Biežas galvassāpes ārstē ne tikai ar pretsāpju tabletēm 0
Galvassāpes ir viens no biežākajiem darba nespēju raisošajiem iemesliem gados jauniem cilvēkiem, skaidro ārste Līga Mekša. Turklāt aptuveni 16% visas pasaules iedzīvotāju slimo ar migrēnu. Aprēķināts, ka ik gadu tēriņu ziņā (darba nespēja, medikamenti, nepieciešamie izmeklējumi) migrēna Eiropai izmaksā ap 27 miljardiem eiro. Lai veicinātu sabiedrības izglītošanu, neiroloģe Līga Mekša skaidro vairākus ar galvassāpēm saistītus kļūdainus pieņēmumus.
MĪTS nr. 1
Galvassāpes visiem ir vienādas
Visiem noteikti nav vienādas. Izšķir divu veidu galvassāpes: sekundāras, kas saistītas ar kādu citu saslimšanu, piemēram, galvas traumu, kādu vīrusa infekciju; primāras, kad galvassāpes pašas par sevi ir slimība.
Biežākās primārās galvassāpes ir saspringuma tipa galvassāpes un migrēna.
Lai gan šīm diagnozēm ir skaidri noteikti kritēriji, katram pacientam tās var izpausties nedaudz atšķirīgi. Migrēnas galvassāpēm raksturīgas pulsējošas, vienpusējas, vidēji līdz ļoti stipras galvassāpes, ko nereti pavada slikta dūša, vemšana, nepatika pret skaņu un gaismu.
Migrēna parasti pastiprinās, veicot vienkāršu fizisku aktivitāti (piemēram, kāpjot pa kāpnēm). Savukārt saspringuma tipa galvassāpes ir simetriskas, vieglas vai vidēji stipras. Tās nepastiprinās fiziskas aktivitātes dēļ un nav saistītas ar nepatiku pret skaņu, gaismu un citiem kairinātājiem.
Jāņem vērā, ka cilvēka individuālā sāpju uztvere ir atkarīga arī no indivīda nervu sistēmas kairinājuma un iegūtās sāpju pieredzes. Piemēram, cilvēkam, kurš ir noguris, neizgulējies un nepaēdis, sāpes sagādās lielākas ciešanas, jo sāpju slieksnis tajā laikā būs zemāks.
MĪTS nr. 2
Galvassāpes neiedzimst
Neliela daļa galvassāpju var būt iedzimtas. Piemēram, pastāv īpašs migrēnas veids, kas sastopams ģimenes ietvaros, – ir pierādīta tās saistība ar konkrētu gēnu. Galvassāpes saistās arī ar dzimumu. Piemēram, daļa galvassāpju, īpaši migrēna, var būt saistītas ar hormonālajām svārstībām sievietes organismā, kas lieliski izskaidro to, kāpēc līdz ar grūtniecības vai menopauzes iestāšanos migrēnas galvassāpes krietni mazinās vai izzūd pavisam.
Vecāki saviem bērniem nodod ļoti daudz dažādu bagātību. Daļai tie ir labāki vai sliktāki gēni, daļai arī rīcības modeļi. Ģimenē, kur vienmēr kāds ir smagi cietis no galvassāpēm, attieksme pret sāpēm kopumā ir atšķirīga. Tās var tikt uztvertas ļoti saasināti vai arī gluži pretēji – pilnībā ignorētas; un ne viens, ne otrs uzvedības modelis neveicina veseļošanos.
MĪTS nr. 3
Bērniem nemēdz sāpēt galva, viņi parasti simulē
Galvassāpes mēdz būt arī bērniem. Biežāk (nekā pieaugušajiem) tās var tikt saistītas ar dažāda veida režīma pārkāpumiem – neizgulēšanos, pārslodzi, atkarību no saldinātiem dzērieniem, pārlieku daudz vizuāliem, elektriskiem stimuliem, neēšanu un nepietiekamu šķidruma lietošanu ikdienā.
Tomēr daļai bērnu sastopamas arī migrēnas un saspringuma tipa galvassāpes. Bērnu migrēnas lēkmes lielākoties ir īsākas, neliela daļa var būt pat pilnībā atšķirīgas, piemēram, izpausties arī kā vēdera sāpes.
MĪTS nr. 4
Tādu ārstu, kas ārstē tieši galvassāpes, nav
Tāda viena atsevišķa ārsta patiešām nav. Taču ir ārsti, kuri labprāt iedziļinās galvassāpju izpētē un ārstēšanā. Tā gan parasti ir paša ārsta (biežāk – neirologa) iniciatīva. Ir arī atsevišķa specialitāte – algologs jeb sāpju ārsts. Bet galvassāpes neārstē tikai algologs vai neirologs, ļoti būtiski komandas dalībnieki ir arī fizioterapeits, rehabilitologs, psihoterapeits, reizēm arī psihiatrs.
Lai noteiktu galvassāpju diagnozi, ir svarīgas trīs ārsta spējas – māka ieklausīties pacientā, uzdot pareizos jautājumus un zināšanas, kā izmantot starptautisko galvassāpju klasifikāciju (https://www.ichd-3.org/). Galvassāpju diagnostikas pamatā ir ārsta saruna ar pacientu; ļoti reti nepieciešams izmantot papildu izmeklējumus diagnozes precizēšanai.
MĪTS nr. 5
Vienīgais veids, kā mazināt galvassāpes, – pretsāpju medikamenti
Galvassāpju ārstēšanu var iedalīt divās daļās: ar vai bez medikamentiem. Lai veiksmīgi ārstētu galvassāpes, noteikti jāpiefiksē, kur, kādas un cik biežas tās ir. Svarīgas ir regulāras, mērenas maltītes, miega higiēna (iet gulēt un celties laikus; brīvdienās nepārgulēties) un pietiekama šķidruma daudzuma lietošana ikdienā.
Reizēm galvassāpes atvieglot palīdz arī uztura bagātinātāji, piemēram, magnijs, koenzīms Q10 un B2 vitamīns, bet par to lietošanu vispirms jākonsultējas ar ārstu.
Galvassāpju mazināšanai tiek izmantoti arī ķīmiskie medikamenti, lielākoties tādi, kas sākotnēji radīti citu slimību (epilepsijas, depresijas vai asinsspiediena) ārstēšanai. Šobrīd pieejami tikai daži medikamenti, kas radīti tieši galvassāpju ārstēšanai. Tie ir migrēnas lēkmi mazinoši medikamenti (triptāni) un jaunas, īpašas molekulas – monoklonālas antivielas, kas ir augsti specifiska, uz šūnu receptoriem mērķēta pretmigrēnas terapija, kas pavisam nesen pieejama arī Latvijā. Abi nosauktie ir recepšu medikamenti, tāpēc tos nozīmēt var tikai ārsts.
MĪTS nr. 6
No bezrecepšu pretsāpju medikamentiem neiestājas atkarība
Pārlieku bieža medikamentu lietošana izraisa medikamentu atkarīgas galvassāpes. Diagnozi ārsts var uzstādīt, ja bezrecepšu pretsāpju līdzekļi pēdējo trīs mēnešu laikā lietoti ilgāk nekā 10 dienas mēnesī. Medikamentu atkarīgas galvassāpes ir biežākās sekundārās galvassāpes. Lai izvairītos no atkarības riska, vēlams rakstīt galvassāpju dienasgrāmatu, piefiksējot arī lietoto medikamentu un tablešu skaitu, par rezultātiem informējot savu ārstējošo ārstu.
MĪTS nr. 7
Jo mazāk apkārtējiem stāstām par to, cik ļoti ciešam no galvassāpēm, jo labāk
Nav vienas pareizas formulas, kad vērsties pie ārsta. Galvassāpes ir svarīgi sākt ārstēt tad, kad tās kļūst traucējošas. Vienam traucēt var jau divas epizodes mēnesī, bet cits pie ārsta vērsīsies tikai tad, kad galva sāpēs praktiski katru dienu. Tas atkarīgs no cilvēka. Taču jāsaprot, ka, apmeklējot ārstu, var laikus atklāt arī potenciāli bīstamus galvassāpju cēloņus, tāpēc par traucējošiem simptomiem ir jārunā.
Arī tas, vai apkārtējiem stāstām par savām ciešanām, ir izteikti personīgs jautājums.
Reizēm pacientiem kļūst vieglāk sadzīvot ar savu saslimšanu, zinot, ka ir arī citi cilvēki, kas piedzīvo ko līdzīgu.
Vērtīgi, ka, sanākot kopā aktīviem domubiedriem un entuziastiem, kuriem rūp galvassāpju pacientu ikdienas kvalitātes uzlabošana, ir dibināta Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība. Vairāk par to iespējams uzzināt www.facebook.com/galvai.lv, rakstot pa e-pastu [email protected] vai zvanot pa tālruni 28397367. Tāpat ir pieejama slēgtā domubiedru grupa www.facebook.com/groups/Migrena.Atbalsts
Der zināt
- Simptomi, kad steidzami jādodas pie ārsta (tā saucamie sarkanie karogi)
- Pirmreizējas galvassāpes, īpaši vecumā virs 50.
- Jaunas, nepazīstamas g-sāpes, iepriekšēju g-sāpju rakstura izmaiņas.
- Strauji progresējošas, pastāvīgas g-sāpes.
- Galvassāpes, kas saistītas ar drudzi, izsitumiem, spranda stīvumu.
- Galvassāpes ar apziņas, jušanas traucējumiem, ar kādas ķermeņa daļas vājumu.
- Galvassāpes ar bezsamaņas vai krampju lēkmi.
- Stipras galvassāpes pie onkoloģiska procesa / imūnsupresijas / esošas grūtniecības / nesenām dzemdībām.
- Galvassāpes ar redzes traucējumiem, plakstiņa noslīdējumu, acu ābolu kustību traucējumiem.
- Stipras galvassāpes pie spiešanas (piemēram, tualetes apmeklējuma laikā), arī seksuālu aktivitāšu laikā.
Vērtīga lasāmviela
Seymour Diamond, MD and Mary A. Franklin. Headache through the ages.
Izdevēji: Proffesional Communications, Inc., 2005.
Par galvassāpēm cauri gadsimtiem.
Zem otrās: Maija Sepa. Migrēna. Izlaušanās
Izdevēji: BaibaBooks, 2017
Reāls, neizskaistināts un iedvesmojošs pieredzes stāsts.
Steve Haines, art by Sophie Standing. Pain is really strange
Izdevēji: Singing Dragon, 2015
Sarežģītie sāpju mehānismi skaidroti un atainoti (ar gaumīgām ilustrācijām) viegli uztveramā veidā. Sniegtas arī atsauces uz zinātniskām publikācijām.
Konsultējusi LĪGA MEKŠA, neiroloģe, neirosonoloģe, algoloģijas rezidente (GKneiroklīnika, D.A.P. sāpju klīnika, RAKUS “Gaiļezers”)
