Egils Līcītis: Necel degunu augstāk par televīzijas torni 0
Stresainajā vēlēšanu laikā, valdības stellēšanas sarežģītībā saasinājušās varas zaru attiecības. Konkrēti sakot, jaunievēlētie politiķi nokļuvuši ārkārtīgi agresīvā mediju vidē, kur strādā brīvās preses manipulēšanas tehniķi, rotācijas mašīnu šakāļi un kur notiek tendencioza partijas vadoņu nomelnošana, prettautisku ziņu parādīšana, gaišās nākotnes apmelošana. It īpaši sabiedriskajai krāsu televīzijai izvirzīti smagu apsūdzību panti, un jo sevišķi vēlētāju avansēto jauno konservatīvo biedri (bet arī citas pusauga partijas) jūtas traucētas labsajūtā sakarā ar uzmācīgu žurnālistu klātesmi. Liriskai atkāpei jāatceras, ka par pretinieku un avīžu bieži šaustīto Šlesera kungu mēdza teikt: divdesmit reižu notriekts gar zemi, viņš sevī atradīs spēku divdesmit pirmo reizi piecelties uz kājām. Ar veco kikbokseri neesam lielos draugos, bet varu apliecināt, ka tā bija. Tagadējie politiķi šķiet no cita materiāla taisīti un slimīgu psihožu skarti. Ak Dievs, mūsu līderim piedūrās ar vates kociņu! Varēja tak ieskrambāt! Cik vairs tālu no bakstīšanas ar krāsns kruķi un dedzināšanas ar pletdzelzi!
Bez šaubām, ir nopietni pārkāpumi, ja vakara ziņās pilnībā netiek pārraidīts partijas bosa ierakstītais skaņu celiņš un vadoņa visās instancēs apzīmogoto, frakcijās atbalsoto runu netranslē tiešraidē. Vainīgo žurnālistu personiskās lietas droši vien izskatīs Zaķusalas administrācija. Ar specializētām zināšanām preses vērtēšanā apbalvotā JKP biedra Eglīša pareizo un taisnīgo kritiku, kas Gatiņam radusies, mājas kinozālē skatoties teļļuku, ņems vērā, izdarīs secinājumus. Ja žurnālisti turpinās tendenciozi atspoguļot un maitāt JKP tēlu, ies vecās koruptīvās sistēmas pavadā, jaunā vara pieņems mērus. Sekos naudassodi, Zaķusalas vadības maiņa, TV darbības apturēšana, laikrakstu slēgšana, oligarhiem simpatizējošo skribentu aresti. Skrūvju piegriezēji bloķēs “pasūtītās” komunikācijas kanālus, kamēr informācijas pasniegšana nenotiks pa prātam 1. balkonā sēdošajam skatītājam Eglītim.
Jaunizceptajam deputātam ir stipras lasāmbrilles, diemžēl nav citu argumentu kā “man nepatika”. Ja nepacieš sāli, piparus no 4. varas puses, jāpērk bruņucepures un trieciendrošas ķiveres. No JKP noliktavām deputātiem jāizdala atstarojošās vestes, lai pat dzeltenām bulvāru lapām pielēktu – par šiem sliktu nerakstīt! Jāizdod pamācošas brošūras, kā reportieriem domāt, ziņot, lai ir pareizi.
Mums derētu profesionālāku žurnālistiku, bet ievēlēto politiķu kvalitāte liek vēlēties ko labāku. Ļoti žēl, ka tieši Bordāna komandai, kas nākuši kā rekonstruktori, virzot valsti tiesiskās sliedēs, ir problēma ar demokrātijas izpratni. Jūs teiksiet, Jāņonkols pats nē, tikai daži sekotāji matrožu uzvalciņos, īsbiksēs, līdzšinējā “Mazajiem par zvēriņiem” auditorija, grib regulēt un nesajēdz, ka ne katrs raksts, sižets, kas nav JKP gaumē, ir pirkts. Tomēr tāds Eglītis ir ministra amata kandidāts. Čalis no savas partijas burbuļa ar pazemiem apvāršņiem iepeldējis dziļākos ūdeņos! Te ir ne pārāk dziļi iesakņojusies tradīcija, ka politiķi redakcijās ir nepiederošas personas un tukšas muldēšanas vērtas pretenzijas pret medijiem – slikts tonis. Jauno konservatīvo publiskie izteikumi met ēnu, vai nav ieradies autoritārs spēks kā drauds brīvībām un demokrātiskai iekārtai, vai JKP vispār kvalificējas kā varas pārņēmēja partija.
Valsts prezidents savā vietā vēro procesu un domā, ka pedagoģijas pasākumi pret jaunuļiem nebūtu par ļaunu. Lūk, kā tiekoties varētu vērpties madonieša Vējoņa un balvenieša Bordāna dialogs.
Prezidents: Jāni, gribēsiet tak būt valdības sastādītājs?
Bordāns: Ar Dievpalīgu, kabinets veidojas.
Prezidents: Bet jūs gribot ielikt laužņus mutē brīvai presei?
Bordāns: Ko jūs, mums viens pazaļš biedrs, tāds gaisā pasists, izlidos kā korķis!
Prezidents: Slikta garša zīmēties kā preses brīvības ierobežotājiem.
Bordāns: Uzskatiet, svaigi cirsts eglītis, esam principiāli šādos jautājumos!
Sabiedrība ir raižpilna, kādā gultnē virzīsies valsts attīstība. Ja prezidentam, valdības montāžas sarunu partneriem radīsies iespaids, ka Bordāna kungs aizstāv dažu līdzstrādnieku nepamatotu šilierēšanos par uzpirktu presi, ka tik topošais premjers nepaliek jaņos. Vajag runāt to, kas ir, nevajag fleitēt to, kā nav.
