Trauksmes cēlējs ar īpašu aizsardzību. Kāds būs galvenais ieguvums no likuma? 0
Rīt, 1. maijā, stājas spēkā Trauksmes celšanas likums. Tas tapis vairākus gadus, un viena no galvenajām šī likuma autorēm ir Valsts kancelejas Valsts pārvaldes departamenta konsultante Inese Kušķe. Viņa pieredzi par līdzīga likuma ieviešanu smēlusies Francijā, kur studējusi Sorbonas universitātē un Nacionālajā administratīvajā skolā, kā arī strādājusi OECD ar korupcijas apkarošanas jautājumiem.
Kāpēc bija nepieciešams šāds likums, ja valstī jau pastāv vairākas labi zināmas iestādes, kurās var vērsties un celt trauksmi tieši par tādiem jautājumiem, kādi ir noteikti likumā? Piemēram, ja maksā algu aploksnē, par to var ziņot Valsts ieņēmumu dienestam; ja ir slikta pārtikas kvalitāte ceļā “no lauka līdz galdam”, tad var vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā; ja ir manāma korupcija, var sūdzēties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā utt. Valstī ir pieņemts arī Iesniegumu likums, kurā noteikta kārtība, kā izskatāmas iedzīvotāju sūdzības…
I. Kušķe: Jā, patiešām jau šobrīd iedzīvotāji var rakstīt iesniegumus, sūdzības daudzām iestādēm, jo tās brīvprātīgi ir izveidojušas kanālus, kā tām var ziņot par pārkāpumiem.
Bet Trauksmes celšanas likums ir īpašs ar to, ka trauksmes cēlējs tiek aizsargāts, ja pret viņu vai viņa radiniekiem tiek radītas kādas represijas.
Šie kanāli atrodas valsts pārvaldes iestādēs. Ja cilvēks tur vēršas ar kādu satraucošu problēmu, tad, ņemot vērā Iesniegumu likumu, mēneša laikā ir jārod kāds risinājums un sūdzības iesniedzējam jāsaņem atbilde. Kur būs atšķirība?
Stājoties spēkā Trauksmes celšanas likumam, var vērsties tieši šajās iestādēs. Bet atšķirība būs tajā, ka trauksmes cēlējs tomēr nav ikviens, kas kaut kur novērojis pārkāpumu, bet tas, kurš šo pārkāpumu novēro savā darba vietā, tātad konkrētā vietā un laikā. Turklāt tādu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses.
Tātad tā būs tikai daļa no tiem ziņojumiem, kurus šobrīd saņem jūsu pieminētās un arī vēl citas iestādes, kuras šos ziņojumu kanālus ir izveidojušas pēc savas iniciatīvas un kuras izskata iesniegumus. Trauksmes celšanas gadījumā ir īpašas sūdzību izskatīšanas prasības. Iesniegumu likums uzliek par pienākumu atbildēt 30 dienās, bet, stājoties spēkā jaunajam likumam, jau desmit dienu laikā jāizvērtē, vai tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, un jāsniedz atbilde iedzīvotājam.
Iedzīvotājam, kuram piešķirs trauksmes cēlēja statusu, tiks nodrošinātas īpašas aizsardzības garantijas.
Kā to varēs nodrošināt, ja valsts pārvaldē jāievēro maksimāls caurspīdīgums – jebkurš iesniegums tiek ievadīts elektroniskajā sistēmā un tā autors taču nav anonīms?
Tiek īpaši domāts par to, lai ziņojumi, kas tiks klasificēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, iespējami drīz tiek skatīti īpašā veidā un atsevišķi no citiem iesniegumiem. Tātad iestādēm ir jānosaka atbildīgās personas, kurām būs pieejams iesniegums un ar to saistītie dokumenti.
Lai veicinātu trauksmes celšanu par sabiedrībai īpaši nozīmīgiem pārkāpumiem, šī informācija tiks īpaši aizsargāta un tai tiks piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.
Likumā ir noteikts – ja iestādē, vienalga, valsts vai privātajā, ir vairāk nekā 50 darbinieku, tad jāveido sava iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Kā tas iespējams?
Likums uzliek par pienākumu izveidot šādu trauksmes celšanas sistēmu ikvienā publiskā iestādē, kā arī tajos privātā sektora uzņēmumos, kur ir vairāk nekā piecdesmit nodarbināto.
Vēlos uzsvērt, ka iekšējās trauksmes celšanas sistēmas mērķis ir iespējami agrīnā stadijā jau pašam savā organizācijā identificēt kādu iespējamu pārkāpumu, pirms informācija par to nokļūst vai nu pie valsts institūcijas, vai publiskajā telpā. Ideja ir nodrošināt iestādei jaunu rīku, lai tā pati varētu novērst pārkāpumu.
Likumā iekšējās ziņošanas kārtības izveidei ir izvirzītas diezgan minimālas prasības. Galvenais ir nodrošināt iespēju droši ziņot – tātad to darīt tādā veidā, lai persona sevi neapdraudētu, ja viņa ziņo, piemēram, par nelikumībām, kuras veic vairākas personas.
Organizācijai ir jānodrošina aizsardzība šādai personai, kā arī jābūt brīvi pieejamai informācijai, kā iekšēji var celt trauksmi. Uzņēmums pats izvēlas, kā šo sistēmu izveidot, kuras būs atbildīgās personas un kā tās apmācīs.
Vispirms trauksmes cēlējam, cik tas ir iespējams un ja tas vispār ir iespējams, vajadzētu informēt savu darba devēju par novēroto pārkāpumu.
Ja darba devējs nereaģē, tad var vērsties tajā institūcijā, kas ir atbildīga par attiecīgo jomu. Arī iestādes vadītājam ir iespēja vērsties pie savas augstākās amatpersonas. Ja pārkāpumu nespēj novērst iestādes vadītājs un arī uzraugošā iestāde ne, tad var celt trauksmi, sniedzot informāciju publiski, nododot to žurnālistam vai, piemēram, izveidojot savu tīmekļa vietni, kur trauksmes cēlējs ievieto informāciju. Citās valstīs šāda publiski noraidīta informācija tiek uztverta kā ziņošana parlamenta deputātam.
Tad persona vairs nebūs anonīma…
Neatkarīgi no tā, kā iedzīvotājs saskaņā ar likumā noteiktajām prasībām izvēlas ziņot, viņam ir paredzēta aizsardzība.
Mēs jau šobrīd esam apmācījuši vismaz 180 personas tiešās valsts pārvaldes iestādēs. Esam rīkojuši speciālas mācības kopā ar Valsts administrācijas skolu. Tik, cik tas bija iespējams, esam organizējuši mācības arī pašvaldību līmenī, uzņēmējdarbības vidē, kā arī piedalījušies pasākumos, lai informētu, kā veidot šo iekšējās trauksmes celšanas sistēmu.
Kas notiks ar tiem, kas neturēs mēli aiz zobiem un palaidīs tālāk ziņu, ka iestādē, lūk, ir šāds trauksmes cēlējs, “kas neļauj mierīgi dzīvot”?
Trauksmes cēlēja ziņojums un ar tā izskatīšanu saistītie materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Par tās izpaušanu atkarībā no apjoma un pārkāpuma smaguma ir paredzēta atbildība.
Ja pret trauksmes cēlēju tiks radītas kādas represijas, tad viņš varēs vērsties ar iesniegumu pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā.
Līdz šim juridisko palīdzību tur varēja saņemt maznodrošinātie, bet, stājoties spēkā Trauksmes celšanas likumam, ir izdarīts izņēmums – trauksmes cēlējs var pretendēt uz šo palīdzību neatkarīgi no materiālā stāvokļa. Birojam būs jānosaka advokāts, kurš risinās trauksmes cēlēja problēmu.
Kā to trauksmi varēs celt? Kam jāadresē iesniegums?
Esam sagatavojuši trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, kura pieejama valdības mājas lapā internetā mk.gov.lv. Tīmekļa vietnē trauksmescelejs.lv būs publicēta veidlapa, kā arī izlasāma cita informācija.
Vai likuma īstenošana dos kādas garantijas, ka persona, kas būs cēlusi trauksmi, pie rezultāta tiks ātrāk, nekā tas notiek patlaban, kad sūdzība iet caur valsts pārvaldes un pašvaldību birokrātu rokām un atrakstīšanās vien notiek?
Mēs ļoti ceram, ka galvenais ieguvums no šī likuma būs, ka tos pārkāpumus, par kuriem informē iedzīvotāji, ar nosacījumu, ka informācija tiek sniegta godprātīgi un atbildīgi un ka tā ir pamatota informācija, iestādes ņems vērā un tos godprātīgi novērsīs.
Atbildīgajai institūcijai septiņu dienu laikā būs jāizvērtē, vai tas ir vai nav trauksmes cēlēja ziņojums, un trīs dienu laikā jāsniedz atbilde, ka ziņojums tiek izskatīts. Pēc diviem mēnešiem ir jāinformē par izskatīšanas gaitu.
Ja tiks atklāts kāds pārkāpums, tad par to informācija tiks sniegta arī publiski. Tās ir jaunas prasības, kuras līdz šim nebija nostiprinātas ar likumu.
Likumā arī skaidri norādīts, ka apzināti nepatiesu ziņu sniegšana nav trauksmes celšana. Patlaban tiek strādāts pie administratīvās atbildības noteikšanas gan par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, gan arī nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējiem.
Arī Valsts kancelejā ir jābūt kontaktpunktam, kur var vērsties trauksmes cēlēji.
Valsts kanceleja ir izstrādājusi iekšējos noteikumus, kā darbosies šis kontaktpunkts, un ir izvirzītas atbildīgās personas. Par saņemtajiem iesniegumiem atbildēs personu komanda. Iesniegumi tiks pārsūtīti pēc piederības attiecīgajām institūcijām. Kontaktpunktā iedzīvotāji varēs saņemt arī konsultācijas, kā arī nodrošināt darbu, kas saistīts ar sabiedrības izpratnes veicināšanu.
Ja, pateicoties trauksmes cēlējiem, pārkāpumi tiks novērsti, tas dos pārliecību iedzīvotājiem, ka trauksmes celšanai tomēr ir rezultāts.
Ja likums būtu darbojies jau agrāk, tad, es negribu runāt ļoti skaļiem vārdiem, tas būtu novērsis Zolitūdes traģēdiju, bet tieši tas bija sākums Latvijā, kad pirmo reizi tika pieminēts trauksmes celšanas potenciāls. Ziņojumā par Zolitūdes traģēdiju tam ir veltīta vesela nodaļa. Celtniecības procesā bija iesaistīti daudzi cilvēki, un viņi jau savlaikus varēja informēt par iespējamām nelikumībām celtniecības procesā.
Psiholoģe Andrija Likova ir labs trauksmes cēlēja piemērs, jo sniedza informāciju par pārkāpumiem Jelgavas bērnunamā, un situācija uzlabojās.
Ja tie, kas personīgi ir klāt korupcijas un citu nelikumīgu gadījumu sagatavošanā, par to laikus ziņotu, tad tie nenotiktu.
Trauksmes signāli e-pastā
Likums uzliek par pienākumu izveidot trauksmes celšanas sistēmu ikvienā publiskā iestādē, kā arī tajos privātajos uzņēmumos, kur ir vairāk nekā 50 nodarbināto. Atsevišķos uzņēmumos šāda sistēma jau darbojas.
Tomass Kotovičs, “Latvijas valsts mežu” komunikācijas daļas vadītājs: “Mūsu uzņēmumā jau pusgadu darbojas iekšējais drošais e-pasts, kurš pieejams ikvienam darbiniekam. Tajā var sūtīt informāciju, ja cilvēkam atklāti ir bail ziņot par pārkāpumiem. Bet sūdzības gan var izlasīt tikai ierobežots cilvēku loks. Jāteic, ka pagaidām neviens trauksmes signāls nav saņemts. Acīmredzot tādēļ, ka “Latvijas valsts mežos” cieņā ir atklātība, nevis slepenība.”
Laila Kļaviņa, farmācijas uzņēmuma “Grindeks” komunikācijas departamenta vadītāja: “Mēs jau esam izstrādājuši iekšējo kārtību, kad ikviens e-pastā var noraidīt trauksmes zvanu, bet pie šīs informācijas tiek tikai divas personas – drošības dienesta vadītājs un personāldaļas vadītājs. Šiem cilvēkiem būs zināms, kurš konkrēti ir cēlis trauksmi, un situācija jāizvērtē. Bet mūsu ierastā kārtība ir tāda, ka ikviens par risināmām problēmām var vērsties pie sava tiešā priekšnieka. Jau daudzus gadus uzņēmumā ir novietota pastkaste, kur var ielikt ziņojumus par darba aizsardzības un drošības problēmām. Gadā uzņēmuma vadība saņem trīs četrus šādus ziņojumus, uz kuriem tiek reaģēts un problēmas novērstas.”
