Trauksmes cēlēji nav “stukači” 2
Vakar Ministru kabinetā parakstīts memorands starp Valsts kanceleju, nevalstiskajām organizācijām, tiesībsargājošām un pretkorupcijas iestādēm, kurā visas iesaistītās puses apņemas līdz šā gada beigām izstrādāt mehānismu trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai. Tas nozīmē iedzīvotājiem garantēt iespēju droši un netraucēti ziņot par trūkumiem un nelikumībām valsts pārvaldes, pašvaldību vai privātā sektora darbībā.
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka Latvijā ikviens no mums var nonākt situācijā, kad saskaras ar pretlikumīgu darbību, bet bailēs par savu drošību nevar par to ziņot. “Piemēram, nereti sastopamas situācijas, kad valsts amatpersonas ir spiestas mainīt vai nepaust savu profesionālo viedokli baiļu vai cita veida spiediena un ietekmes dēļ. Šādās situācijās nonākušām valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām šobrīd nav, kur vērsties pēc palīdzības, kā arī netiek nodrošināta viņu aizsardzība,” teica Dreimane. Viņa arī norādīja, ka trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība ir ļoti svarīga, lai cilvēkus iedrošinātu ziņot par pārkāpumiem, krāpšanos un korupciju, kā arī veicinātu atbildību par līdzcilvēkiem un valsti.
Savukārt sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Gundars Jankovs norādīja, ka trauksmes cēlēji ir īpaši svarīgi korupcijas apkarošanas procesā, jo tieši viņi uzņemas risku, ziņojot par noziegumiem, ko vairākums cilvēku izliekas neredzam vai arī nav pietiekami drosmīgi, lai par tiem informētu. “Ir nepieciešams stingrs tiesiskais regulējums un drošs ziņošanas process. Bez šāda regulējuma korupcijas skandāli un ar tiem saistītās negatīvās sekas nemazināsies,” uzsvēra G. Jankovs.
Pērn Ministru kabinetā izveidota darba grupa trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveidei. Tajā darbojas Valsts kancelejas, Ģenerālprokuratūras, “Delnas”, Augstākās tiesas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu, KNAB un Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Darba grupa sola tuvākajā laikā izstrādāt likumprojektu, kurā tiks nostiprināts trauksmes cēlēju institūts. Likums varētu paredzēt, ka drošību sargājošām iestādēm pēc būtības jāizskata arī anonīmi iesniegumi, tiek garantēta trauksmes cēlēju neaizskaramība un, iespējams, ieviesti pat atlīdzības mehānismi gadījumos, ja trauksmes celšana palīdzējusi atgūt valsts līdzekļus.
Latvijā kopš padomju laikiem sabiedrībā nostiprinājusies nepatika pret “stukačiem”, ar ko galvenokārt tika saistīti čekas ziņotāji. Sabiedrības uztveri ar likuma grozījumiem vien nevar izmainīt, tādēļ memoranda parakstītāji apņēmušies arī aktīvi informēt sabiedrību par trauksmes cēlēju lomu korupcijas, nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas mazināšanā un citu būtiski svarīgu tēmu apzināšanā.
Latvijas jaunāko laiku vēsturē zināmākais trauksmes cēlējs ir Ilmārs Poikāns jeb “hakeris Neo”, kurš 2010. gadā , izmantojot “caurumus” VID informācijas sistēmā, informēja sabiedrību un cēla trauksmi par nesamērīgo atalgojumu valsts sektorā. Tam sekoja gadiem ilga tiesāšanās un apsūdzības par neizpaužamu datu izpaušanu.
Pie trauksmes cēlējiem var pieskaitīt arī “Latvijas Avīzes” interneta portāla videooperatori Katrīnu Krīgeri. Viņa kā viena no biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītājām vietējo iedzīvotāju vārdā cīnījās pret kažokzvēru audzētavas izveidi Vērgalē. “Diemžēl pašvaldība un uzņēmēji vietējos iedzīvotājus bija iebiedējuši un, kad mēs pieslēdzāmies šai lietai, bija jau par vēlu pārsūdzēt acīmredzami nelikumīgo būvatļauju,” stāstīja Katrīna.
Vairākumā Eiropas valstu jau ir ieviesti trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismi. Latvija pagaidām ir starp tām septiņām valstīm, kur trauksmes cēlējiem nav faktiski nekādas aizsardzības. Tomēr, neskatoties uz to, kopš 2012. gada iedzīvotāji cēluši trauksmi par vairāk nekā 200 aizdomīgiem gadījumiem. Galvenokārt par pārkāpumiem publiskajos iepirkumos, negodprātīgu pašvaldības un valsts līdzekļu izmantošanu un krāpšanos ar ES fondiem.
