Trauksme var būt pirmais signāls par demenci nākotnē. Pētījums atklāj satraucošus faktus 14
Pasaulē arvien vairāk cilvēku cieš no demences, un šī tendence turpinās. Jauni pētījumi liecina, ka ilgstoša trauksme var būt viens no iemesliem, kāpēc šī slimība kļūst arvien izplatītāka vēsta “CNN”.
Pētījums, publicēts žurnālā “American Journal of Geriatric Psychiatry”, liecina, ka trauksmes traucējumi var ievērojami palielināt risku saslimt ar demenci. Pētījuma autore, Dr. Kay Khaing, uzsver, ka trauksme tagad ir jāuzskata par vienu no demences riska faktoriem.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēku vecumā no 60 gadiem, kurus vairāku gadu garumā regulāri aptaujāja par viņu veselību un dzīvesveidu. Zinātnieki īpaši interesējās par to, kā trauksme, kas ilgst ilgāku laiku, var ietekmēt risku saslimt ar demenci.
Lai noteiktu, kuri pētījuma dalībnieki ir saslimuši ar demenci, pētnieki analizēja datus par izrakstītajām zālēm un medicīniskajām diagnozēm. No vairāk nekā 2000 dalībniekiem 64 gadu laikā saslima ar demenci. Pētījumā tika konstatēts, ka cilvēkiem ar hronisku trauksmi bija gandrīz trīs reizes lielāks risks saslimt ar demenci, un vidēji demence attīstījās aptuveni desmit gadus pēc tam, kad tika konstatēta trauksme.
Pētījumā tika konstatēts, ka cilvēki, kuriem trauksme saglabājas ilgstoši, ir pakļauti lielākam riskam saslimt ar demenci. Tomēr cilvēki, kuriem trauksme ir tikai īslaicīga, nav pakļauti lielākam riskam nekā cilvēki bez trauksmes. Šis atklājums apstiprina iepriekšējos pētījumus, kas liecina par saistību starp stresu un Alcheimera slimību.
Lai gan pētījums parādīja, ka ilgstoša trauksme palielina demences risku, pētnieki nevarēja noteikt, kādi faktori palīdzēja dažiem cilvēkiem pārvarēt trauksmi. Dr. Džoels Salinass, neirologs un eksperts demences jomā, uzsver, ka
ir ļoti svarīgi laikus un pastāvīgi ārstēt trauksmi, lai samazinātu demences risku.
Pētījumā ir daži ierobežojumi, kas jāņem vērā, interpretējot rezultātus. Piemēram, trauksme tika mērīta tikai īsā laika periodā pirms katra novērtējuma, un daļa dalībnieku, kuriem sākumā bija augsts trauksmes līmenis, pētījumu pameta. Tas nozīmē, ka mēs varam būt nenovērtējuši trauksmes ietekmi uz demenci. Turpmākajos pētījumos būtu vēlams veikt detalizētākus smadzeņu un hormonu izmeklējumus, lai labāk izprastu šo saistību.
Saikne starp trauksmi un demenci ir saistīta ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, trauksme izraisa stresa hormonu līmeņa paaugstināšanos un iekaisumu smadzenēs, kas savukārt bojā nervu šūnas.
Otrkārt, trauksme ir saistīta ar asinsvadu slimībām, kas ir viens no galvenajiem demences cēloņiem. Turklāt, trauksme veicina arī beta-amiloīda uzkrāšanos smadzenēs, kas ir raksturīga Alcheimera slimībai.
Pētījums liecina, ka trauksme ir saistīta ar būtiskām izmaiņām smadzenēs, piemēram, smadzeņu daļu, kas atbild par atmiņu un mācīšanos. Šīs izmaiņas ir līdzīgas tām, kas tiek novērotas demences gadījumos. Tas liek domāt, ka
trauksme var būt viens no agrīnajiem signāliem par iespējamu smadzeņu slimību.
Turklāt cilvēki ar trauksmi biežāk piekopj neveselīgu dzīvesveidu, kas var vēl vairāk pasliktināt viņu kognitīvās funkcijas. Cilvēki ar trauksmi arī biežāk izdara neveselīgas izvēles, piemēram, nepareizu uzturu vai smēķēšanu, norāda autori.
Trauksme ir dabiska reakcija uz stresu, taču, ja tā kļūst pārmērīga un traucē ikdienas dzīvi, ir svarīgi meklēt profesionālu palīdzību. Ārsts vai psihoterapeits var ieteikt dažādas ārstēšanas metodes, piemēram, psihoterapiju vai medikamentus. Papildus tam, svarīgi ir pievērst uzmanību arī savam dzīvesveidam – regulāri vingrot, veselīgi ēst, pietiekami gulēt un mācīties pārvaldīt stresu. Šīs izmaiņas ne tikai palīdzēs mazināt trauksmi, bet arī samazinās demences risku.
Lai mazinātu trauksmi, Dr. Tanzi iesaka praktizēt meditāciju, samazināt laiku, ko pavadām, atbildot uz e-pastiem un sociālo mediju paziņojumiem, un vairāk laika pavadīt kopā ar cilvēkiem, kuri mūs pozitīvi ietekmē. Viņš skaidro, ka trauksme bieži ir saistīta ar mūsu smadzeņu evolūcijas procesā attīstīto aizsardzības mehānismu, kas liek mums pastāvīgi būt tonusā un meklēt potenciālos draudus. Tāpēc ir svarīgi apzināties šos procesus un mēģināt kontrolēt savu reakciju uz stresu.
