem jāpienāk ne vēlāk kā desmit dienu laikā.
Esmu diezgan pārliecināts, ka 11. oktobra sēdē Saeima Trauksmes celšanas likumu atbalstīs. Mēs nemaz nevaram atļauties šo jautājumu nesakārtot, jo tas ir viens no Latvijas solījumiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, kura savā ziņojumā, vēl pirms bijām tajā iestājušies, norādīja, ka trauksmes cēlēju aizsardzības sistēma mūsu valstī darbojas neefektīvi un jāveido no jauna.
* Ilmārs Poikāns jeb Neo tika notiesāts ar 60 stundām piespiedu darba par neatļautu datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Valsts prezidents viņu apžēloja, norādot, ka sabiedrības ieguvums bijis ievērojami lielāks par pretlikumīgās rīcības sekām.
Trauksmes cēlējs: jebkurš cilvēks, kurš godprātīgi ziņo par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.
Par ko varēs celt trauksmi: korupciju; sabiedrības veselības apdraudējumu; pārkāpumiem būvniecībā un publiskajos iepirkumos; izvairīšanos no nodokļu nomaksas; mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanu; citiem sabiedrībai būtiskiem pārkāpumiem.
Kas nav trauksmes celšana: personīga sūdzība, nesaskaņas; ziņojums par pārkāpumiem, kas nav saistīti ar profesionālo pieredzi; apzināta nepatiesas informācijas sniegšana.
Avots: https://www.mk.gov.lv/lv/content/trauksmes-celeji
