Trauksmes cēlējs atklāj problēmu – Rīgas ielu remontiem, iespējams, nesaimnieciski izlietoti 7 miljoni eiro 29
Rīgas ielu remontiem, iespējams, nesaimnieciski izlietoti aptuveni 7 miljoni eiro, šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē pauda pašvaldības izpilddirektora padomnieks Kristaps Kauliņš.
Kauliņš klāstīja, ka, pamatojoties uz trauksmes cēlēja informāciju, kas bijusi detalizēta, pārkāpums ticis noskaidrots un tagad mēneša laikā tiks vērtēta disciplinārlieta, kas sākta pret Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu.
Kauliņš nesniedza skaidru atbildi uz deputātu jautājumu, vai pašvaldība par konstatētajiem pārkāpumiem vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs.
Uz deputāta Andra Morozova (S) jautājumu, vai pašvaldība ir pārliecinājusies par to, ka trauksmes cēlēja ziņojums nav mākslīgā intelekta radīts, izpilddirektora padomnieks Māris Knoks atbildēja, ka ziņojumā bijuši minēti daudzi fakti un summas, tādēļ neesot bijis pamata apšaubīt ziņojuma būtību.
Par Rīgas satiksmes infrastruktūru atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) pauda pārliecību, ka pārmetums par ielu remontēšanu uzturēšanas līgumu ietvaros ir nepamatots. Izpilddirektors šādu rīkojumu izdeva, lai bedres ielu segumā varētu iespējami ātri salabot. Pretējā gadījumā nepieciešams slēgt būvniecības līgumu, izstrādāt būvprojektu, kas prasa daudz laika, un iela tiks saremontēta pēc gada vai pat pēc ilgāka termiņa.
Ķirša ieskatā, šī izmeklēšana ir “baltiem diegiem šūta” un tā var negatīvi ietekmēt pilsētā notiekošo ielu remontu šajā sezonā.
Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē konkrēti lēmumi netika pieņemti.
Vairāki deputāti sliecas domāt, ka tas ir politisks pasūtījums, lai no jaunveidojamā Ārtelpas un mobilitātes departament direktora amata konkursa izslēgtu Vaivodu, kurš bija viens no pretendentiem uz šo amatu.
Kā vēstīts, 16.jūnijā publiski izskanēja informācija par Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Vaivoda un un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieka Urtāna atstādināšanu uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, pārmetot viņiem vairāku miljonu eiro nesaimnieciska izlietošanu ielu remontos.
Lēmums ierosināt disciplinārlietu pieņemts, pārbaudot trauksmes cēlēja informāciju, secināts, ka Satiksmes departamentā nav izveidota atbilstoša uzskaites sistēma,
kas ļautu pārliecināties par paveikto darbu apjomu un ieklātā asfalta daudzumu.
Vaivodam tiek pārmests, ka viņš ceļu segumu atjaunošanu organizējis, izmantojot līgumus par ceļu ikdienas uzturēšanu, kas esot darbus sadārdzinājis.
Uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Satiksmes departamenta direktora pienākumus pildīs Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs. Savukārt Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieka amata pienākumus pildīs Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Slimbahs.
Kā uzsvēra pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, šīm amatpersonām doti trīs galvenie uzdevumi – nodrošināt, lai visi būvniecības darbi, kas saistīti ar Dziesmusvētku rīkošanu, notiktu plānotajā laikā, lai tiktu izveidota uzskaites sistēma un tiktu likumīgi turpināti noslēgtie līgumi, kā arī, lai šīs amatpersonas nodrošinātu stabilu darba vidi Satiksmes departamenta kolektīvā.
Kā preses konferencē uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP),
sākot darbu šajā koalīcijā, tika nolemts nepieļaut iepriekšējo sasaukumu kļūdas un nepiesegt amatpersonas, kas, iespējams, rīkojušās nelikumīgi un pieļāvušas pārkāpumus.
Tās esot vērtības, kas tiek ievērotas neatkarīgi no tā, vai amatpersona ir darbojusies iepriekšējā sasaukuma laikā, vai pašlaik. Staķis informēja, ka 31.maijā saņēmis trauksmes cēlāja paziņojumu, secinājis, ka minētie fakti ir nopietni un uzdevis izpilddirektoram tos izvērtēt.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas dome nolēmusi Satiksmes departamentu pārveidot par Ārtelpas un mobilitātes departamentu.
Jaunais departaments tiek veidots, lai nodrošinātu efektīvu Rīgas pašvaldības iestāžu sadarbību satiksmes infrastruktūras objektu plānošanas, uzturēšanas, projektēšanas un būvniecības organizēšanā, kā arī novērstu institūciju funkciju pārklāšanos.
